Par spīti augošajam pieprasījumam bioloģisko saimniecību skaits pieaug lēni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Par spīti stabilajam un pieaugošajam pieprasījumam bioloģisko saimniecību skaits pieaug lēni un pakāpeniski. Latvijā patlaban tikai 20% no visām saimniecībām saimnieko bioloģiski, tomēr pieprasījums pēc tajās izaudzētiem produktiem aizvien palielinās ne tikai Latvijā, bet arī eksportā. Tas rada labvēlīgu augsni bioloģisko lauksaimniecību skaita un platību apjoma pieaugumam.  

ĪSUMĀ:

  • Bioloģisko saimniecību skaits pēdējos gados nemainās un ir ap 4000.
  • Vairāk nekā puse no tām nodarbojas ar piena lopkopību.
  • Latvijā un pasaulē 20 gados pieprasījums pēc bioproduktiem aug.
  • Tomēr bioloģisko saimniecību skaits tik strauji nepalielinās.
  • Upeņu audzētājs pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, jo cenas ir stabilākas.
  • Zemnieks: Bioloģiskajai saimniecībai vēl ir potenciāls.

Biosaimniecību skaits nemainās – ap 4000

No aptuveni 20 000 saimniecību 20% saimnieko bioloģiskā saimniecībā, un platību ziņā tie ir 14% un 290 000 hektāru no 1,7 miljoniem hektāru. Kopumā Latvijā pašreiz ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas vairāk nekā četri tūkstoši saimniecību.

Par spīti augošajam pieprasījumam bioloģisko saimniecību skaits pieaug lēni
00:00 / 05:09
Lejuplādēt

Pēdējos gados bioloģisko saimniecību skaits nav ievērojami mainījies. “Esošās saimniecības ir palielinājušas savas platības. Ir saimniecības, kas ir atteikušās no bioloģiskās ražošanas, jo varbūt tās ir mazākas un cilvēki arī vecāki paliek. Bet to vietā nākušās jaunas klāt, līdz ar to skaits ir nemainīgs,” stāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pēc viņa teiktā, mūsu valstī bioloģiskajā lauksaimniecībā dominējošā ir piena lopkopība. Ar to nodarbojas vairāk nekā 2000 saimniecību.

Katrā saimniecībā ir augkopība un graudkopība, kas pēdējos gados strauji attīstās eksporta pieprasījuma dēļ. Ļoti strauji pēdējos gados ir attīstījusies gaļas lopkopība, kā arī augļkopība – no mellenēm un upenēm līdz smiltsērkšķiem un cidonijām.

Pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas aug

Kā Latvijā, tā citviet pasaulē pēdējos 15 līdz 20 gados pieprasījums pēc bioloģiskā saimniecības produktiem ir ar pieaugošu tendenci.

“Šī tendence nemainās, un nav arī prognozes, ka sagaidāms pieprasījuma kritums. Patērētāji aizvien vairāk izvēlas šo produkciju, un pieprasījums ir liels. Vietējā tirgū potenciāls tiek izmantots. Ir atsevišķi sektori, kur varētu būt vairāk, it īpaši dārzeņu sektors. Tur pieprasījums ir lielāks, nekā mēs spējam saražot. Ja vērtē eksporta tirgu, tad pašreiz nevaram saražot tik daudz, cik Eiropā un pasaulē ir pieprasījums, līdz ar to potenciāls un iespējas ir ļoti augstas. Ir arī savi draudi, piemēram, Ukrainas bioloģiskās pārtikas tirgus, kas var nākt iekšā, jo pēdējos gados ļoti strauji attīstās. Šajā visā ir arī savas problēmas,” atzina asociācijas vadītājs.

Uz jautājumu, kādēļ bioloģisko saimniecību skaits, ņemot vērā stabilo un pat pieaugošo pieprasījumu, tomēr nepieaug straujākiem soļiem, Gustavs Norkārklis min vairākus iemeslus.

“Tas prasa zināšanas, un ir lielāks risks, ka kādā gadā neizdodas raža. Pirmos gadus no konvencionālās ražošanas ir grūtāk, arī jāmaina domāšana. Arī nestabilais atbalsts, kas politiski tiek sadalīts lauksaimniecībā uz septiņiem gadiem kopējā lauksaimniecības politikā. Jau 2016./2017. gadā pietrūka finansējuma jaunām bioloģiskām saimniecībām, un tāpēc bija arī ierobežojums pāriet. Tagad no šī gada un nākošajā gadā nav ierobežojums un jebkura saimniecība, kas vēlas, var kļūt arī par bioloģisko saimniecību,” stāstīja Norkārklis.

Pāriet uz bioloģisko ražošanu, jo cenas ir stabilākas

Andris Krogzems jau 12 gadus audzē upenes, un gadu gaitā platību apjoms pieaudzis līdz 60 hektāriem. Teju visas izaudzētās ogas tiek eksportētas uz Nīderlandi un nedaudz uz Igauniju un Poliju. Sākotnēji saimniecība bija konvencionāla, bet kopš 2016. gada tā ir bioloģiska.  

“Mēs pārgājām tirgus pieprasījuma dēļ,” Andris Krogzems skaidroja, kādēļ nolēma spert soli bioloģiskās saimniekošanas virzienā.

“Mēs audzējam upenes, un nebioloģiskām ogām ir svārstīgs pieprasījums, tur cenas nosaka Polijas tirgus, jo Polija izaudzē pusi no visām upenēm, ko pasaule patērē. Un visas šīs upenes ir nebioloģiskas. Līdz ar to, ja viņiem ir laba raža, tad tā cena, kas ir poļu cena, tā ir pasaules cena. Tā ne vienmēr ir forša. Ja viņiem ir laba raža, tad cena krīt divkārtīgi lejā. Tas mums šķita nedroši. Savukārt bioloģiskajām upenēm cena maz svārstās,” stāstīja Krogzems.

Viņš stāstīja, ka birokrātisku šķēršļu bioloģiskajām saimniecībām nav, bet no saimniekošanas viedokļa grūtākais ir mēslošana un augu aizsardzība.

Mēslošanas ziņā gadu no gada pamazām situācija uzlabojas un tirgū parādās rūpnieciski ražots dabīgais mēslojums, bet ar augu aizsardzību grūtības ir lielas, jo lielās pasaules kompānijas nelabprāt Latvijā reģistrē augu aizsardzības līdzekļus, jo tirgus ir par mazu.

Pirms vairāk nekā sešiem gadiem no vectēva bioloģisko saimniecību pārņēma Renārs Raguckis. Zemnieku saimniecībā “Kivlenieki” ir nepilni 300 hektāri. Pusi no tiem aizņem graudi, otra puse ir zāliens, jo saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību.

Raguckis ir pārliecināts, ka bioloģiskajā saimniekošanā Latvijas savu potenciālu vēl nav pilnvērtīgi izmantojusi, bet mums ir visas iespējas.

“Tas ko mēs jau tagad esam sasnieguši, un plāns, ko Zemkopības ministrija jaunajā plānošanas periodā grib sasniegt, ir realizējams. Arī ambiciozais, ko bioloģiskās lauksaimniecības asociācija grib sasniegt, – tos 30%. Tas arī kaut kādā laika periodā ir realizējams,” uzskata ''Kivlenieku'' saimnieks.

Pozitīvu skatu nākotnē garantē arī pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem, tam ir tendence tikai pieaugt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti