Šobrīd bērzi, kuru putekšņi daļai cilvēku izraisa alerģiju, ir ziedēšanas pilnbriedā, atzina „Veselības centra 4” alergoloģe Signe Puriņa.
Autora ziņas
Latvijā gadu no gada pieprasījums pēc koka būvēm gan privātajā, gan publiskajā sektorā pieaug, tomēr līdz pilnasinīgai potenciāla izmantošanai mūsu valstij vēl ir, kur tiekties, atzīst Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Patlaban Latvijas koku būvnieki audzē muskuļus ārvalstīs, pieprasījums pašu mājās tālu atpaliek no ārvalstu pieredzes. Tomēr pozitīvi, ka Latvijas sabiedrībā mīti par koka būvēm lēnām tiek izskausti, un tas rada labvēlīgu augsni pieprasījuma kāpumam, jo citviet pasaulē koka ēkas ir pirmā, nevis otrā izvēle brīdī, kad tiek lemts par to, no kāda materiāla būvēt ēku.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau tradicionāli ar kampaņu “Latvijas labuma dienas” aicina iedzīvotājus īpaši, vairāk nekā ikdienā atbalstīt Latvijas uzņēmumus, iegādājoties vietējos produktus un pakalpojumus.
1. maijs ir Latvijas demokrātijas svētki. Pirms 101 gada šajā dienā sanāca Satversmes sapulce, un tas bija pirmais tautas vēlētais likumdevējs jaunizveidotajā Latvijas valstī. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsver, ka mēs varam lepoties, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, vēlēšanas bija progresīvas, jo arī sievietēm bija tiesības gan vēlēt, gan tikt ievēlētām.
Covid-19 pandēmijas gadā lidostā “Rīga” uz pusi sarucis pārstāvēto aviokompāniju skaits, tomēr ir cerība, ka līdz ar krīzes mazināšanos izdosies atjaunot iepriekšējo kompāniju un galamērķu piedāvājuma klāstu. Par saviem plāniem paplašināt vai atsākt lidojumus no Rīgas paziņojušas vairākas aviokompānijas, tostarp “British Airways”. Kā pandēmijas sekas izjūt lidosta “Rīga”?
Noslēgto laulību un šķiršanās skaits pandēmijas gadā atklāj negatīvu tendenci. 2020. gadā noslēgto laulību skaits sarucis par 16%. Bet šķirto laulību statistikā gan nav vērojams straujš kāpums, bet pat neliels sarukums.
Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules uzņēmējdarbības kausa nacionālais fināls. Līdz 24. maijam tam aicināti pieteikties uzņēmumi, kas dibināti pēdējo piecu gadu laikā un kuru apgrozījums ir līdz pieciem miljoniem eiro.
Pandēmijas gads atspoguļojas arī Latvijas dzimstības un mirstības rādītājos. Ja mirstības statistikā stabiņš kopš pagājušā gada marta virzījies augšup, tad dzimstības rādītāji ir kritušies.
Rojas novada domes ārkārtas sēdē pirmdien lems par domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas atbrīvošanu no amata. Kārkliņa pašvaldībā tika ievēlēta no Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta, taču uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām viņa ir nomainījusi partejisko piederību un startēs nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK sarakstā.
Apritējušas divas nedēļas, kopš mazie veikali, kuru platība nav lielāka par 7000 kvadrātmetru un kuriem ir pašiem sava ieeja, atkal atvēra durvis pircējiem. Pirmajās dienās pie vairākiem no tiem veidojās garas rindas, kuras tagad mazinājušās. Tomēr interese iepirkties klātienē joprojām ir liela.
Lai kā gatavotos pavasarim, nekad nebūsi gatavs – šādu gudrību pauž stādu audzētavas “Blīdene” izpilddirektors Jānis Rullis, kurš atklāj, ka stādu piegādāšana nekad neapstājas. Pieprasīts ir viss – sākot no sezonai aktuāliem ziediem un ziemcietēm un beidzot ar košumkrūmiem un lieliem kokiem. Turklāt šis ir otrais pavasaris, kad pieprasījumu “uzkarsē” Covid-19 pandēmijas sekas, kas šajā gadījumā ir pozitīvas. Cilvēki vairāk laika pavada mājās un brīvajos brīžos var nodoties dārza labiekārtošanai.
Pēdējos desmit gados attiecībā uz atkritumu radīšanu un šķirošanu ir attiecīgi negatīva un pozitīva tendence, tā liecina AS "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Ja līdz Covid-19 pandēmijai sportot gribētāji visbiežāk lūkojās pēc kāda sev tuvumā esošā sporta kluba, tad tagad meklē parkus un sporta laukumus, kur nodarbības noris zem klajas debess. Latvijas Radio aptaujātie sporta nodarbību vadītāji atzīst, ka Rīgas parki un stadioni lēnām pildās ar sportistiem – ne tikai individuāliem skrējējiem, bet nelielām grupām. Ārā sportošanas tendences pieaugumu veicina arī pavasara saules stari, kas tos, kuri ziemas spelgonī tomēr baidījās sportot ārā, nu pamudina uz izkustēšanos svaigā gaisā.
