Valsts kontrole ir noslēgusi 26 finanšu revīzijas par 2020. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Covid-19 pandēmijas laikā Valsts kontrole pārorientēja savu darbu, lielu daļu iestādes resursu novirzot tieši ar pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu izlietojuma pārbaužu veikšanai, šo nosakot kā galveno revīzijas jautājumu.
“Mūsuprāt, Covid-19 izmaksu pārbaude bijusi ļoti svarīga, jo kopumā tur tika iztērēts gandrīz viens miljards eiro. Un Valsts kontrole spēja pārbaudīt aptuveni 92% no šīs summas,” sacīja Irklis.
Viņš norādīja, ka pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma Valsts kontrole dalījās ar saviem novērojumiem un starpziņojumiem. Līdz ar to daudzas lietas tika novērstas un uzlabotas rudenī, kad Latviju skārta otrais Covid-19 uzliesmojums.
Trūkst vienotās pieejas krīzē cietušo atbalstam
Pašlaik Valsts kontrole secināja, ka katra ministrija un resors “cīnās pats par sevi” un savām nozarēm, bet pietrūkst koordinācijas. Tāpat nebija redzama vienošanās par to, kam, pie kādiem apstākļiem un kādā apjomā atbalsts ir sniedzams.
Nevienlīdzīgos nosacījumus Covid-19 atbalsta piešķiršanā Valsts kontrole ilustrēja ar lauksaimniecības un tūrisma nozares piemēru. 2020. gadā lauksaimniecības nozarē kā kritērijs atbalsta saņemšanai tika izvirzīts apgrozījuma kritums par 5%. Atbalsta saņēmēji tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet gan pēc vidējā nozares rādītāja.
Savukārt tūrisma nozarē, kura no Covid-19 cieta daudz vairāk, atbalsta saņemšanas kritēriji bija stingrāki - apgrozījuma kritums par 30% vai vairāk. Turklāt rūpīgi tika vērtēts katrs konkrētais atbalsta saņēmējs.
“Līdz ar to dažos gadījumos, kad krīze nozari nav skārusi vai skārusi ļoti minimāli, tiek piešķirts ļoti ievērojams atbalsts. Citos gadījumos, lai līdz atbalstam tiktu, ir daudz birokrātiskāks un režģītāks [ceļš],” skaidroja Irklis.
Līdz ar to Valsts kontrole aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta principiem.
Pārmetumiem nepiekrīt Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts no Nacionālās apvienības, sakot, ka abas nozares nav salīdzināmas.
„Ja viesu namam var aizslēgt durvis un pēc diviem mēnešiem tās atslēgt, tad govij aizslēgt muti vai kādu citu ķermeņa daļu ir krietni grūtāk,” sacīja Eglīts.
Uz jautājumu, kādēļ netika vērtēta katra saimniecība individuāli, bet visa nozare kopā, Eglīts pauda, ka “mēs neesam tik bagāti, lai varētu atļauties vēl trīs miljonus eiro tērēt individuālai vērtēšanai. Kā arī ir jāņem vērā apstāklis, ka ne visas zemnieku saimniecības ir lielie uzņēmumi. Tas nozīmē, ka šī atskaišu kārtība mazām saimniecībām būtiski atšķiras no lielajām. Tas nozīmē, ka viņām šis atbalsts būtu pieejams nākamā gada vidū.
Zemnieks nevar pieiet pie govs un pateikt: “Klau, nākamgad vidū es tevi pabarošu. Kura ministrija, vai kurš Valsts kontrolē būs atbildīgs par nozares likvidēšanu. Irkļa kungs?”
Kopumā pagājušā gadā Covid-19 krīzes mazināšanai Zemkopības ministrija nozarei atbalstā sniegusi nedaudz virs 36 miljoniem eiro.
