Covid-19 otrajā vilnī sniegtais valsts atbalsts uzņēmumiem, kas kopumā dažādas formās sasniedz 478 miljonus eiro, bijis adekvāts, mērķēts un apjomīgs, vērtēja Latvijas Radio uzrunātie eksperti.
Autora ziņas
Gandrīz neviens no Latvijas Restorānu biedrības biedriem nespēs atsākt darbu iekštelpās no 15. jūnija, kad atļauts ar Covid-19 sertifikātu apmeklēt krogus un restorānus arī iekštelpās, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pastāstīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Latvijā aizvien vairāk attīstās gaļas liellopu saimniecības. Liellopu skaits pieaug, un mainās arī patēriņa tendences, cilvēkiem arvien biežāk izvēloties liellopu gaļu. Pieprasījuma kāpums sekmējis arī divu jaunu kooperatīvu izveidi, kurā apvienojušies vairāki bioloģisko liellopu audzētāji. Patlaban tie kopā attīsta tiešo tirdzniecību un produktu pieved patērētājam līdz namdurvīm, bet nākotnē to mērķis ir nonākt veikalu sortimentā.
Lai gan ik vasaru restorānu un bāru īpašnieki līdz ar terašu atvēršanu saskaras ar darbaspēka trūkumu, šis gads izvērties teju par darbinieku medībām. Daudzi kvalificēti pavāri un viesmīļi dīkstāves laikā atraduši darbu citā profesijā, bet jaunus spēkus nozarei piesaistīt ir grūti. Arī neziņa par restorānu darbības ilglaicīgumu ir trausla, jo nav zināms, vai nesekos jauni ierobežojumi. Līdzsvara zudums starp pieprasījumu un piedāvājumu līdzi nesis arī pamatīgu algu kāpumu.
Vilciens, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, ir uzņēmis gaitu un vismaz pagaidām negrasās apstāties. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija ikvienam strādājošajam ik mēnesi būs jāmaksā minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 170 eiro apmērā. To aprēķinās reizi ceturksnī no trīs minimālajām algām. Latvijas Radio uzrunātie eksperti uzskata, ka pandēmija nav īstais brīdis šādām pārmaiņām un ieviešana veicinās gan ēnu ekonomiku, gan papildinās bezdarbnieku rindas, gan radīs administratīvo slogu darba devējiem.
Latvijā līdzās ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm no šī gada 3. jūlija aizliegts laist tirgū dažādus plastmasas priekšmetus. Starp tiem ir vates kociņi, galda piederumi, šķīvji, salmiņi, dzērienu maisāmkociņi, kā arī baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un to mehānismi. Lai gan pagaidām ierobežoto plastmasas priekšmetu klāsts nav ļoti plašs, Latvijas Radio aptaujātie pārtikas ražotāji atklāja, ka noteikumu izpilde skar arī viņus. Turklāt ir skaidrs, ka jau tagad jāsāk spert soļi virzienā, kas veicinās dzīvi bez plastmasas, jo iepakojumu tirgus uz to noteikti virzīsies.
Augu šķirņu autortiesību joma Latvijā likumiski ir sakārtota, bet realitātē sistēmā ir trūkumi, jo būtībā nav nevienas iestādes, kas veic uzraudzību, uzskata eksperts. Līdz ar Covid-19 pandēmiju un stādu aktīvāku pārdošanu internetā problēmas izgaismojas vēl spilgtāk un autortiesību jomas sakārtošana kļūst aizvien aktuālāka. Kas ir galvenie augu autortiesības jomā esošie klupšanas akmeņi, un kad sistēmu Eiropas līmenī varētu sakārtot?
No otrdienas, 1. jūnija, darbu klātienē var atsākt vairāki pakalpojumu sniedzēji, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19. Šis fakts jāpierāda ar sertifikātu, kas lejupielādējams tīmekļvietnē "covid19sertifikats.lv". Tas nozīmē, ka drīkst individuāli sniegt arī visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus. Kosmētiķi neslēpj prieku, ka var atsākt darbu, bet pauž neizpratni, ka attiecībā uz Covid-19 poti pret visām ārstniecības personām nav vienlīdzīgi noteikumi.