Par spīti pozitīvajam faktoram, ka pandēmijas laikā būvniecības jomā pārrāvuma nav bijis, kā tas ir citās nozarēs, tomēr negatīvu iespaidu rada būvniecības izmaksu pieaugums. Cenas kāpj atsevišķiem materiāliem, arī darbaspēka izmaksas ir ar pieaugošu tendenci. Būvniecības izmaksu pieaugumu būvnieki skaudri izjūt valsts un pašvaldību pasūtītajos objektos, jo noslēgtajos līgumos izmaksas ir fiksētas. Tas nozīmē, ka materiālu cenas kāpumu būvnieki sedz no sava maka.
Trīs dienās, kad septiņās Latvijas pilsētās pēc dzīvās rindas principa iedzīvotāji varēja saņemt vakcīnu pret Covid-19, poti pret koronavīrusu saņēma vairāk nekā 8600 cilvēki.
Līdz šim lietotni „Apturi Covid” lejupielādētai 316 000 reižu. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja informēja, ka nepilnos trīs mēnešos nākuši klāt 26 000 lietotnes lietotāji.
Valstī obligāti pašvaldībām ar brīvpusdienām un šajā gadījumā arī ar skolas pakām ir jānodrošina 1-4. klašu skolēnus. Savukārt 5.-9. klašu skolēniem pašvaldības var izvēlēties – nodrošināt pārtikas pakas vai nenodrošināt. Latvijas Radio uzrunāto pašvaldību pārstāvji atzīst, ka vecāki no pakām atsakās salīdzinoši reti. Arī sūdzības par paku saturu un kvalitāti ir atsevišķi gadījumi.
Svētdienas rītā pie masu vakcinācijas centra Cēsīs "dzīvajā rindā" pēc Covid-19 vakcīnas gaidošo cilvēku skaits vēl pirms centra atvēršanas sasniedza maksimālo pieejamo vakcīnu skaitu, tāpēc vēl pirms centra atvēršanas rinda tika slēgta.
Portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka autostāvvietu izmēri tiek noteikti atbilstoši mūsdienu auto platumam.
Kupls skaits krīzē kritušo ēdināšanas uzņēmumu un naktsmītņu kopsolī ar plastmasas trauku atkritumu kalniem – šādi var raksturot situāciju viesmīlības nozarē. Līdz ar akciju “NĒ plastmasai! JĀ terasēm!” viesmīlības nozare cer pievērst lēmumpieņēmēju un visas sabiedrības uzmanību aktuālajām problēmām nozarē. Nozares pārstāvji aicina valdību pieņemt lēmumu ļaut izmantot ārā terases, lai tur drošā vidē ieturētu maltīti.
Darba tirgus Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ ir būtiski mainījies. Vairākas nozares apturējušas darbu, bet citas pielāgojušās un pat attīstās, tomēr krīzes laikā iezīmējas plaisa starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām. To Latvijas Radio intervijā norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Kas sagaida pašvaldības pēc šīgada pašvaldību vēlēšanām, vai un kādas pārmaiņas izjutīs pašvaldību iedzīvotāji? Vai esošā finansēšanas kārtība būtu saglabājama arī pēc teritoriālās reformas, kādi ir tās trūkumi un kad "dienas gaismu" ieraudzīs finansēšanas mehānisma uzlabotā versija?
Lai gan kafejnīcas un restorāni klātienes apmeklēšanai ir slēgti vairākus mēnešus, popularitāti nav iemantojušas kafejnīcas uz riteņiem jeb mobilie treileri, kas aprīkoti ar virtuves iekārtām, lai varētu jebkurā vietā pagatavot maltītes. Aptaujātie uzņēmēji kā galvenos šķēršļus minēja dokumentu saskaņošanas līkločus un lielās investīcijas, kas nepieciešamas, lai šādu treileri izveidotu. Tie, kuriem kafejnīcas uz riteņiem jau bija iegādātas pirms pandēmijas, lai dotos izbraukumu tirdzniecībā, tās lika lietā arī pandēmijas laikā.
Globālā pieprasījuma un pandēmijas izraisītā efekta dēļ kopš 2019. gada ievērojami pieaugusi kokmateriālu cena – par 20–30%. Ārkārtīgi liels pieprasījums pasaulē ir pēc augstvērtīgas koksnes, kuru izmanto būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – cenas sarukušas šķeldai, skaidai un mizai. Efektu un reizē defektu izjūt visi nozarē strādājošie.
