Savukārt bezmaksas zvanus pieņem cilvēki ar invaliditāti, ar empātiju uzklausot ikvienu zvanītāju. Covid-19 laikā manāms zvanu daudzuma pieaugums un arī ilgums, kā arī secināts, ka zvanītāji nu jau ir gados jaunāki cilvēki. Jaunākajam bijis ap divdesmit gadu, stāsta sociālā projekta izveidotāja Inga Muižniece.
"Šobrīd Covid-19 laikā mēs esam pamanījuši tādu īpatnību, ka mums sāk zvanīt arvien jaunāki cilvēki. Ja agrāk mūsu vidējais zvanītājs bija sieviete ap 60 gadiem, kura dzīvo Rīgā un vēlas vienkārši parunāt par dzīvi, tad šobrīd šie cilvēki, kas zvana, kļūst jaunāki un arī reģionos mūs vairāk atpazīst – gan Cēsīs, Saldū, Jelgavā. Mums zvanu apjoms, piemēram, gada nogalē, ir pieaudzis apmēram par 24%. Arī sarunas kopumā kļuvušas garākas. Tā galvenā tēma, par ko cilvēki vēlas runāt ir tas, ka viņi jūtas vientuļi, bet vientuļi nevis tāpēc, ka viņiem nav mājās kāds ģimenes loceklis, bet tādēļ, ka viņi jūtas atrauti no pasaules, ka nav ierastais dienas ritms, kā arī ir vēlme satikties ar draugiem un parunāt, bet ne vienmēr tas ir iespējams klātienē," stāsta Muižniece.