Par spīti stabilajam un pieaugošajam pieprasījumam bioloģisko saimniecību skaits pieaug lēni un pakāpeniski. Latvijā patlaban tikai 20% no visām saimniecībām saimnieko bioloģiski, tomēr pieprasījums pēc tajās izaudzētiem produktiem aizvien palielinās ne tikai Latvijā, bet arī eksportā. Tas rada labvēlīgu augsni bioloģisko lauksaimniecību skaita un platību apjoma pieaugumam.
1. jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā – Tērvetes dabas parkā atklāj Latvijā pirmo Digitālo šķēršļu taku. Tās uzdevums ir izklaidējošā un izzinošā veidā sekmēt skolēnu vizuālās un digitālās pratības pilnveidi.
Būšana ceļā, aizvien jaunu pasaules valstu apskatīšana, citu kultūru un tautu izzināšana un galu galā sevis iepazīšana – tāds ir pasaules apceļotāja Nila Alekša Lipstova aicinājums. Līdz šim viņš ir pabijis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs, ar busiņu astoņus mēnešus iepazinis Āfriku, bet nu uz kādu laiku “piezemējies” Nepālā. Lipstovs pats sevi nodēvējis par alternatīvo ceļotāju un teic, ka izdzīvo sapni pasaulē.
Pirmdien sāksies iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās. To izmantot aicināti iedzīvotāji, kuriem vēlēšanu dienā nebūs iespējas nobalsot, vai vēlētāji, kuri būs gatavi izmantot iespēju novēlēt iepriekš, kad ierasts vēlēšanu iecirkņos ir mazāka drūzmēšanās. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās iedzīvotājiem nebūs jāvēlē kādā konkrētā vēlēšanu iecirknī, bet to varēs izdarīt jebkurā no iecirkņiem savas jaunizveidotās pašvaldības robežās.
Līdzšinējās neziņas dēļ saistībā ar valstī izsludinātajiem ierobežojumiem patlaban pieteikts uz pusi mazāk bērnu vasaras nometņu nekā pirms Covid-19 pandēmijas.
Baltkrievija, atbildot uz jaunām rietumvalstu sankcijām, varētu noteikt embargo preču ievešanai un ierobežot tranzītu, tā paziņojis Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko. Aptaujātie eksperti gan atzina, ka mūsu valsts ekonomikai šādu draudu īstenošanās nebūs liels sitiens, jo jau patlaban eksports un tranzīts uz Baltkrieviju ir samērā mazā apjomā. Pretējās domās ir biedrības "Baltijas asociācija – transports un loģistika" valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis, sakot, ka draudu īstenošana būtībā ir Ventspils ostas izdzīvošanas jautājums.
Šodien sākas pieteikšanās vienotajam kombinētajam iestājpārbaudījumam matemātikā un svešvalodā, skolēnu uzņemšanai Rīgas vidusskolu 10. klasēs.
Latvijā uzņēmumiem ir liela interese par vakcinācijas iespēju darba kolektīvā. Maijā šo iespēju izmantojuši 165 Latvijas uzņēmumi. Pēc Covid-19 potes saņemšanas reizēm cilvēki izjūt kādas blaknes, piemēram, temperatūru vai sliktu pašsajūtu, bet pašlaik tiesiskais regulējums neparedz saņemt brīvu dienu pēc Covid-19 potes. Tiesa, darba devējs pats var pieņemt lēmumu par brīvas dienas piešķiršanu darbiniekiem pēc potes, un šādi labie piemēri Latvijā ir.
