2022. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Vismaz gada sākumā, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, šis gads būs finansiāli sāpīgs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka prognozē, ka vēlēšanās konkurence būs milzīga, bet politiskās likmes – augstas.
Autora ziņas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirms diviem gadiem zem lupas lika influenceru darbību sociālajos tīklos un pastiprināti sāka uzraudzīt to, vai interneta vidē tiek atdalīts komerciāls saturs no nekomerciāla. Neiztika arī bez sodiem, aizrādījumiem un pat tiesvedības. Tomēr nu influenceru mārketinga joma ir gandrīz sakārtota un patērētāju tiesību uzraugi var baudīt darba augļus, vēstīja Latvijas Radio.
Patlaban Rīgā namu īpašniekam vai apsaimniekotājam pašam jāgādā, lai ietve pie mājas pieguļošās teritorijas līdz pulksten astoņiem no rīta ir tīra – no sniega, lapām vai citiem gružiem. Ja darbs nav paveikts, tad var draudēt naudas sods. Šajā ziemas sezonā ieviesta arī ietvju piespiedu sakopšana, proti, ja īpašnieks ietvi savlaicīgi nav paspējis sakopt, tad to izdara pašvaldība un pēc tam par paveikto darbu atsūta rēķinu. Tomēr Rīgas dome spers vēl soli tālāk un paātrinās ietvju piespiedu tīrīšanu, iesaistot šajā procesā Rīgas pašvaldības policiju – tā šodien lēma galvaspilsētas pašvaldībā.
Divi gadi Covid-19 pandēmijā ieviesuši korekcijas arī modes patēriņā. No vienas puses, līdz ar iepirkšanos internetā, kad pirkums ir klikšķa attālumā, ir iespēja veikt arī neapdomīgākus pirkumus, tomēr cilvēki sāk arī izvērtēt katra pirkuma nepieciešamību, un aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji kaut nedaudz, bet tomēr vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgākiem zīmoliem.
Gandrīz pirms 60 gadiem dibinātais Lietuvas uzņēmums "Kauno Energija" biržā tiek kotēts vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums nodarbojas ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu Kauņas un Jurbarkas pilsētās, kā arī Kauņas reģionā. Cik pievilcīgs investoriem ir šāds pakalpojuma sniedzējs un vai pašreizējā elektroenerģijas krīze "Kauno Energija" nāk par labu vai ne?
Latvijas pašvaldības ar atšķirīgām sekmēm veic ielu apgaismojuma modernizāciju, šādi samazinot elektrības patēriņu. Latvijas Radio aptaujāto pašvaldību pārstāvji atzina, ka ielu apgaismojums veido ievērojamu daļu no kopējā pašvaldības enerģijas patēriņa. Tomēr vietvaru prioritāšu saraksts ir garš, un ne vienmēr pirmajā vietā ir vieds ielu apgaismojums. Tiesa, elektrības cenu kāpuma dēļ šis jautājums pašvaldībās kļūst aktuālāks.
50 eiro aptiekas dāvanu karte par Covid-19 balstvakcināciju senioram vecumā no 60 gadiem – šis ir tikai viens no Veselības ministrijas rosinājumiem, kā nākamajā gadā veicināt vakcinācijas aptveri. Informatīvajā ziņojumā, kas vairākām citām ministrijām iesniegts saskaņošanai, rosināts, ka seniori vienreizēju dāvanu karti aptiekā varētu izmantot zāļu vai medicīnas ierīču iegādei. Saskaņojuma termiņš ir rītdiena. Veselības ministrija aplēsusi, ka tas varētu izmaksāt 23 miljonus eiro.
Darbaroku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, bet pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.
Latvijas pārtikas ražotāji gan elektrības un gāzes cenu pieauguma dēļ, gan arī tādēļ, ka pēdējos mēnešos strauji kāpušas cenas dažādiem izejmateriāliem, nonākuši saspringtā un pat kritiskā situācijā. Ražotāji atzīst, ka vairs nespēj kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu, līdz ar to gala produkta cena veikalu plauktos kāps.
Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki pirmdien, 13. decembrī, prezentēja jaunu metodi, kas ļauj identificēt tā dēvēto aplokšņu algu maksātājus. Tā ir mašīnmācīšanās metode, kas gandrīz ar 90% varbūtību palīdz noteikt, vai konkrētajā uzņēmumā algas tiek maksātas aploksnē.
Šogad ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts cenu kāpums. Atšķirībā no iepriekšējās finanšu krīzes šobrīd inflāciju dzen uz augšu nevis iekšējais patēriņš, bet ārējie faktori – naftas, dabasgāzes, arī elektrības cenas. Otrs virziens ir pārtikas un dažādu citu izejmateriālu cenu pieaugums. Kā cenu kāpums ietekmē Latvijas iedzīvotāja ikdienu?
Bioloģiskās pārtikas ražošana ir perspektīva nozare, un to pierāda arī biržas dalībnieks "Auga Group". Uzņēmums atrodas Lietuvā un ir lielākais vertikāli integrētais bioloģiskās pārtikas ražotājs Eiropā. Kā "Auga Group" līdz šim veicies biržā, un vai šī nozare investoru acīs ir ar augstu pievienoto vērtību?
Arī Latvijas tirgū strādājošais Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītājs "Hepsor" pavisam nesen spēra pirmos soļus biržā. Tā sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) piesaistīja 10 miljonus eiro, līdz ar to interese par akcijām daudzkārt pārsniedza uzņēmuma cerības. Kādēļ šī uzņēmuma akciju sākotnējais piedāvājums izraisīja tik lielu ažiotāžu un vai sparīgs starts var garantēt arī veiksmi nākotnē?
