„Būvnieku karteļa” lieta valstij var radīt būtiskus zaudējumus, jo vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, tad no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. Tikmēr “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pauduši gatavību vērtēt iespēju piedzīt karteļa dēļ valstij nodarītos zaudējumus.
Autora ziņas
Daugavpils lidosta, Carnikavas jaunā mūzikas un mākslas skola, kā arī skola Pļavniekkalna apkārtnē ir tikai daži no projektiem, kas pēc pašvaldību vēlēšanām un administratīvo teritoriju reformas ir vai nu apturēti, vai arī to attīstība nākotnē ir neskaidra. Šīs pašvaldību vēlēšanas daudzos novados ienesa jaunas vēsmas, jo tagad zem viena jumta jāsadzīvo ar kaimiņu novadiem. Investīciju projekti iesākti, budžeta gads tikai pusē, bet ne visas ieceres jaunizveidotajām domēm ir pa prātam.
Administratīvās rajona tiesas atzinums, ka Tukuma domes lēmums neatbalstīt vēja parka “Pienava Wind” būvniecību ir prettiesisks, varētu dot zaļo gaismu citiem vēja parka attīstītājiem. Tomēr Latvijas Radio uzrunātie eksperti atzīst, ka šo konkrēto gadījumu nevar salīdzināt ar citiem. Tiesas lēmums gan izgaismo vairākas problēmas, kuras būtu jānovērš.
39% Latvijas iedzīvotāju ir nerealizēta biznesa ideja un 31% vēlas dibināt savu uzņēmumu, tā liecina Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktās aptaujas dati. Nolūkā mudināt domāt skaļi un neturēt ideju tikai savā prātā, bet realizēt to, LIAA 13. gadu organizē konkursu "Ideju kauss". LIAA atzina, ka biznesa ideju attīstība pēdējos gados bijusi nozīmīga.
Arhitektu vidū ir šaubas par Ekonomikas ministrijas paspārnē izstrādāto būvniecības projektu tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai. Publiskais iepirkums notika rekorda īsā laikā – 45 dienās. Arhitekti uzskata, ka īsā laikā kvalitatīvu projektu nevar izstrādāt.
Karstais laiks veicina ūdenstilpēs pastiprinātu ziedēšanu un zilaļģu veidošanos. Stāvošie ūdeņi nesamaisās, tāpēc var novērot aizaugšanas efektu. Tas nozīmē, ka ūdenī mītošajiem organismiem ir daudz grūtāk, jo samazinās arī skābekļa saturs un var rasties situācija, ka zivīm trūkst skābekļa. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Linda Fibiga pastāstīja, kā cilvēkam novērtēt, vai ūdenstilpē drīkst peldēt.
Situācijai ar Covid-19 izplatību uzlabojoties, ārvalstu tūristu skaits viesnīcās pieaug, tomēr viesnīcas strādā ar ievērojami zemākiem ienākumiem nekā pagājušajā vasarā, kad bija izveidots tā saucamais Baltijas valstu burbulis, norādīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
Vasara ir laiks, kad daudzviet Latvijas notiek pilsētu svētki. Pirms pandēmijas svētkus varēja svinēt un rīkot, nelauzot galvu par dažādiem ierobežojumiem, bet šobrīd rīkotājiem, lai noorganizētu pasākumus vairāku dienu garumā, ir jāsaskaras ar daudz un dažādām normām un noteikumiem. Turklāt tas spiež ne vien paaugstināt radošo latiņu un meklēt jaunas pasākumu formas, bet arī rada papildu izmaksas.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka, būtiski pieaugot resursu (elektrības, degvielas, gāzes) un pārtikas produktu izejvielu (labības, eļļas, cukura) cenām, kā arī darbaspēka izmaksām, turpmāk sagaidāms straujš pārtikas cenu kāpums. Izmaksu pieaugumu izjūt arī Latvijas Radio uzrunātie pārtikas ražotāji, norādot, ka sadārdzinājuma rezultātā patērētājiem jārēķinās ar augstāku preces cenu veikalu plauktā.
Valsts vides dienests (VVD) jūnijā un jūlijā saņēmis 243 ziņojumus par traucējošu smaku, tomēr, veicot pārbaudes, tikai 18 gadījumos (ap 7% gadījumu) novērotā smaka atzīta par traucējošu. Seši jeb viena trešdaļa no atklātajiem gadījumiem saistīti ar “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” dūņu laukiem Vārnukrogā, Jūrmalā.
