Rosina izglītot tiesnešus, lai nepieļautu tiesvedību tīšu vilcināšanu

Latvijā nereti tiesvedības ievelkas, jo lietas dalībnieki tās novilcina. Šis un citi iemesli ir galvenie cēloņi ieilgušām tieslietām, secināja Augstākās tiesas darba grupa.

Jāizglīto tiesneši, lai lietas dalībnieki tīši nevilcinātu tiesvedībuLinda Spundiņa

Kukuļdošanā apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga no partijas "Latvijai un Ventspilij" gadiem ilgās krimināllietas tālāka skatīšana atlikta līdz jaunnedēļai. Šādu lēmumu Rīgas apgabaltiesai nācās pieņemt, jo tika saņemta ziņa par Lemberga advokāta Māra Gruduļa nespēju aizstāvēt klientu slimības dēļ. Tiesa piedāvā advokātam izmantot videokonferenci vai savā vietā nodrošināt citu aizstāvi.

Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu Rīgas apgabaltiesa strādā jau vairāk nekā divpadsmit gadus. Tik ilgas tiesas Latvijas vēsturē nav retums. Protams, rodas jautājums par ilglaicīgo tiesvedību cēloņiem.

Izveidojot Augstākās tiesas darba grupu, jomas eksperti aptaujāja tiesnešus, prokurorus un advokātus. Tādā veidā vērtēja ilglaicīgo tiesvedību cēloņus, tajā skaitā arī tiesu sistēmas efektivitāti.

Eksperti atzina, ka vidējais tiesvedību ilgums netiek vērtēts kā pārmērīgs. Turklāt tiesvedību termiņi sākot samazināties, tādējādi ilgās tiesvedības varētu būt pagātnes problēma.

Darba grupu koordinēja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Viņa norāda, ka darba efektivitāti ietekmē arī pieaicinātie eksperti: “Kā ļoti sāpīgs jautājums tika atzīmēts pieaicināto ekspertu un speciālistu kvalitātes jautājums, kvalitātes problēma drīzāk. Īpaši jomās, kur ekspertu atzinumi ir ļoti būtiski. Tie ir bāriņtiesas atzinumi, gan arī ārstu atzinumi, kuru kvalitāte ietekmē tiesas spriešanas efektivitāti.”

Galvenās problēmas civillietu gausumā saistītas ar pretprasību iesniegšanu un vairākkārtīgu lietas atgriešanu pirmajā un otrajā instancē. Tāpat joprojām jūtamas 2008. gada ekonomiskās krīzes sekas, kas radīja lietu pieplūdumu tiesās.

Savukārt administratīvās lietas kļūst aizvien sarežģītākas lielā pierādījumu apjoma dēļ. Bet krimināllietas ietekmē lietas dalībnieku skaits, materiālu apjoms, tāpat svarīga ir lietas dalībnieku uzvedība, piemēram, neierašanās uz tiesas sēdēm.

Tomēr kopumā secināts, ka galvenās problēmas saistītas ar procesa organizācijas jautājumiem, kur viens no virzītājiem ir tiesnesis.

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda – tiesneši pieļauj, ka lietām ir zema izmeklēšanas kvalitāte. “Kamēr šī zemā izmeklēšanas kvalitāte tiek tolerēta no tiesnešu puses, tikmēr es esmu dzirdējis atklātu tekstu no prokuroriem vai izmeklētājiem: mēs zinām, ka lieta nav izmeklēta perfekti, bet kāpēc censties? Mēs zinām, ka līdz notiesājošajam spriedumam mums pietiek. Līdz ar to, kamēr zemai izmeklēšanas kvalitātei konkrētos kriminālprocesos nebūs seku attaisnojošā sprieduma veidā vai blakuslēmuma veidā, mēs Tieslietu padomē un darba grupās par to varēsim spriest vēl gadiem gari un plaši,” komentē Rozenbergs.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs stāsta – ja tiek iedots blakuslēmums, iesaistītie tam nepiešķir lielu nozīmi. “Labu laiku iepriekš mēs reaģējām uz vairākiem pārkāpumiem saistībā ar advokatūru. Tātad ar advokātu pārkāpumiem – attiecīgi ar neierašanos uz tiesām, lietu atlikšanu. Bet blakuslēmumiem arī no zvērinātu advokātu puses nebija piešķirta pietiekami liela nozīme,” norāda Strupišs.

Strupiša skatījumā būtu nepieciešams vērst uzmanību visām iesaistītajām amatpersonām, reaģējot uz konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpat būtiski nepieciešams apmācīt tiesnešus un tiesu darbiniekus, lai efektīvāk tiktu vadīti procesi.

Uz to Strupišs jau iepriekš norādīja intervijā Latvijas Radio:

Padome arī secināja, ka vērtīga būtu rokasgrāmata tiesnešiem, kur tiktu aprakstīta noteikta procesu norise un ieteikumi. Svarīgi būtu disciplinēt lietas dalībniekus, lai tiesas netiktu vilcinātas no viņu puses. Bet, lai noslogotu visus tiesnešus un darbiniekus efektīvi, būtu jādomā par iespēju tos pārcelt uz laiku citā tiesā.

KONTEKSTS:

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā runā 2019. gada 1. novembrī Siguldā notikušajā Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē izteica priekšlikumu Tieslietu padomē izveidot komisiju, kas izskatītu desmit ilgākos tiesu procesus Latvijā un sniegtu secinājumus par problēmām. Ieceri veidot īpašu komisiju, kas varētu izvērtēt desmit skaļākās un ilgākās lietas, iepriekšējais Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs atbalstīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt