Sadaļas Sadaļas

Restorānu īpašniekiem vasaras sākums izvēršas par viesmīļu un pavāru «medībām»

Lai gan ik vasaru restorānu un bāru īpašnieki līdz ar terašu atvēršanu saskaras ar darbaspēka trūkumu, šis gads izvērties teju par darbinieku medībām. Daudzi kvalificēti pavāri un viesmīļi dīkstāves laikā atraduši darbu citā profesijā, bet jaunus spēkus nozarei piesaistīt ir grūti. Arī neziņa par restorānu darbības ilglaicīgumu ir trausla, jo nav zināms, vai nesekos jauni ierobežojumi. Līdzsvara zudums starp pieprasījumu un piedāvājumu līdzi nesis arī pamatīgu algu kāpumu.

ĪSUMĀ:

  • Daļa restorānu pazaudēja darbiniekus pandēmijas pīķa laikā.
  • Cilvēki no viesmīlības aizgāja strādāt uz citām nozarēm.
  • Tagad ļoti trūkst darbinieku ar pieredzi. Notiek arī darbaspēka pārpirkšana.
  • Tādēļ ceļas arī algas, apgalvo restorānu pārstāvji. 

Restorānu īpašniekiem vasaras sākums izvērtusies par viesmīļu un pavāru “medībām”Linda Zalāne

Visi Latvijas Radio aptaujātie restorānu īpašnieki atzīst, ka ik vasaru rodas nelielas grūtības ar darbaspēka piesaistīšanu, bet šogad situācija ir katastrofāla, kas līdzi nes arī pamatīgu algu kāpumu.

Restorāns „Kaļķu vārti” pēc daļējo ierobežojumu atcelšanas, kas ļauj apkalpot klientus āra terasēs, vēl durvis nav vēris un to plāno darīt šī mēneša beigās. Restorāna vadītāja Sandra Sirmace atzina, ka atrast darbiniekus ir ļoti grūti.

„Tagad, protams, apzinot savus darbiniekus, mēs esam secinājuši, ka mums ir problēma nokomplektēt komandu. Darba tirgū tagad sameklēt pavāru ir reāli neiespējami. Daudzi Covid-19 laikā ir aizgājuši strādāt citās nozarēs, jo vienkārši bija jāizdzīvo. Ar dīkstāves pabalstu, kaut vai 500 eiro apmērā, izdzīvot nevarēja. Daudzi vispār neplāno atgriezties ēdināšanas nozarē kā tādā. 

Var redzēt, ka algas ir kāpušas. Un šobrīd izskatās, ka mūsu nozarē darbosies tikai un vienīgi pārpirkšana, kas nozīmē vēl lielāku algu kāpumu,” atklāja Sirmace.

Trūkst kvalificēta darbaspēka. Viesmīļi un pavāri ar pieredzi arī algā vēlas saņemt vairāk nekā pirms pandēmijas, jo viesmīlības jomas darba tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. „Kvalificēts, kurš tomēr ir strādājis par pavāru un kaut ko prot, vai arī viesmīlis – tas maksā. Protams, var skatīties skolniekus, studējošos, bet jārēķinās, ka jāiegulda lieli resursi, kamēr apmācīsi jaunos darbiniekus. Un tad jau būs rudens, un viņiem atkal jāmācās, un atkal nav darbinieka," skaidroja Sirmace.

Mārtiņš Bērziņš pārstāv restorānu ķēdi, kurā ir trīs restorāni un viena konditoreja. Arī viņš atzīst, ka situācija ar jaunu darbinieku piesaistīšanu ir satraucoša un algu kāpums nozarē ir ievērojams. Pozitīvi, ka darbinieki, kas uzņēmuma pārstāvētajos restorānos strādāja pirms pandēmijas, atgriezās, bet…

„Taču mēs gan paplašinājām maiznīcu, konditoreju “Mulberry”, gan atvērām jaunu restorānu. Tad es varu teikt, ka īsti darbarokas vispār nevar atrast. Mēs sadalījām esošos, lai būtu kāds ar pieredzi jaunajos projektos. Bet no malas jaunus piesaistīt ir grūti. Arī citi restorāni cīnās par jebkuru pieredzējušu darbaspēku, viesmīli vai pavāru. Viņu šobrīd, varētu teikt, nav,” pastāstīja Bērziņš.

Savulaik uz darba sludinājumu atsaucās apmēram 20 cilvēku dienā, bet tagad līdz desmit pieteikumiem nedēļā. „Vēl arī regulāri neatnāk uz darba pārrunām,'' pastāstīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka saspringtā situācija ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjiem liek ķerties pie dažādām darbinieku piesaistīšanas metodēm. Arī pārpirkšanas.

„Mums gan tā, paldies Dievam, nenotika, bet kolēģiem pretim ienāca restorānā kungs, saimnieks, kurš ver Jūrmalā jaunu restorānu. Ienāca un skaļi nobļāvās, ka meklē darbiniekus. Sasolīja, kā daudziem to patīk darīt, zelta kalnus. Tie, kas ir pieredzējuši, tie zina, ka paiet mēnesis vai divi, un tos kalnus nekā nevar īstenot. Tas ir nereāli. Bet, protams, vienmēr atrodas labuma un zelta meklētāji, kas notic, mēģina un aizplūst,” pastāstīja Bērziņš.

Uz jautājumu, vai līdz ar pavisam jaunu darbinieku piesaistīšanu restorānu apmeklētājiem jārēķinās arī ar apkalpošanas kvalitātes kritumu, Mārtiņš Bērziņš pauda, ka kvalitātes latiņu cenšas nenolaist. „Cilvēkiem pēc ilgas sēdēšanas mājās standarti ir krietni kritušies, un viņi novērtē jebko, ko var dabūt, ārā apsēžoties pie galdiņa, un pašam pēc tam nav jāmazgā trauki. Pienes klāt un apkalpo, līdz ar to tas arī ir patīkami,” viņš atklāja.

Ar darbaspēka trūkumu saskaras arī restorāna „Ferma” šefpavārs un Restorānu servisa skolas vadītājs Māris Astičs. Viņš dalījās savā pieredzē: „Otrajā lūzuma punktā mēs izvēlējāmies, ka katrs iet savu ceļu, jo mēs vairs nevarējām izdzīvot otro posmu. Pavisam nedaudz kaut kas ir palicis no komandas, bet principā komanda jākomplektē no jauna, jo daudzi ir mainījuši profesijas, piemēram, aizgājuši uz informācijas tehnoloģiju vai uz kādām stabilākām nozarēm, jo ir neziņa par to, kas būs tālāk. Tas ir sarežģīti.

Tiešām daudzi nevēlas strādāt un izvēlējušies pēc dīkstāves palikt bezdarbniekos un izbaudīt vasaru.

Tāpēc es pieļauju, ka pavāriem, kuriem jautāsiet par komandu, atzīs, ka tā ir problēma.”

Nelielu optimismu gan viešot fakts, ka jaunieši interesējas un piesakās mācībām Restorānu servisa skolā. „Jaunā paaudze varbūt nav gatava raut tik smagu darbu, kā mēs esam kādreiz pieraduši. Bet cerēsim uz to, ka daudzi atgriezīsies ticībā un motivācijā turpināt kāpt pa karjeras kāpnēm un sasniegt jaunas virsotnes. Šajā profesijā nevar tikai strādāt, lai nopelnītu naudu un sēdēt mājās. Šeit jābūt mīlestībai pret darbu, pret to, ko tu dari,” sacīja Astičs.

Tomēr par spīti grūtībām Latvijas Radio aptaujātie restorānu īpašnieki pauž prieku, ka ir iespēja atsākt darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt