Jau gada sākuma bija vairāki faktori, kas satrauca finanšu tirgus un ģeopolitiskais saspīlējums Ukrainā radīja vēl papildus trauksmi. Tas atspoguļojas arī pensiju ieguldījumos - zaudējumus cieš gan aktīvākie plāni, kas iegulda akcijās jeb riskantākos ieguldījumos, gan arī konservatīvie plāni, kas iegulda parādu vērtspapīros.
Autora ziņas
Ģeopolitiskā situācija Ukrainā ieviesusi savas korekcijas arī tūrisma jomā. Latvijas iedzīvotāji piesardzīgāk veic rezervācijas tuvāko mēnešu braucieniem. Cilvēki arī baidās, vai lidojums nebūs pārāk tuvu Ukrainas robežai, kā arī bažījas par cenu pieaugumu, jo skaidrs, ka karš ietekmēs un jau ietekmē ceļojuma izmaksas. Tūrisma nozares pārstāvji Latvijas Radio norādīja, ka piesardzība un trauksme rimstas un interese par ceļošanu lēnām atgriežas.
Piektdien vairāki simti skolotāji no visas Latvijas piedalās pieredzes forumā, kura mērķis ir aktualizēt dažādus skolotāju labbūtības aspektus un rast atbildes uz jautājumiem, kā skolās nodrošināt skolotāju labbūtību veicinošu vidi un kādi ir iespējamie risinājumi, lai Latvijas skolās ne tikai piesaistītu jaunus, bet noturētu tur jau strādājošos skolotājus. Foruma diskusijām tiešraidē varēs sekot līdzi arī "LSM.lv".
Saeimas deputātiem nav vienprātības jautājumā, kādiem un cik striktiem būtu jābūt noteikumiem attiecībā uz palīdzību bēgļu plūsmām no Krievijas. Vieni uzsver, ka Latvijas durvis jāatver tikai tiem, kuri noformējuši bēgļa statusu, citi mudina Latvijā uzņemt jauniešus, potenciālos augstskolas studentus. Pagaidām plašas diskusijas par šo jautājumu Saeimā vēl nav bijušas, bet Latvijas Radio, aptaujājot vairākus Saeimas frakcijas deputātus, noskaidroja, ka politiskās partijas mēģina ieturēt stingrāku vai mazāk stingru pozīciju šajos bēgļu jautājumos.
Tuvākajos mēnešos Latvijā inflācijas sabremzēšanās nav gaidāma, par to ir pārliecināti uzrunātie ekonomisti. Pieprasījuma un piedāvājuma svārstību rezultātā varam sagaidīt straujas cenas izmaiņas, un tas radīs nenoteiktību. Attiecībā uz degvielas cenu, kas pēdējā mēnesī satrauc ne vienu vien autovadītāju, ekonomisti mierina – degvielas cenas neaugs mūžīgi. Tās, visticamāk, stabilizēsies apmēram deviņos mēnešos. Tomēr lielākas galvassāpes rada potenciālais gāzes cenu pieaugums.
Baltijas biržas flagmanis ar vairāk nekā 37 tūkstošiem akcionāru – tā īsumā var raksturot biržas uzņēmumu, Igaunijas prāmju operatoru "Tallink Grupp". Cik spēcīgu sitienu uzņēmuma radīja pandēmijas gadi, kādas cerības tam nākotnē atjaunot apgrozījuma un peļņas rādītājus, un, vai investoriem šo uzņēmumu būtu jēgpilni iekļaut savā portfelī?
Pāreja no fosilajiem uz atjaunīgiem energoresursiem pašvaldību siltumapgādē notiek jau vairākus gadus, un apmēram puse no pašvaldību siltumapgādes komersantiem siltumu ražo, izmantojot vietējo resursu – šķeldu. Karadarbība Ukrainā centienus mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm paātrinājusi. Šogad siltumapgādes uzņēmumu pārejai no gāzes uz šķeldu valsts budžetā sākotnēji bija paredzēti 12 miljoni eiro, bet valdība lēma finansējuma apmēru palielināt līdz gandrīz 69 miljoniem eiro. Pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi līdzfinansējumam var pieteikties no nākamā mēneša.
Degvielas cena mazumtirdzniecībā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijā, bet to, kas notiks tālāk, nav iespējams paredzēt, apliecināja Latvijas Radio aptaujātie degvielas mazumtirgotāji, apliecinot, ka tik lielas cenu izmaiņas 10 dienu laikā nav bijušas. Eksperts norāda, ka cilvēki, visticamāk, cenu dēļ mainīs paradumus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas reizi divos gados veido pārskatu par valsts ekonomiku, nule publicētajos secinājumos norāda uz nepietiekami efektīvu eksporta veicināšanu, kas būtu īpaši svarīga esošajā demogrāfiskajā situācijā. Tāpat uzmanība pievērsta sociālās drošības problēmām un nabadzībai Latvijā, kā arī problēmām veselības aprūpē.
Ukrainas kara bēgļiem vismaz pagaidām Latvijā ir ierobežotas iespējas tikt pie skaidras naudas, jo iespēju izmainīt ukraiņu grivnas Latvijā nodrošina tikai atsevišķi valūtas maiņas uzņēmumi. Turklāt arī tajos attiecībā uz Ukrainas grivnas apmaiņu ir noteikti ierobežojumi. Protams, ir iespēja norēķināties ar maksājuma karti.
Dažādot gāzes piegādātājus, šādi mazinot atkarību no Krievijas gāzes, sparīgāk īstenot projektus atjaunojamo energoresursu, proti, saules un vēja enerģijas izmantošanā, kā arī siltumapgādē pāriet no fosilā kurināmā uz biomasu un vēl lielāku vērību pievērst ēku siltināšanai – šāds ir Ekonomijas ministrijas tuvāko gadu plāns energoneatkarības jomā. Šodien jautājums, kā varam samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem iespējami īsākā laikā, ir arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes dienas kārtībā. Latvijas Radio skaidroja, cik īsā laikā Latvija spēs mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, par kurām mūsu valsts ik dienu maksā ap miljonu eiro, bet gadā – ap 400 miljoniem eiro?
Aizsardzības ministrija (AM) septiņiem Latvijas uzņēmumiem piešķīrusi grantus 450 000 eiro apmērā inovatīvu produktu izstrādei. Šāda programma tiek īstenota jau ceturto gadu, un tās mērķis ir atbalstīt ar aizsardzības nozari saistītu produktu attīstību, tādā veidā paaugstinot Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī šādā veidā tiek sekmēta sadarbība ar pētniecības institūcijām.
Sākot no marta darba veikšanai vairs nav nepieciešams Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tas nozīmē, ka darbā var atgriezties tie, kuri sertifikāta neesamības dēļ bija ilgstoši atstādināti, pēc pašu vēlmes devās neatmaksātā dīkstāvē vai arī vairāk nekā trīs mēnešus slimoja un pa šo periodu saņēma valsts atmaksātu slimības pabalstu. Tikmēr Veselības inspekcijā vērtē darba devēju lūgumus pārbaudīt slimības lapu pamatotību, un Valsts darba inspekcijā uzņēmumi interesējas, kā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, kas bija pieņemti uz laiku.
Septiņās dienās Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedojuši 3,8 miljonus eiro. Palīdzība Ukrainai līdz šim sniegta miljona eiro apmērā. Par miljonu nopirkti medikamenti, tostarp morfijs, pārsēji, un aizsardzībai nepieciešamas lietas, piemēram, binokļi un ķiveres.
Latvija trešdaļu no enerģijas, kas nepieciešama siltuma un elektrības ražošanai, saražo, izmantojot gāzi. Lauvas tiesu no tās Latvija iepērk no Krievijas un dienā par to samaksā aptuveni miljonu eiro. Gada griezumā tie ir aptuveni 400 miljoni eiro, norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženierzinātņu doktors. Vairāki eksperti arī uzsvēra, ka Latvija atkarību no Krievijas gāzes ir mazinājusi, tomēr pārāk lēni. Tāpat izskan viedoklis, ka energoefektivitātes politikas kurss faktiski nedarbojas.
Rietumu sankcijas Krievijai atstās pietiekami lielu ietekmi arī uz Latviju, intervijā Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā par karu Ukrainā sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš prognozēja, ka Latvijā gaidāms bezdarba pieaugums vairākās nozarēs. Tāpat arī imports no Krievijas būs izaicinājums, norādīja Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Saeima ceturtdien, 24. februārī, vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kurā stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Paziņojumā stingri nosodīta arī Baltkrievijas iesaiste militārajā uzbrukumā Ukrainai, informēja parlamentā.
Tik straujš pārtikas cenu pieaugums, kā tas novērots pašlaik, nav bijis pēdējos desmit gadus. Gada laikā pārtikas cenas ir pieaugušas par 7,9%, un šī gada sākumā jau pakāpušās par 9,4%. Pārtikas cenu pieaugums sākās pērnā gada aprīlī, un Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē, ka tuvākos mēnešos cenu sarukumu sagaidīt nevaram.