Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ceļ trauksmi, sakot, ka depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" mēģina šķelt tirgotājus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviesējs pagaidām izpilda uzņemtās saistības noteiktā termiņā un par to ministrijai bažas nav radušās. Arī "Depozīta iepakojuma operators" noraida LTA pārmetumus un atgādina, ka LTA bija un ir kompānijas “Nulles depozīts” dalībnieks, kas bija konkurējošais kandidāta uz depozīta sistēmas ieviesēja vietu dalībnieks.
Autora ziņas
Jau nedēļu ir atkal atļautas transportlīdzekļu vadīšanas apmācības B kategorijā, kā arī atļauts klātienē kārtot noslēguma pārbaudījumu braukšanā. Pārrāvums praktiskajās nodarbībās autoskolās ir bijis trīs mēnešus. Tiesa, šobrīd praktiskās nodarbībās klātienē nevar piedalīties visi, kuri vēlas tikt pie autovadītāja apliecības, bet gan tikai tie, kas mācības sākuši līdz pagājušā gada 20. decembrim, kad ieviesa ierobežojumus.
Šonedēļ notiek Finanšu pratības nedēļa, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē jau astoto gadu ar mērķi ir veicināt iedzīvotāju naudas prasmi, finansiālo drošību un ilgtspēju. Nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi nedēļas gaitā rīkos daudzpusīgas bezmaksas aktivitātes, aicinot piedalīties ikvienu, kurš vēlas kļūt par labāku naudas pratēju.
Līdz ar pavasara iestāšanos aktuāls kļūst jautājums par kļavu un bērzu sulu iegādāšanos, proti, kā novērtēt, vai tirgotājs piedāvā kvalitatīvu un svaigu produktu. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperte Inese Levane Latvijas Radio paskaidroja, ka sulas līdz 300 litriem gadā privātpersona drīkst piegādāt tieši, bez reģistrācijas PVD.
Sākot no galda, krēsla, datora un beidzot ar mājokļa labiekārtošanu vai vēlmi naudu pietaupīt zemes vai mājokļa iegādei nākotnē. Tik dažādas ir vecāku ieceres vienreizējā 500 eiro bērnu pabalsta lietderīgā izlietošanā. Latvijas Radio aptaujātie vecāki neslēpa prieku par finansiālo atbalstu un atzina, ka ģimenē rūpīgi tiek plānots, kur naudu tērēs, lai tas patiesi būtu bērnu vajadzībām.
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā joprojām ir augsta, lai gan bija vērojams tās samazinājums. Vienlaikus ir dubultojies ievesto gadījumu skaits, medijiem pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs, piebilstot, ka nevajadzētu paļauties uz trešo valstu datiem par Covid-19 izplatību.
1.–4. klašu skolēni klātienē nākamnedēļ drīkstēs mācīties 36 Latvijas novados, āra nodarbības būs atļautas skolās 45 pašvaldībās, kur Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedz noteikto slieksni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tuvākajos mēnešos Latvijas sabiedrība saņems lielu daudzumu mērķētas informācijas saistībā ar Covid-19, jo gan Ekonomikas ministrija (EM), gan Valsts kanceleja (VK) šim nolūkam plāno tērēt teju pusmiljonu eiro. EM kampaņa izmaksās 120 tūkstošus eiro, un tās nolūks ir stāstīt par drošu iepirkšanos. Savukārt VK par 330 tūkstošiem eiro iecerējusi vairākas aktivitātes. Pirmā kampaņa līdz Latvijas iedzīvotāju redzeslokam nonāks šī mēneša beigās. Eksperti atzīst, ka sabiedrības informēšanas kampaņām ir jābūt, jo dezinformācija un līdz ar to cilvēku bailes, izmisums un dusmas izplatās ātri un nekoordinēti. Tomēr pagaidām iepirkumu procedūras rada bažas par caurspīdīgumu un Latvijas Reklāmas asociācija asi kritizē EM, ka tā organizē iepirkumu, bet mēģina to pasniegt kā tirgus izpēti.
Pašvaldību vēlēšanas jau teju klauvē pie namdurvīm, līdz ar to politiskās partijas nāk klajā ar saviem līderiem. Šodien notiek pat divu politisko spēku sēdes – Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā atkārtoti par partijas priekšsēdētaju ievēlēja Armandu Krauzi. Notika arī partiju "Vienotība" un "Jaunā vienotība" kopsēde, kurā izskanēja vairāki jauni papildspēki pašvaldību vēlēšanām.
Viens no valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem Covid-19 izplatības mazināšanai paredz visiem, kam ir iespējams, noteikt obligātu prasību strādāt no mājām. Latvijas Radio uzrunātie eksperti gan ir skeptiski, sakot, ka būs grūti izkontrolēt un nošķirt, kurš var strādāt attālināti un kurš nevar. Turklāt uzņēmumiem, kuri līdz šim to nav darījuši, būs grūti līdz pirmdienai nodrošināt iespēju visiem strādāt attālināti.
2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, tā liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie statistikas dati. Šī tendence negatīvi ietekmē izdevumu piedāvājuma daudzveidību, savukārt laikrakstu un žurnālu izdošana kļūst nerentabla, apdraudot informācijas pieejamību sabiedrībai. Nozares pārstāvji uzsver, ka krīze nozarē vērojama jau ilgstoši, un cer uz 5% PVN likmes ieviešanu oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem.
Lai gan jauna dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanai Saeimā rit gausi, tam jāsāk darboties, bet, ja būs kādi trūkumi, tad tie nāks gaismā jau tuvākajā laikā, norādīja Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Būtiskākie jaunā īres likuma uzlabojumi būs izīrētāju un īrnieku interešu līdzsvarošana un ēnu ekonomikas izskaušana. Tāpat izmaiņas došot ievērojamu grūdienu īres tirgus attīstīšanai Latvijā.
Pandēmijas laikā Latvijā mazumtirdzniecībā spilgti sevi vajadzētu pieteikt trīs tirgus jaunpienācējiem – tirdzniecības centram “Sāga”, zīmolpreču izpārdošanas ciematam "Via Jurmala Outlet Village" un veikalu tīklam “Lidl”. Sāga un izpārdošanas ciemats vēl paspēja atvērt durvis pircējiem, bet “Lidl” nevienu no 14 veikaliem vēl nav atvēris.
Valsts budžeta deficīts 2021. gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP. Savukārt valsts parāds šogad varētu sasniegt 50% no IKP, tā liecina Finanšu ministrijas prognozes. Tas nozīmē, ka no naudas, kuru valsts tērē, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta. Latvijā rekordaugsts budžeta deficīts – 9,6% no IKP – bija 2009. gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes. Cik tālu ar valsts atbalstu Covid-19 krīzē skartajiem varam vēl atļauties kāpināt gan valsts ārējo parādu, gan budžeta deficītu?
Zviedrijas koncernam "Lantmännen Unibake" piederošais maizes ražotājs “Hanzas maiznīca” līdz nākamā gada otrajam ceturksnim plāno slēgt ražotni Rīgā. Līdz ar to bezdarbnieku rindas papildinās 90 šī uzņēmuma darbinieki. Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā nav saņemts iesniegums no “Hanzas maiznīcas” par kolektīvo atlaišanu, bet Darba likums nosaka, ka tas jāpaziņo vismaz 30 dienas pirms atlaišanas.
Pirmajā marta dienā skaistumkopšanas salonos ir neierasta rosība – tukšajos frizieru, manikīru, pedikīru un podologu krēslos sēž priecīgi klienti. Divu mēnešu dīkstāve bija grūts laiks ne tikai salonu īpašniekiem un skaistumkopšanas speciālistiem, bet arī klientiem, kuri gaidīja brīdi, kad atkal varēs apmeklēt savu meistaru. Salonos ir papildu izdevumi, lai īstenotu drošības pasākumus, bet cer, ka cenas nenāksies celt.
Kad kādu valsts kapitālsabiedrības valdes locekli atstādina vai viņam palūdz amatu atstāt, ir jautājums, vai pienākas dāsna kompensācija jeb tā dēvētais "zelta izpletnis". Visbiežāk dāsnās kompensācijas valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem jau paredzētas līgumā, lēsa personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijā "Fontes".
Šonedēļ senioru vakcināciju pret Covid-19 sāks ģimenes ārsti. Līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par to noslēguši vairāk nekā 500 ģimenes ārstu, plānots ka vakcinācijā iesaistīsies vēl lielāks ģimenes ārstu skaits. Tikmēr Veselības ministrija (VM) 48 000 eiro plāno tērēt apmācot medicīnas personālu, kā pareizi vakcinēt, un tas sociālajos tīklos radījis lielu sašutumu arī mediķu vidū. Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā to dēvē par nepieļaujamu lietu, norādot, ka mūsdienās iespējams apmācīt tiešsaistē, netērējot milzīgas summas.
Nākamajos septiņos gados no Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta Latvijai grantu veidā būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro. No tiem aptuveni 2 miljardi eiro no atveseļošanas un noturības mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta. Patlaban visas ministrijas veido nozaru pamatnostādnes, lai definētu savas stratēģiskās prioritātes turpmākajiem septiņiem gadiem. Savukārt līdz reāliem projektiem varētu nonākt nākamajā gadā.
No šī gada jebkura deklarācija, arī gada ienākumu deklarācija, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz elektroniski, izmantojot elektronisko deklarēšanās sistēmu. Pērn iesniegts aptuveni miljons deklarāciju, un 7% no tām vēl aizvien iesniegtas papīra formātā vai ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku palīdzību. Pensionāriem šādu iespēju atcelšana rada nopietnu satraukumu.
Lai gan no valsts puses atbalsts radošajā jomā strādājošajiem pērn mērāms 20 miljonu eiro apmērā un arī pieejamo atbalsta programmu kopums ir plašs, nozarē strādājošie – it sevišķi privātajā sektorā nodarbinātie – pauž, ka atbalsta mehānismi ne vienmēr trāpījuši mērķī. Turklāt laika sprīdis, kamēr pie atbalsta tika, bija pārāk ilgs, un, kamēr atbalsta programmas iziet birokrātijas labirintus, nereti kultūras nozarē strādājošajiem bija jānoturas virs ūdens pašu spēkiem.
2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019. gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 2,89 miljonus nakšu, kas ir par 47,6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Lidostā “Rīga” janvārī teju apsīkusi pasažieru plūsma, un arī jaunais aizliegums, kas paredz līdz 25. februārim aizliegt lidojumus uz un no Īrijas un Lielbritānijas, jo šajās zemēs izplatās jaunais Covid-19 paveids, dos savu artavu. Šī aizlieguma dēļ no lidostas “Rīga” aizgājušas divas aviokompānijas - "Ryanair" un "Wizz Air".