Zināmā mērā ierobežojumi darbojas arī dabā, jo nav ļauts kopā pulcēties ļoti lielam cilvēku skaitam, lai dotos pārgājienā vai pavasarī trauktos pa kādu krāčainu upi un pēc tam pie ugunskura kopā vakarētu. Tomēr tūrisma jomā strādājošie nesnauž un ir pielāgojušies pandēmijas diktētajiem noteikumiem un radījuši dažādus dabas tūrisma produktus, kas ir droši un mudina apceļot Latviju, lai izzinātu meža takas, ceļu gar Baltijas jūru, kā arī mudinātu iebrist purvā vai saskaņā ar “likuma burtu” tomēr brauktu ar laivu pa upi – esot drošā attālumā no citām mājsaimniecībām.
Šodien visā Latvijā un tai skaitā arī galvaspilsētā darbu sāka masu vakcinācijas centri. Katram no tiem šodien bija paredzēts savakcinēt dažus simtus iedzīvotāju, taču atsaucība bija mazāka nekā cerēts. Vienlaikus vakcinēties nāca arī daži, kas nebija iepriekš pierakstījušies, cerot tikt pie neizmantotajām vakcīnu devām, taču liela daļa tika raidīta prom.
Sestdien, 3. aprīlī, astoņās Latvijas pilsētās darbu sāk pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19. Ķīpsalas hallē, kurā izvietots viens no trim masu vakcinācijas centriem Rīgā, cilvēku plūsma ir mērena. Atmosfēra mierīga, klusa. Ārā pie ieejas rindas neveidojas. Cilvēki nāk uz konkrētu laiku. Pie ieejas Nacionālo bruņoto spēku karavīri izmēra temperatūru, lūdz dezinficēt rokas un doties uz reģistrēšanas punktu un pēc tam jau arī saņemt poti.
Radošo kvartālu attīstības “ritenis” iegriezies arī reģionos – pēdējā gada laikā rosība šajā ziņā notiek gan Kurzemes pilsētās Ventspilī un Kuldīgā, gan Vidzemes pērlē Cēsīs. Visas trīs šīs Latvijas pilsētas iecerējušas izveidot vietu, kas pulcēs gan vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, gan būs kā magnēts pilsētas viesiem. Arī Rīga neguļ uz lauriem un līdzās jau esošajiem radošajiem kvartāliem tiek lolotas jau nākamās ieceres.
Līdz ar pirmajiem pavasara stariem cilvēki notrauš putekļus no saviem velosipēdiem, lai atklātu sezonu. Nereti pēc pirmajiem izbraucieniem velosipēda īpašnieki konstatē, ka divritenim ir nepieciešama arī apkope, un tas gadu no gada rada rindas velo servisos. Tomēr šogad velo servisos darbs apgrūtināts vēl pamatīgāk, jo trūkst rezerves daļu, kā arī pašu velosipēdu piedāvājums tirgū ievērojami sarucis. Kādēļ šāds deficīts izveidojies?
Spoža ideja, zināšanas, prasme piesaistīt investīcijas, neatlaidība un komanda, ar kuru kopā spēj ar niecīgu finansējumu realizēt ieceri – šīs ir nepieciešanās prasmes ikviena jaunuzņēmuma veidotājam. Turklāt jārēķinās, ka jaunuzņēmumu vidē tikai vienu no desmit idejām izdodas realizēt kā veiksmīgu un plaukstošu biznesu. Lai gan Latvijā pagaidām neviens no jaunuzņēmumiem nav iemantojis maģisko vienradža statusu, proti, uzkāpinājis uzņēmuma vērtību, līdz tas sasniedz miljards dolāru slieksni, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” izpilddirektore Diāna Lāce–Davidova tic, ka mūsu valsts ir lieliska vieta jaunuzņēmumu veidošanai un to apliecina arī kuplā jaunuzņēmumu saime.
Aviosabiedrībai “airBaltic” krīzi bez valsts atbalsta, kas uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai novirzīja 250 miljonu eiro apmērā, pārvarēt būtu grūti, trešdien vebinārā par “airBaltic” plāniem iziešanai no krīzes uzsvēra uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss. Vienlaikus viņš akcentēja nozīmīgo uzņēmuma pienesumu Latvijas ekonomikā kopumā, sakot, ka kompānijai ir visas iespējas pārvarēt šo krīzi un atkal nostāties uz izaugsmes ceļa.
Apritējis vairāk nekā gads, kopš Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ atlaida 700 darbiniekus – gan stjuartus, gan pilotus. Ar lielāko daļu no šiem darbiniekiem tika parakstīta savstarpējā vienošanās, un līdz ar to darbinieki saņēma kompensāciju, veselības apdrošināšanu, kā arī gada garantiju, ka uzņēmums, situācijai uzlabojoties, darbiniekus pieņems atpakaļ darbā. Vai “airBaltic” dotā garantija vēl ir spēkā, un ko dara piloti un stjuarti, kuri visu gadu ir gaidīšanas režīmā, līdz nozarē sāks atkal pilnvērtīgi darboties?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
