Sadaļas Sadaļas

Eksperti: Covid-19 otrajā vilnī valsts atbalsts uzņēmumiem bijis adekvāts, mērķēts un apjomīgs

Covid-19 otrajā vilnī sniegtais valsts atbalsts uzņēmumiem, kas kopumā dažādas formās sasniedz 478 miljonus eiro, bijis adekvāts, mērķēts un apjomīgs, vērtēja Latvijas Radio uzrunātie eksperti.

Eksperti: Covid-19 otrajā vilnī valsts atbalsts uzņēmumiem bijis adekvāts, mērķēts un apjomīgLinda Zalāne

Kopš decembra, Covid-19 otrajā vilnī iestājoties ārkārtas situācijai, grantos, subsīdijās un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Pēc tam seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieprasīto atbalstu apjoma ziņā pīķa mēnesis bija marts, un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās.

Otrais posms jeb vilnis, kad sāka izmaksāt valsts atbalstu Covid-19 radītās krīzes mazināšanai, sakās šī gada decembrī līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu.

„Sākot no decembra, līdz 13. jūnijam kopā gan grantos, gan subsīdijās, gan dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro,” skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa stāstīja, ka atbalstu ir saņēmuši 76 tūkstoši darba ņēmēju un kopumā granti piešķirti gandrīz desmit tūkstošiem darba devēju.

„Ceturtā daļa jeb 25,6% ir saņēmuši atbalstu sešas reizes. Tas nozīmē, ka ir personu loks, kas jau pusgadu faktiski atrodas ārpus darba tirgus un saņem tikai atbalstus. 13% ir saņēmuši piecus atbalstus un 14% četrus atbalstus. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse ir diezgan ilgi pabalstu lokā,” sacīja Jaunzeme.

Visvairāk nauda izmaksāta tieši grantos jeb apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. Proti, 356 miljono eiro.

Algu subsīdijās, kas ir bijis vismazāk populārais atbalsta veids, izmaksāts 21 miljons eiro. Dīkstāves pabalstos izmaksāti 100 miljoni eiro.

Atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa, otrajā vilnī atbalsts tiek sniegts arī pašnodarbinātajām personām, un atbalsta minimālā summa ir 500 eiro. Kopumā atbalstu saņēmuši 11 tūkstoši pašnodarbināto un izmaksātā summa ir 15 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Otrajā vietā ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Trešajā vietā – māksla, izklaide un atpūta. Tam seko arī apstrādes rūpniecība.

“Visvairāk bija iespēja saņemt tiem uzņēmumiem, kuri iepriekš bija maksājuši nodokļus no salīdzinoši lielām algām. Es uzsveru, ka ne velti apgrozāmie līdzekļi bija atkarīgi no tā, cik lielas bija algas. Un šobrīd, par ko arī bija diskusija, pirmās divas vietas ir azartspēļu industrijai – “Olympic kazino” un “Alfor”. Bet tai pašā laikā to pienesums budžetā nebija apšaubāms. Trešais ir “Lido”,” norādīja Jaunzeme.

“Lido” valsts atbalsts palīdzēja izturēt pirmo vilni

„Lido” valdes loceklis Rasmuss Pētersons stāstīja, ka pirms Covid-19 krīzes uzņēmumā strādāja tūkstotis darbinieku, bet tagad skaits sarucis līdz 700.

„Lido” valdes loceklis Rasmuss Pētersons

„Valsts atbalsts bija nepieciešams jau uzreiz, līdz ko sākās Covid-19 ārkārtas situācija 2020. gada martā, jo apgrozījums un ienākumi kritās ļoti strauji. Pirmais atbalsts, kuru mēs saņēmām, bija aizdevumu veidā, bija “Altum” programma – aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem. To mēs ātri saņēmām, un tie bija pirmie līdzekļi, kas palīdzēja izturēt pirmo vilni. Protams, iestājoties otrajam vilnim, kad bija nozīmīgs apgrozījuma kritums novembrī, arī ierobežojumi strādāt, tad no novembra mēs pieteicāmies gan dīkstāves pabalstam, gan subsidētajām algām. Tie darbinieki, kuri bija dīkstāvē, bija aptuveni 400. Pārējie 300 turpināja darbu,” stāstīja Pētersons.

