Trešdien ģimenes ārstu organizācijas kopā ar Veselības ministriju apsprieda vakcinācijas plānu pret Covid-19. Neskaidrie jautājumi tapuši skaidri, taču bažas rada tas, vai pietiks darbaroku un citu resursu, lai nodrošinātu vakcināciju plānotajā apmērā. Tikmēr pašvaldības vēlas palīdzēt ar telpām, nodrošinot vakcinācijas centrus.
Autora ziņas
Latgales pašvaldību vadītāji neuzskata par nepieciešamiem ieviest pārvietošanās ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Rēzeknes, Līvānu un Balvu novados cilvēki ir piesardzīgi un ievēro jau esošos drošības pasākumus. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka pārvietošanās ierobežojumi izsauks tikai negatīvu attieksmi no iedzīvotājiem.
Pirmdien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos notiek brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19. Lielajās Rīgas slimnīcās vakcinēties gatava lielākā daļa mediķu, reģionos atsaucība nav tik liela. Veselības ministrijā gan uzsvēra, ka pašlaik par kūtru vakcināciju runāt vēl nevaram, jo tā nupat tikai sākusies.
Pērn policija saņēmusi aptuveni 1100 izsaukumu par sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanu. Savukārt šogad – par 130 vairāk. Visbiežāk nesprāguši kara laika priekšmeti tiek atrasti būvdarbu laikā, taču speciālisti norāda, ka tie var būt jebkur. Kaut arī lādiņi nogulējuši zemē vai ūdenī jau daudzus gadus, jebkurš no priekšmetiem jāuztver par potenciāli bīstamu.
Labdarības akcijas „Dod pieci!” laikā sabiedriskie mediji un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” izgaismojuši vairākas problēmas, kas skar vardarbības ģimenē upurus, varmākas un sabiedrību kopumā. Atbildīgajām amatpersonām tiks nosūtīta vēstule. Tajā Latvijas Radio, LTV, “Re:Balticas” un Ziedot.lv vārdā ir definēti mērķi, ko atbildīgajām institūcijām svarīgi īstenot, lai mazinātu vardarbību valstī.
17. decembrī valdība, nosakot stingrākus ierobežojumus pandēmijas laikā, īpaši uzsvēra, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Savukārt darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šobrīd galvenokārt vidējie un lielie uzņēmēji ievieš darbu no mājām. Jau liela daļa strādājošo – aptuveni 60% – veic savus darbus attālināti. Galvenokārt tas novērojams pakalpojumu nozarē un daļēji tirdzniecības sektorā. Taču vairākiem cilvēkiem turpmākajās nedēļās būs pirmā pieredze, strādājot attālināti. Ar ko jāsaskaras darba ņēmējam, un kādi pienākumi ir darba devējam?
Novembra vidū Satversmes tiesa paziņoja spriedumu lietā par bērna bioloģiskās mātes partnerei nepiešķirto Darba likumā paredzēto desmit dienu atvaļinājumu. Konstitucionālā tiesa spriedumā noteica, ka šāds atvaļinājums pienākas ne tikai bērna tēvam. Tomēr pats būtiskākais – Satversmes tiesa paziņoja, ka valstij ir juridiski, ekonomiski un sociāli jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma. Tas nozīmē, ka Saeimai līdz 2022. gada jūnijam būs jāsakārto likumi tā, lai visas ģimenes būtu vienlīdzīgi aizsargātas. Šo vēsturisko Satversmes tiesas lietu pieteica “persona C” jeb Evita Goša.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, iekļautas augsta riska grupā noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā. Tas nozīmē, ka nereti bankas atsaka organizāciju pieteikumus atvērt bankas kontus, baidoties no sankcijām. Savukārt šis atteikums NVO neļauj turpināt savu darbu. Iesaistītās institūcijas diskutēja, kā varētu šo situāciju uzlabot, svarīgu lomu uzticot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Satversmes tiesa lēmusi, ka normas, kas vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka 80 eiro līmenī, neatbilst pamatlikumam. Tiesa devusi politiķiem laiku līdz nākamā gada vidum to labot. Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka situācija jau pirms tiesas sprieduma ir mainījusies un minimālā pensija no nākamā gada sākuma tiks būtiski palielināta.
