Sadaļas Sadaļas

Latvijā aizvien vairāk attīstās gaļas liellopu saimniecības

Latvijā aizvien vairāk attīstās gaļas liellopu saimniecības. Liellopu skaits pieaug, un mainās arī patēriņa tendences, cilvēkiem arvien biežāk izvēloties liellopu gaļu. Pieprasījuma kāpums sekmējis arī divu jaunu kooperatīvu izveidi, kurā apvienojušies vairāki bioloģisko liellopu audzētāji. Patlaban tie kopā attīsta tiešo tirdzniecību un produktu pieved patērētājam līdz namdurvīm, bet nākotnē to mērķis ir nonākt veikalu sortimentā.

Latvijā aizvien vairāk attīstās gaļas liellopu saimniecībasLinda Zalāne

Kopumā Latvijā ir 4000 bioloģiskās saimniecības, un no tām aptuveni 760 nodarbojas ar bioloģisko liellopu audzēšanu. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pastāstīja, ka Latvijā, protams, ar liellopu audzēšanu nodarbojas vairāk saimniecību, bet lielākā daļa izvēlas iet bioloģiskās saimniekošanas ceļu. Saimniecību skaits palielinās lēnām, un pēdējos gados tirgus dalībnieku pulks ir nostabilizējies.

„Pirms pāris gadiem bija straujāka popularitāte pāriet uz gaļas lopu ražošanu. Ļoti daudzas platības tika atgūtas, pļavas, kur ir grūtāk ar citām nozarēm nodarboties, – tad daudzi izvēlās gaļas lopu audzēšanu. Kur ganībās var palaist un ir grūtāk apstrādāt zemi, tad perspektīvāk ir ar gaļas lopiem nodarboties. Sākotnēji tendence bija tāda, kas vēl aizvien dominē, ka visvairāk audzē līdz 6–7 mēnešu vecumam teļus, kurus pēc tam izsola un aizved uz ārzemēm. 

Bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka aizvien vairāk saimniecības nobaro liellopus un realizē kā gaļu gan vietējā, gan eksporta tirgū ar augstāku pievienoto vērtību,” stāstīja Norkārklis.

Latvijā pašlaik ir 80 tūkstoši dažādu šķirņu gaļas liellopu, un saimniecībās dzīvnieku skaits ik gadu pieaug, līdz ar to potenciāls ir ļoti liels. Norkārklis norādīja, ka Latvijā tradicionāli iedzīvotāji uzturā patērē vairāk cūkas un putnu gaļu, bet pēdējos gados arī tas mainās par labu liellopa gaļas patēriņam.

„Pēdējā laikā ļoti sarosījušies lauksaimnieki, veido korporatīvus, lai piedāvātu kvalitatīvu gaļu tirgū, aizvietotu importu un nezināmas izcelsmes gaļu, kāda bieži vien pārdošanā ir pieejama. Šeit ir ļoti skaidri zināms, no kurienes nākusi gaļa, kurās saimniecībās Latvijā auguši liellopi,” uzsvēra Norkārklis.

Pēdējā gada laikā uzveidojušies divi jauni kooperatīvi – "GreenBeef.Lv" un "Latvijas liellops". Abos apvienojušās vairākas liellopu audzēšanas saimniecības.

„Pirms daudziem gadiem ir veidojušies kooperatīvi, bet nesekmīgi. Tagad atkal ir izveidojušies divi. Es ceru, ka šiem kooperatīviem darbība būs veiksmīga un veicinās bioloģiskās liellopu gaļas nonākšanu tirgū. Katram [zemniekam] atsevišķi ir ļoti sarežģīti tirgū ieiet, un kooperācija ir viens no risinājumiem, lai piegādātu nepieciešamos apjomus, nepieciešamo daudzumu noteiktā laikā,” norādīja Norkārklis.

Kooperatīvās sabiedrības „Latvijas liellops” valdes priekšsēdētāja Alma Bērziņa pastāstīja, ka pagaidām kooperatīvā apvienojušās 11 saimniecības, bet nākotnē līdz ar pieprasījuma kāpumu un pārdošanas kanālu paplašināšanu saimniecību pulks, visticamāk, varētu palielināties.

„Mūsu mērķis ir nodrošināt liellopu gaļas piegādi mājsaimniecībām, izmantojot tiešo tirdzniecību, un piegādāt gaļu līdz namdurvīm. To mēs esam sākuši jau kopš maija un turpinām darīt. Divas reizes nedēļā (otrdienās un ceturtdienās) mums ir piegādes. Tam pirmajam gadam ir jāpaiet, un pašiem daudz kas vēl ir jāiemācās, jāsaprot, bet nākotne ir, katra saimniecība aug, katrs individuāli uz kaut ko tiecas. Līdz ar to arī kooperatīva mērķi augs un mainīsies. 

Šobrīd ir vēlme nodrošināt kvalitatīvo liellopu gaļu vietējam patērētājam. Tad pamazām, pakāpeniski augot, audzēt apjomus vairumtirdzniecības līmenī,” stāstīja Bērziņa. 

Viens no kooperatīva „Latvijas liellops” biedriem ir SIA "Tauri". Zemnieku saimniecībā Ērgļu novadā saimnieko brāļi Gunārs un Artūrs Vīganti. Viņi gaļas liellopu saimniecību attīsta kopš 2011. gada. Gunārs Vīgants pastāstīja, kā gadu gaitā sakuplojis ganāmpulks.

„2011. gadā mums bija 20 telītes, bet šobrīd mums ir 140 zīdītājgovis, pieci vaislas buļļi, katram attiecīgi pa bariņam, plus vēl nobarojamie dzīvnieki. Tā kā ganāmpulks ir ap 400 dzīvniekiem šobrīd. Principā, kad mēs sākām darboties, tad sāka attīstīties izsoļu nams un visa tā kustība. Jaunlopus eksportē, bet mēs vienmēr esam spītīgi gājuši pret to un mēģinājuši attīstīt gaļas produktu realizāciju tirgū. No sākuma tikai tirgojām draugiem, un pamazām izveidojās klientu loks, esam attīstījuši interneta veikaliņu. 

Tagad var teikt, ka mēs strādājam ne tikai ar entuziasmu, bet sanāk jau arī normāla saimniekošana.” 

Gunārs Vīgants norādīja, ka kooperatīva lielākais trumpis ir saimniecību kopējais spēks, jo katram atsevišķi tirgot un reklamēt Latvijas laukos izaudzēto liellopa gaļu ir dārgi un grūti. Kopā visiem darīt ir vieglāk un rentablāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt