„Jā, šeit ir jautājums, vai tieši šobrīd,” pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, norādot, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādā kopīgus priekšlikumus, kāds varētu būt risinājums pēc 31. maija, kad beidzas apgrozāmo līdzekļu atbalsta termiņš. Graikste pastāstīja, ka viesmīlības nozarei apgrozāmo līdzekļu un algu subsīdiju atbalsts vēl aizvien ir ļoti svarīgs, bet apzinās, ka tādā apmērā un ilgstoši valsts to nevarēs atļauties.
Vienlaikus varētu domāt par dīkstāves pabalstu noņemšanu, pieļāva Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāve. „Šis piedāvājums ir ļoti labs, ja uzņēmumi patiesi ir slēgti. Bet, pamazām atsākot darbu, tas nemotivē cilvēku atgriezties aktīvā darba dzīvē. Vienlaikus mēs ļoti ceram, ka jūnijā sāks strādāt digitālais zaļais sertifikāts. Atcelti nebūtiskās ieceļošanas ierobežojumi. Tas noteikti notiks pakāpeniski, tas nav mēneša jautājums. Mēs tieši pie tā šobrīd arī strādājam, kā varētu izskatīties atbalsts, kurām pozīcijām to vairāk vajadzētu un kur varētu arī atteikties,” pastāstīja Graikste.
Atbalsta mazināšanu šajā brīdī neatbalsta Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija prezidente Inga Kavaca. Viņa norādīja, ka vietējais tūrisms dzīvo un ceļošana pa Latviju notiek, bet tā ir tikai daļa no tūrisma industrijas, jo ieceļot Latvijā atpūtas nolūkos ir liegts.
„Mans aicinājums, lai valsts ierēdņi sāktu darbu darīt precīzāk. Dalīt nozari vairākās sadaļās, dziļāk, nevis nosaukt „tūrisms”, un tad ar tūrismu saprast Latvijas apceļošanu. Tas, kas tagad ir iespējams un ko var izdarīt vietējā tirgū. Taču jebkurā brīdī var pastiprināt. Nozarei ir vajadzīgs konkrēts, precīzs plāns, kur ir izvērtēts risinājums no visām pusēm – veselības, ekonomikas un cilvēka, kas nozarē strādā,” sacīja Kavaca.
Pēdējā mēneša laikā ierobežojumi ievērojami mīkstināti tirdzniecības jomā. Patlaban nestrādā vien lielie tirdzniecības centri.
„Ja ir apgrozījuma kritums, kas ir saistīts ar ierobežojumiem, tad nevar mazināt atbalstu. Tieši otrādi. Mēs pašlaik ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju esam saskaņošanas procesā, lai mazajiem uzņēmējiem šis atbalsts būtu taisnīgs. Plānojam papildināt apgrozījuma atbalstu, nosakot minimālo atbalsta summu,” pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.
Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis, bankas “Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja, ka pirmajā solī pakāpeniski jāsamazina atbalstu tajās nozarēs, kuras ierobežojumi vairs neskar. Piemēram, pakalpojuma nozare, būvniecība, daļa no rūpniecības nozares.
„Otrais solis – skatīties, kādā veidā padarīt šos atbalsta instrumentus mazāk pievilcīgus. Jo, neskatoties uz to, ka pēc publiskās informācijas mums Latvijā ir 8% bezdarbs, parādās signāli no uzņēmēju aptaujām, ka palielinās grūtības atrast darbiniekus. Jāskatās, lai atbalsta instrumenti nav demotivējoši darbam,” norādīja Āboliņš.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra, ka ministrijas mērķis ir visās tautsaimniecības nozarēs ierobežojumus mazināt un pakāpeniski tas izdodas. Attiecībā uz dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu atbalstu, kas atstāj tiešu ietekmi uz valsts budžetu, Aleksejenko pauž šādi.
„Par šiem [Fiskālas disciplīnas padomes ieteikumiem] ir taisnība. Ne tikai ir laiks, bet arī notiek atbalsta samazināšanās. Verot vaļā biznesus, uzņēmējiem ir izdevīgāk tomēr uzņēmējdarbību veikt, nevis saņemt atbalstu. Bizness vismaz lielākajai daļai uzņēmēju nopelna vairāk nekā grantos var saņemt no valsts,” sacīja EM valsts sekretāra vietnieks.
Vienlaikus Raimonds Aleksejenko atgādināja, ka atbalsts ir laikā ierobežots. Apgrozāmo līdzekļu atbalsts saskaņots ar Eiropas Komisiju līdz 31. maijam, dīkstāves pabalsts – līdz 30. jūnijam. Atbalsts ir sasaistīts ar ierobežojumiem, un vairāki ierobežojumi vēl aizvien pastāv. Ja kādā nozarē ierobežojumu dēļ darbs nebūs pilnībā ļauts, valdība vienosies par atbalstu šaurākā apjomā, bet atbalsts turpināsies, tas netiks vienā dienā pārtraukts. Šāda pieeja valdības līmenī ir pieņemta, norādīja Ekonomikas ministrijā.
