Cik saimniekmeitu, tik tautastērpu
Astoņpadsmitajā gadsimtā zemnieku apģērbā dominēja lins un vilna savās dabiskajās krāsās, bet apdarei izmantoja tradicionālo zilo, sarkano, dzelteno un zaļo krāsu.
"Cik ir saimniekmeitas bijušas, tik ir arī tautastērpu veidi, jo viņi noteikti nebija visām saimniekmeitām vienādi arī senajos laikos.
Tieši tāpat ir arī tagad, kad cilvēki rada un darina sev jaunus tautastērpus. Jā, noteikti vadās pēc etnogrāfijas, pēc arheoloģijas, bet noteikti kaut ko no sevis ieliek, jo, ja tas ir mans tautastērps, tad tas ir tāds, kādu es to redzu, jūtu un saprotu un kāds tas man ir vistuvākais," sacīja biedrības ''Mans tautastērps'' valdes locekle Ilze Strēle.
Etnogrāfisko tērpu lielāko koncentrāciju ierasts vērot Dziesmu un deju svētkos. Savu tautastērpu īpašnieces gan tos pamanās uzvilkt krietni biežāk, pat pandēmijas laikā.
"Man ir Lielvārdes tautastērps, mantots no ģimenes, bet tā vēsture īsti nav zināma. Laika gaitā papildināts ar aubi, ar villaini. Tā kā ir vairāki tautastērpi, tad šad tad uzvelku šo, šad tad citu," norādīja biedrības ''Mans tautastērps'' valdes locekle Evita Lisovska. Viņa piebilda, ka pandēmijas dēļ šogad tērps uzvilkts pirmoreiz, bet kopā ar biedrību ''Mans tautastērps'' pasākumi ir samērā bieži, un tas tiek vilkts diezgan regulāri.
Virtuālais tautastērpu gājiens pulcē arī diasporas latviešus
Jau otro reizi Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena tiks atzīmēta bez ierastajiem kopīgajiem pasākumiem. Arī tradicionālais tautastērpu gājiens jau otro reizi būs virtuāls. Tam ir arī savas priekšrocības, piemēram, svētkos daudz plašāk var piedalīties arī diasporas latvieši.
"Ja pirmajos gados bija 500–600 dalībnieku, tad pagājušajā gadā jau bija 4000 šajā virtuālajā gājienā.
Mēs ļoti ceram, ka šogad būs vēl vairāk, jo ļoti gatavojas mūsu meitenes Zviedrijā, Briselē un ļoti gatavojas meitenes Vācijā," sacīja Ilze Strēle.
Jelgavniece Sarmīte, kura jau ne pirmo gadu dzīvo Vācijā, atzīst, ka latviskās identitātes kopšana šeit notiekot daudz vairāk. Viņa iesaistījusies gan deju kopā, gan latviešu korī, un gatavojas arī virtuālajai tautas tērpu parādei, bet svarīgākais esot tas, ka ar latviskajām tradīcijām izdevies satuvināt arī dēlus.
"Ja mēs mājās svinam Līgo svētkus, Lieldienas, tas viss tiek līdzi svinēts un visi ir priecīgi, un neviens nesaka – es to nedarīšu," pauda Vācijā dzīvojošā Sarmīte Irdeniece.
Tiem, kuriem sava tautastērpa vēl nav, var pielaikot virtuālos tautastērpus, un gājienā piedalīties arī ar šādu foto.