Valdība par maz skaidro savus lēmumus, un, laikus nesaņemot informāciju, iedzīvotājiem rodas neziņa un bailes par nākotni, kas rada šaubas par valdības rīkojumu pamatotību. Tomēr šis nav īstais laiks, lai sabiedrība apšaubītu valdības rīkojumus un nepildītu likumus, secina Tiesībsarga birojs. Iemesls neuzticībai tiek minēts – neveiksmīga komunikācija.
Gandrīz vienmēr vardarbības upuri, vēršoties policijā pēc palīdzības, jau vairākkārt ir cietuši no varmākas. Savukārt, kad vainīgais tiek sodīts, nereti sods pāridarītāju neapstādina. Piemēram, aptuveni 40% gadījumu tiek pārkāpts tiesas lēmums par netuvošanos. Policija stāsta, ka vardarbībai ir augsta atkārtotība. Kāds būtu visefektīvākais sods, lai vardarbība tiktu pārtraukta?
Veikali un tirdzniecības centri meklē risinājumus, kā ievērot jaunās stingrākās prasības tirgotājiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, tikmēr Tirgotāju asociācija brīdina – jauni aizliegumi tikai vairos konfliktus tirdzniecības vietās, bet aizliegums pārdot alkoholu un tabaku brīvdienās var veicināt nelegālu tirdzniecību.
Labklājības ministrija (LM) no 30. novembra līdz 4. decembrim organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kuras ietvaros tiks rīkotas tiešsaistes meistarklases un forums, stāstīja LM Darbatirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. No pirmdienas līdz ceturtdienai katru dienu tiks sniegti praktiski padomi sociālās uzņēmējdarbības sākšanai un veiksmīgai darbībai nozarē.
Klāt Pirmā advente un ar to līdzi nākošais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Jau kā tradīcija divdesmit gadu garumā ir lielākais svētku tirdziņš Doma laukumā. Tas parasti priecē ne vien apmeklētājus, bet svētki ir arī pelnošākais laiks mājražotājiem. Šogad lielākais tirdziņš nenotiks vairāku iemeslu dēļ, tā lēmuši organizatori.
Sestdien, 28. novembrī, Ventspilī smagos noziegumos apsūdzētais un no domes priekšsēdētāja pienākumiem atstādinātais mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iededza svētku egli. Tas pulcēja, pēc vietējo novērojumiem, līdz pat tūkstoš cilvēku. Daļa cilvēku neievēroja divu metru distanci, ne tikai piedaloties rotaļās, bet arī vērojot, kā mērs, nospiežot pogu, iededz egli.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pirmajam spriedumam novembrī aprit 60 gadi. Šajā laikā tiesa pasludinājusi 23 291 spriedumu un izskatījusi 51 650 iesniegumu. Arī Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis Cilvēktiesību tiesas darbu, taču, salīdzinot ar pērno gadu, lielas izmaiņas neieviesa. Strasbūrā šogad tiesneši pieņēmuši divreiz vairāk spriedumus Latvijas lietās nekā pērn.
Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti emocionālā vardarbība var pāraugt pat fiziskā spēka pielietošanā. Jekaterina ir tam piemērs.
Sestdien, 21. novembrī, aprit septītā gadskārta Zolitūdes traģēdijai, kurā, lielveikala "Maxima" jumtam iebrūkot, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Pirms pāris dienām cietušajiem bija pieejams tiesas pilnais spriedums. Šis Latvijas vēsturē bija viens no apjomīgākajiem spriedumiem. Vairāk nekā 1200 lappušu garumā tiesa atzina viena cilvēka vainu, pārējos astoņus apsūdzētos attaisnojot. Ar tiesas lēmumu neapmierināti ir cietušie un viņu pārstāvji, paužot, ka to pārsūdzēs.
Visdrošāk cilvēki jūtas mājās, esot kopā ar saviem mīļajiem. Tomēr, kad vardarbība notiek ģimenē, tad labāk ir visur citur, tikai ne mājās, kur var uzbrukt varmāka. Ir gadījumi, kad sievietes savāc visu nepieciešamo un bēg. Bet kur lai rod drošu patvērumu? Un cik Latvijā ir krīzes dzīvokļu, kur patverties?
Covid-19 infekcija izplatās visur, tajā skaitā arī ieslodzījuma vietās. Pirmie saslimšanas gadījumi konstatēti divos Latvijas cietumos, kur šobrīd noteikta karantīna. Ne tikai slimības skartajās, bet arī citās ieslodzījuma vietās ir virkne drošības pasākumu. Kā tiek ierobežota vīrusa izplatība cietumos?