Skaistumkopšanas un sporta nozares pārstāvji aicina valdību pieņemt lēmumu atļaut tām drošā veidā strādāt, jo vairāku mēnešu dīkstāve negatīvi ietekmē gan sabiedrības veselību, gan arī sekmē ēnu ekonomikas uzplaukumu. Abu nozaru pārstāvji atzīst, ka šajos septiņos mēnešos ir konsultējušies ar visām ministrijām, Saeimu, kā arī dažādām valsts iestādēm, kas, no vienas puses, ir saprotoši, ka liegumu strādāt vajadzētu atcelt, bet valdības lēmums neseko, līdz ar to ticība Ministru kabinetam ir zudusi un ir cerība tikai uz Saeimas ārkārtas lēmumu.
Zvejas laivu pārbaudēs biežākie pārkāpumi ir par glābšanas vestēm.
Pēc Fiskālās disciplīnas padomes aicinājuma sākt domāt par Covid-19 krīzes atbalsta pakāpenisku izbeigšanu, Latvijas Radio uzrunāja nozares, kurās ierobežojumi darbību ietekmējuši vistiešāk – tūrismu, viesmīlību un tirdzniecību. Nozaru pārstāvji piekrita, ka valsts atbalsts ar laiku jāmazina, bet apšaubīja, vai jau ir pienācis īstais brīdis, jo darbība šajās nozarēs vēl pilnībā nav atjaunota.
Ierobežojumu dēļ tirdzniecībā, kad vēl aizvien ir slēgti lielie tirdzniecības centri, uzplaukst tirdziņu kultūra. Darbojas gan tie tirdziņi, kas šajā nišā darbojās pirms Covid-19 pandēmijas, gan ielu tirdzniecību iemēģina jauni pārstāvji, tostarp lielie tirdzniecības centri, kuru pievārtē uzslietas tirdzniecības teltis. Vai ielu tirdzniecība var būt veiksmīgs bizness, vai tā ir Covid-19 laika izdzīvošanas metode?
Par spīti pandēmijai 2020. gadā Rīgā ievērojami pieauga biroju piedāvājums, tomēr jaunās platības ar nomniekiem piepildās samērā lēni, jo attālinātais darbs kļuva par realitāti ļoti daudziem uzņēmumiem. Arī šajā un nākamajā gadā Rīgā biroju telpu piedāvājums tikai pieaugs, jo ekspluatācijā tiks nodoti vēl vairāki vērienīgi biroju ēku projekti.
Covid-19 radīto sarežģījumu pārvarēšanai paredzētais finansējums ticis izlietots atbilstoši. Tiesa, starp ministrijām pietrūkst koordinācijas, intervijā Latvijas Radio pastāstīja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Līdz ar pandēmiju konferences un semināri pārcēlās uz tiešsaistes vidi. Veidojot šāda veida pasākumus, organizatoriem nākas apgūt jaunas prasmes, atrast veidus kā tiešsaistes pasākumu padarīt pēc iespējas kvalitatīvāku ne tikai satura, bet arī tehniskā izpildījuma ziņā. Pieņemot šī brīža diktētos noteikumus, organizatori gājuši soli tālāk un veido tā dēvētos hibrīdpasākumus, kuros daļa no konferences vai semināra dalībniekiem drošā veidā un vidē tiekas klātienē, bet skatītāji saturu saņem tiešsaistē. Kādas ir konferenču organizatoru gūtās mācības un kādi ir ieguvumi organizējot plaša mēroga konferences un seminārus pandēmijas laikā?
Latvijas Universitātē top jauna profesionālā bakalaura studiju programma “Ģeoinformātika”, kurā studētgribētāji tiks uzņemti jau šoruden. Patlaban notiek studiju programmas licencēšanas process, bet jau vasarā varēs tajā pieteikties.
Pašmāju gurķi, tomāti un salāti jau kādu laiku gozējas veikalu plauktos un tas nozīmē, ka vietējiem audzētājiem ir darbu pilnas rokas. Latvijas Radio uzrunātie ražotāji stāsta, ka šis pavasaris bija nedaudz vēsāks nekā citus gadus un tas ietekmēja ražīgumu. Tomēr pieprasījums ir nemainīgi augsts un Latvijas iedzīvotāji savos iepirkuma groziņos vietējos dārzeņus liek labprāt.
Preču eksporta apjomi martā sasnieguši jaunu rekordu, eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Strauji auga koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī dzelzs un tērauda eksports. Savukārt samazinājās alumīnija un tā izstrādājumu, kā arī tabakas izstrādājumu eksports. Ekonomisti skaidroja, cik ilgi turpināsies rekordi eksporta apjoma kāpumā.
Latvija atjaunojamo energoresursu – vēja un saules – potenciālu patlaban izmanto niecīgā apjomā, bet par spīti stereotipiem un pat bailēm, kas iesēdušās Latvijas sabiedrībā, turpmākajos 30 gados vēja un saules enerģijas apjomu audzēšana Latvijā ir neizbēgama. 2050. gadā Baltijas valstīs teju 100% elektroenerģijas plāno saražot, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Kādēļ patlaban Latvija tik kūtri izmanto vēja un saules enerģiju, un kā šajā jomā veicās kaimiņiem – Lietuvai un Igaunijai?
No 1. jūlija visiem taksometru pakalpojuma sniedzējiem obligāti būs jāaprīko automašīna ar papildus ierīci, kas datus par jebkuru braucienu un tā veicēju virtuāli nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam (VID). No visiem dienesta datu bāzē reģistrētajiem taksometru skaitītājiem 65% investīcijas nevajadzēs veikt, jo esošie skaitītāji jau šobrīd var nodrošināt informācijas nodošanu VID. Patlaban VID rīcībā nenonāk visa informācija, un nozarē ēnu ekonomikas apmērs vēl aizvien ir augsts.
Pēc vairāk nekā pusgada kafejnīcu, restorānu un bāru terases drīkst uzņemt apmeklētājus, ievērojot stingrus drošības pasākumus. Latvijas Radio devās uz "Berga bazāru", kur atrodas vairāki ēdināšanas uzņēmumi, lai noskaidrotu, vai cilvēki jau steidz izmantot iespēju kafijas tasi un pusdienas baudīt pie galda.
No piektdienas kafejnīcām, bāriem un restorāniem būs atļauts uzņemt viesus āra terasēs – tā paredz pagājušā nedēļā pieņemtais Saeimas lēmums. Noteikumos norādīts, ka pie viena galdiņa var apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem. Tāpat ēdinātājiem jāievēro visi drošības pasākumi attiecībā uz dezinfekciju. Tiesa, valdībā virmo vēl papildu noteikumi, proti, kas attiecas uz alkohola tirgošanas liegumu un darba laika ierobežošanu. Par to ceturtdien valdības pārstāvji attālināti balsos aptaujā. Tādēļ uzņēmēju vidū vēl valda neziņa.
Bērnu nometņu organizatori joprojām ir neziņā, vai varēs vasarā rīkot nometnes. Latvijas Radio uzrunātie nometņu organizatori pauž, ka vismaz maija vidū viņiem jāzina, vai gatavoties. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka, lai arī bērnu nometņu darbība nav atļauta, Valsts izglītības satura centrs šobrīd strādā pie nometņu vadītāju sagatavošanas. Turpmākie lēmumi valdībā tiks pieņemti, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī.
Pirms sešiem gadiem Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā latvieši ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē aizsāka ļoti skaistu tradīciju – rīkot tautastērpu gājienu. Cilvēki saposās savos tautastērpos un pulcējās vienkopus, lai tos ar lepnumu un prieku parādītu. Pagājušā gadā pandēmijas dēļ gājiens tika pārcelts uz virtuālo vidi, un arī šogad pulcēšanās vēl aizvien nav atļauta un gājiens notiks virtuāli.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