Uzņēmēji ir gandarīti par naudas ieplūšanu Latvijas ekonomikā no Atveseļošanas fonda, taču ir bažas vai ar šo naudu spēs īstenot valstī būtiskas lietas. Finanšu ministrijā (FM) Latvijas Radio (LR) noskaidroja, ka tiešais atbalsts komersantiem veidos 35% no Latvijai paredzētās naudas, kas ir 1,82 miljardi eiro. Savukārt apmēram 63% pie komersantiem nonāks caur publiskā iepirkuma procedūrām, līdz ar to kopējais atbalsts ekonomiskajai darbībai būs vairāk nekā 90%.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ik dienu internetā atklāj vairāk nekā desmit aizdomīgus pārtikas tirgotājus. Nelegālie tirgotāji piedāvā dažādus produktus, sākot no konserviem un citu valstu izcelsmes augļiem un dārzeņiem un beidzot ar uztura bagātinātājiem. Ir uzņēmumi, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet neaizdomājas, ka gadījumā, ja notiek pārtikas aprite, tad ir jāreģistrējas arī PVD, tomēr ir arī tādi tirgotāji, kas apzināti darbojas "pelēkajā sektorā".
Čaka ielā no 1. septembra būs tikai viena velojosla – virzienā uz centru. Savukārt virzienā no centra tiks ierīkota sabiedriskā transporta josla. Šādu priekšlikumu pirmdien atbalstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja. Koalīcijas deputāti to sauc par kompromisu starp visiem satiksmes dalībniekiem, savukārt opozīcija pauda kritiku par steigu, kādā priekšlikums tapis.
Latvijā makšķerēšanas kultūrai ir senas saknes un arī pandēmija ir devusi pozitīvu grūdienu, jo makšķernieku saimei pievienojas aizvien jauni entuziasti. Latvijā makšķerēšanai ir labvēlīgi apstākļi, jo kopumā Latvijā ir ļoti daudz ūdeņu, proti, vairāk nekā 2000 ezeru un vairāk nekā desmit tūkstoši upju. Arī komercdīķu piedāvājums līdz ar pieprasījumu aizvien pieaug.
Tāpat kā pērn arī 2021. gadā Latvijā aizvien pieaug e-paraksta lietotāju skaits un lietošanas biežums. Pirmajā pusgadā reģistrēti vairāk nekā 6,5 miljoni parakstīšanas reižu, un tas ir krietni vairāk nekā pērn, kad bija 4,2 miljoni parakstīšanas reižu pirmajā pusgadā vai vēl gadu iepriekš ar apmēram trīsarpus miljoniem parakstu.
Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā apēd vidēji septiņus kilogramus siera. Saulgriežu laikā siera patēriņš ievērojami palielinās. Protams, visvairāk tiek pirkts tradicionālais Jāņu siers, bet arī pēc citiem sieriem pieprasījums kāpj. Kopumā 2020. gads Latvijas siera ražotājiem bijis veiksmīgs un tiem izdevies kāpināt ražošanas apjomu, kā arī vairāk eksportēt.
Latvijā pēdējos desmit gados sakuplojušas tā dēvētās “amatalus” jeb “craft” alus darītavas. To skaits jau mērāms vairākos desmitos. Tendence ir ļoti pozitīva, un Latvijā mazās alus darītavas attīstās dažādās pilsētās un ciemos. Turklāt teju visas ir dzīvotspējīgas, jo amatalus saimi pamet vien retais brūzis. Kad Latvijā sākās mazo alus darītavu attīstības vilnis, un vai nākotnē amatalus kustība vēl uzņems apgriezienus?
Apkopotie dati par e-komercijas tendencēm Latvijā pagājušajā un šajā gadā liecina, ka cilvēki internetā iepērkas aizvien biežāk. Tam spēcīgu grūdienu sākumā deva Covid-19 pandēmija, bet pēc tam, attīstoties e-komercijas servisam un piegādēm, pieaugums tikai turpinās. To sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa
Saulgrieži ir maģisks laiks, daba ir pilnbriedā, un tas nozīmē, ka ir īstais brīdis ievākt dažādus Latvijas dabas sniegtos labumus tējas krūzei, jo augi sniedz tik ļoti dažādus efektus – sākot ar nomierinošu un uzmundrinošu iedarbību un beidzot ar to, ka tēja ir lielisks palīgs ārstējot dažādas kaites. Tomēr – cik veiksmīgs bizness ir tēju audzēšana Latvijā?