Straujais papīra cenas kāpums rada pamatīgu spriedzi tipogrāfijām, grāmatu un preses izdevējiem, kā arī iepakojuma ražotājiem. Turklāt tās nav vienīgās izmaksas, kas pamatīgi sadārdzina ražošanu. Savukārt papīra ražotājiem šobrīd ir visas kārtis pieprasīt augstāku samaksu pat ar atpakaļejošu datumu, jo papīrs kļuvis par deficīta preci.
Ja kovida pandēmijas sākumā īstermiņa īres dzīvokļu ieplūšana ilgtermiņa nekustamo īpašumu tirgū radīja cenas dempingu, tad patlaban jau situācija ir stabilizējusies, cenas izlīdzinājušās un īstermiņa dzīvokļi aizpildīti. Latvijas Radio aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka pauze īstermiņa īres tirgū būs tikai uz pandēmijas laiku, jo šis bizness ir gana ienesīgs, un tiklīdz atkal straujāk atsāksies tūrisms, tas uzplauks ar jaunu jaudu.
Ekonomikas ministrija jau vairākus mēnešus sadarbībā ar jaunuzņēmumu industrijas pārstāvjiem izstrādā attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Pagaidām oficiāla vienošanās vēl nav panākta. Bet neoficiālās sarunās lēsts, ka 2025. gadā jaunuzņēmumu piesaistīto privāto investīciju apmērs pieaugs par 400 miljoniem eiro un tiks radītas jaunas darbavietas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā saņēmis kuplu skaitu – vairāk nekā 6600 – iesniegumu algu subsīdijām un apgrozījuma grantam par oktobri un novembri. Naudu uzņēmumi un to darbinieki saņems tikai pēc tam, kad abas atbalsta programmas tiks saskaņotas Eiropas Komisijā.
Piektdaļai jeb 20% fiziskām personām ienākumi mēnesī šī gada 3. ceturksnī nesasniedz minimālo algu. Lielākoties tie ir darba ņēmēji uzņēmumos, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Pavisam drīz, 20. decembrī darba devējiem būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas par gada trešo ceturksni par nepilnā slodzē nodarbinātiem darbiniekiem. Iepriekš darba devēji cēla trauksmi, sakot, ka rēķinu saņems par visiem darbiniekiem reizē, nezinot, cik par kuru nepilnā slodzē nodarbināto būs jāpiemaksā. Nolūkā novērst šo un vēl citas nepilnības Finanšu ministrijas (FM) paspārnē tika izveidota darba grupa.
Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, samazinājās par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,1%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 5,7%, bet autodegvielas – palielinājās par 1,4%.
Pēdējos desmit gados Latvijas sabiedrības vidējais vecums pieaudzis par četriem ar pusi gadiem un pakāpeniski sarūk iedzīvotāju skaits darbpējas vecumā, līdz ar to kļūst aizvien svarīgāk attīstīt tā dēvēto sudraba ekonomiku. Šāda tendence ir arī citviet Eiropā – sabiedrība noveco, pieaug iedzīvotāju dzīves ilgums. Tiek lēsts, ka 2050. gadā 35% Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem. Demogrāfiskās izmaiņas pieprasa arī ekonomikas transformāciju – tai jākļūst atvērtākai cilvēkiem gados. Kā Latvijai veicas sudraba ekonomikas jomā, un kādas tuvākajos gados sagaidāmas darba tirgus izmaiņas attiecībā uz senioru īpatsvaru tajā?
Igaunijas programmatūras uzņēmums "Modera" nodrošina digitālus risinājumus auto industrijai. Uzņēmums ir biržas jaunpienācējs, un tā akciju sākotnējais publiskais piedāvājums notika vien pirms mēneša. Kā uzņēmumam veicas biržā, cik perspektīvā nišā tas darbojas, un cik pievilcīgs tas ir ieguldīšanai?
Šonedēļ līdz ar gaidāmo "melno piektdienu" jeb lielo izpārdošanu sākas pļaujas laiks interneta veikalu krāpniekiem, un tas ilgs līdz janvāra vidum. Šajā periodā ik gadu aizvien aktīvāk uzdarbojas blēži, kas ar īpaši izdevīgiem piedāvājumiem pievilina cilvēku uzmanību un rosina vēlmi iepirkties to veidotajos "lamatu" interneta veikalos.
Līdz ar traģisko uguns nelaimi dzīvnieku patversmē "Ķepu ķepā", kur šajā nedēļas nogalē nodega kaķu māja un bojā gāja 21 kaķis, aktualizējas jautājums par ugunsdrošību patversmēs. Aptaujāto patversmju pārstāvji uzsvēra, ka dzīvnieku mītnēs ir gan ugunsdzēšamie aparāti, gan dūmu detektori, tomēr šādās reizēs tie nepalīdz novērst nelaimi.
Šajā pandēmijas vilnī kopējais iedzīvotāju tēriņu apjoms sarūk. Tomēr jauna tendence – Latvijas iedzīvotāju tēriņu apjoms ārvalstīs pieaug. To var skaidrot ar attālinātā darba iesakņošanos un iespējām strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Bankas ekonomists gan uzsver, ka tas zināmā mērā ir jauns aspekts nevienlīdzībai, jo tikai daļa cilvēku to var atļauties gan materiāli, gan darba specifikas dēļ.