Uzņēmums arī saņēma apgrozāmo līdzekļu atbalstu, bet Pētersons šajā programmā saredz trūkumus: „Mums galvenais trūkums bija tāds, ka tur ir noteikts maksimālais izmaksājamā atbalsta apjoms. Akciju sabiedrībai „Lido” kā lielākajam ēdinātājam Latvijā šis limits būtiski iegrieza. Mēs saņēmām proporcionāli būtiski mazāk nekā citi mazāki uzņēmumi. Pēc manām domām – sešas vai piecas reizes mazāk.”

Atbalstu saņēmēju loks sarūk

''Lido'' pārstāvis pieļāva, ka jūnijā uzņēmuma apgrozījums būs augstāks nekā noteiktie kritēriji, lai atbalstu saņemtu, līdz ar to šajā mēnesī uzņēmums, iespējams, vairs nekvalificēsies atbalsta saņemšanai.

Faktu, ka atbalstu saņēmēju loks pakāpeniski sarūk, apliecināja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, sakot, ka pīķa mēnesis bija marts un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās.

„Grantiem mēs konstatējām, ka ''studentu sindroms'' ir dzīvs. Bija pēdējā diena, kad varēja iesniegt, un 15. jūnijā mēs saņēmām rekorddaudz iesniegumu – 1602 iesniegumus

par kopējo summu 546 miljoni eiro. Varēja pieteikties vēl jūnijā par visu periodu no janvāra. Tātad visi, kas nogaidīja pēdējo brīdi, iesniedza. Jūlijā varēs pieteikties tikai par jūniju,” norādīja Jaunzeme.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko akcentēja, ka visas atbalsta programmas tika apstiprinātas pagājušā gada novembrī līdz 31. maijam. Martā tika pieņemts lēmums, ka ierobežojumu dēļ programmas jāpagarina arī uz jūniju: „Attiecīgi līdz 15. jūlijam varēs atbalstam pieteikties, bet jau ar samazinātu intensitāti uzņēmumiem, kuriem ir samazināts apgrozījums.”

Mērķis – motivēt atsākt darbu

Atbalstu samazinājumu mērķis ir palēnām uzņēmumus motivēt sākt darbu. Raimonds Aleksejenko akcentēja, ka tas ir saprotams, ka vienā dienā nevar pēc dīkstāves atvērt uzņēmumu, līdz ar to dīkstāves pabalsts, algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu grants ir pieejams arī jūnijā. Tiem pieteikties var līdz 15. jūlijam.

„Vasaras sezonā mūsu mērķis ir ļoti vienkāršs – noņemt tos ierobežojumus, kas traucē biznesam, lai jūlijā un augustā varētu šo atbalstu vairs nesniegt. Bet te ir noteikums – ja paliks ierobežojumi, tad pretim būs atbalsts. Bet šobrīd mēs cīnāmies par to, lai ierobežojumus noņemtu, un tad mēs mazinām atbalstu uz vasaras mēnešiem. Rudenim noteikti mums būs gatava paka ar atbalstiem. Būs gatava savlaicīgi. Vēlākais augustā mums būs noteikumu redakcijas. Ja nu pēkšņi mēs atgriežamies kaut kādos pasliktinātos apstākļos, lai šie atbalsta instrumenti tieši tāpat, kā bija pagājušā gada rudenī, lai dienā, kad sākās ierobežojumi, ir arī skaidri un gaiši pieejami atbalsti,” sacīja Aleksejenko.

Ilgstošie ierobežojumi un atbalstu sniegšana ir mainījusi darba tirgu, uzņēmēju un darba ņēmēju uztveri, norādīja Aleksejenko. Daudzi maina nozares, kurās strādā, pārkvalificējas, bet ir arī tādi, kas nesteidz atsākt darbu. Viņš ilgstošu atbalstu saņemšanu salīdzina ar cukura patēriņu: „Jā, mēs viņu varam lietot pa reizei. Pirmos divus, trīs mēnešus tas nemaina manu uzvedību kā uzņēmējam vai cilvēkam. Seši mēneši sāk padarīt šo par rutīnu. Tā nav kaut kāda ļauna īpašība, vienkārši cilvēki esam tā veidoti. Mēs pierodam. Un pēc tam pārtaisīt atpakaļ biznesa modeli ir grūti. Tāpēc šis atbalsts ilgstoši ir ļoti kaitīgs, jo tas pieradina cilvēkus domāt nepareizās kategorijās. Uzņēmējam klients ir cilvēks, kas pērk tā pakalpojumu. Šobrīd septiņiem tūkstošiem uzņēmumu lielākais klients gada garumā ir bijis valsts, kas ir maksājusi atbalstu. Būs noteikti neapmierinātība, ka atkal kaut kas jāmaina un nāksies arī pieņemt nepatīkamus lēmumus.”