Nozīmīgu pārkāpumu nav
Tiesa, ļoti nozīmīgi pārkāpumi nav konstatēti: “Jāatzīst, ka finansējums pārsvarā ir izlietots atbilstoši tam paredzētajam mērķim. Lielākoties trūkumi ir bijuši tādi, kas ir novēršami, administratīvi, kur nav bijusi pietiekama rūpība.
Bet kopumā nevarētu teikt, ka finansējums būtu nepareizi vai neatbilstoši [izlietots].”
Faktu, ka 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējos skaitļos revīzijas situācija ir daudz pozitīvāka, uzsvēra arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Proti, no 26 ministrijām un centrālajām iestādēm Valsts kontrole 25 no tām sniegusi atzinumus bez iebildumiem.
Tiesa, kaut arī kopējais rezultāts ir labs, tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo liels darbs tiek paveikts jau revīziju laikā, novēršot trūkums. Šogad laboto kļūdu apjoms ir ievērojams un pasniedz 185 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") atzina, ka valsts atbalstā, iespējams, bijusi nevienmērība, tomēr jāņem vērā, ka valdība strādāja "neierastos apstākļos, ar neierastiem izaicinājumiem". Kariņš sacīja, ka jāņem vērā Valsts kontroles atzinumi valdības un ministriju darba uzlabošanā.
Neskaidrības par Covid-19 pētījumu programmu rezultātu izmantošanu dzīvē
Lai rastu tūlītējus risinājumus cīņai ar Covid-19 sekām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar valdības lēmumu 2020.gada maijā tika uzticēta valsts pētījumu programmas (VPP) vadība, kam piešķīra piecus miljonus eiro.
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā tika saņemti 15 pieteikumi - pieci veselības aprūpē un sabiedrības veselībā, septiņi inženiertehniskajos risinājumos un trīs tautsaimniecības un sabiedrības labklājības noturībā pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējām. No iesniegtajiem 15 tika atbalstīti desmit projektu pieteikumi, ar pieteicējiem noslēdzot līgumus par kopējo summu 4 962 398 eiro.
Iespēju pagarināt pētījumu īstenošanas laiku līdz trim mēnešiem bez papildu finansējuma izmantoja deviņas zinātniskās institūcijas, septiņām projektu īstenošanas laiks pagarināts līdz 2021.gada 30.martam, bet divām - līdz 30.jūnijam. Ņemot vērā, ka zinātniskajām institūcijām ir pagarināti projektu īstenošanas laiki, finanšu revīzijā "Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada pārskatu", kuras ietvaros tika veikta šī VPP norises pārbaude, Valsts kontrole nevarēja novērtēt projektu mērķu sasniegšanu.
Valsts kontrole, pārbaudot VPP "Covid-19 seku mazināšanai" norisi, secina, ka VPP plānošana nav bijusi pietiekami koordinēta un sadarbību veicinoša starp nozaru ministrijām, jo par nozari atbildīgās ministrijas tika iesaistītas tikai projekta rezultāta izvērtēšanā. Ne visām atbildīgajām nozaru ministrijām revīzijas laikā bija skaidrs redzējums par iegūto pētījumu rezultātu izmantošanu Covid-19 seku mazināšanā 2020.gadā, kā arī tuvākajos trijos gados.
"Ņemot vērā, ka nozares ministrijas netika iesaistītas pētījuma mērķu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu definēšanā, pastāv risks, ka iegūtais projekta rezultāts netikts izmantots rīcībpolitikas veidošanai un Covid-19 seku mazināšanai attiecīgajā nozarē.
Noteikto sešu mēnešu laikā ir īstenots tikai viens no desmit VPP "Covid-19 seku mazināšanai" projektiem. Valsts kontroles vērtējumā, tas pierāda, ka tik īsā laikā nevar iegūt pilnvērtīgi izvērtētus un pamatotus rezultātus, lai veicinātu ekonomikas, izglītības, kultūras vai kādas citas valstij prioritāras nozares attīstību," secina revidenti.