Taču kopumā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks atbalstu otrajā vilnī vērtēja atzinīgi, sakot, ka tas nāca savlaicīgi un tika mērķēts plašāk un precīzāk nekā pirmajā Covid-19 uzliesmojuma vilnī, kad atbalsta kritērijus nācās ne vienu reizi vien pieslīpēt, jo atbalstu saņēmēju siets bija pārāk vaļīgs un tam krita cauri daudzi, kuriem darbība ierobežojumu dēļ tika ietekmēta.

„Nekas tāds Latvijas Republikā pat tuvu nav bijis izdarīts, ko izdarīja Valsts ieņēmumu dienests otrajā vilnī. Tie ir izvērtēti vairāk nekā 5000 uzņēmumu katru mēnesi. Tas rāda, ka mēs esam kāpinājuši to apjomu vairāk nekā desmit reizes otrajā vilnī. Es teiktu – par 90% šobrīd ir novērstas tehniskās problēmas. Noteikti katru dienu ienāk tādi jautājumi, kurus varētu vēl kādiem desmit uzņēmumiem atrisināt un rast pabalsta saņemšanas iespējas. Un noteikti vēl kādiem desmit paskatīties, kuriem nevajadzēja šo atbalstu saņemt. Noteikti arī trešajā vilnī vēl būs lietas, kuras smuki piegludināt, lai tās tuvotos ideālam,” teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Atbalsts bija jāveido no nulles

Arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzinīgi vērtē otrajā Covid-19 vilnī sniegto finansiālo palīdzību Latvijas darba devējiem un ņēmējiem: „Ja mēs vērtējam abus pandēmijas gadus kopā (2020. un 2021. gadu), tad kopumā valsts atbalsts, manuprāt, ir bijis ļoti adekvāts. Nedaudz problēma bija, ka pandēmijas sākumā atbalsta pasākumi ļoti pakāpeniski uzņēma apgriezienus. No kopējās atbalsta masas lielāku īpatsvaru vajadzēja izmaksāt jau iepriekšējā gadā. Bet kopumā atbalsts lielās arhitektūras un apjoma ziņā ir bijis adekvāts.”

Uldis Rutkaste atzina, ka, protams, pēc paveiktā vienmēr ir iespējams atrast un identificēt kļūdas, saprast, ko varēja darīt labāk vai savādāk:

„Jāsaprot, ka pandēmija mūsdienās ir ļoti unikāls gadījums. Iepriekš šādas krīzes nav bijušas, un tādu atstrādātu atbalsta pasākumu, kā tieši šādās reizēs sniegt atbalstu, nav.

Tas viss bija jāveido no nulles. Ņemot vērā, ka arī šādā veidā mums pieredze ir pirmā, tad es teiktu, ka tas atbalsts ir bijis pietiekoši labs. Protams, sabiedrībā ir dažādas diskusijas, un arī medijos esmu lasījis, piemēram, par to pašu azartspēļu nozari, bet tas ir morāls, nevis ekonomisks jautājums.”

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka pabalstu vērtēšanas kapacitāte tomēr ir ierobežota un Valsts ieņēmumu dienestā darbaspēka resursi nav bezizmēra. Vēl viens būtisks aspekts – krīzes laikā valsts parāds pietuvojies 50% no IKP.

Uldis Rutkaste vērtēja, ka Latvija krīzes laikā varēja atļauties kāpināt valsts parādu un, starptautiski skatoties, tas nav liels apmērs. Svarīgi ir skatīties, kā situācija attīstīsies nākotnē. Lai arī nākamajā krīzē Latvija varētu šādu apjomīgu atbalstu sniegt, tad izaugsmes gados parāds būs jāmazina. Proti, budžeta politikai būs jābūt sabalansētākai. Ekonomikas izaugsmes gados pakāpeniski budžeta deficīts, kas šogad ir teju 10% apmērā no iekšzemes kopprodukta, būs jāmazina un nedrīkstēs trīs, četrus gadus saglabāt budžetu ar ievērojamu deficītu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt