Šogad atrasti un iznīcināti vairāk sprādzienbīstami priekšmeti nekā citus gadus

Pērn policija saņēmusi aptuveni 1100 izsaukumu par sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanu. Savukārt šogad – par 130 vairāk. Visbiežāk nesprāguši kara laika priekšmeti tiek atrasti būvdarbu laikā, taču speciālisti norāda, ka tie var būt jebkur. Kaut arī lādiņi nogulējuši zemē vai ūdenī jau daudzus gadus, jebkurš no priekšmetiem jāuztver par potenciāli bīstamu. 

Šogad iznīcināti vairāk sprādzienbīstami priekšmeti nekā citus gadusLinda Spundiņa

Par Pirmo un Otro pasaules karu atgādina ne vien atceres dienas kalendārā, bet arī lādiņi, granātas un mīnas, kuras regulāri neitralizē sapieri. Visbiežāk policija izsaukumus par sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanu saņem Kurzemes un Zemgales reģionos, norādīja Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes Operatīvās vadības biroja vecākais inspektors Jānis Skraucis.

“Kurzemē bijusi kara darbība – frontes līnija, kas bijusi Otrā pasaules kara laikā. Tātad tur notika aktīvas kaujas, un no tām ir palicis daudz lādiņu, granātu, dažāda veida sprādzienbīstamu priekšmetu. Un Zemgalē jāņem vērā tāds faktors kā bijušās Padomju Savienības armijas poligoni, kur arī ir diezgan daudz atstātas munīcijas,” skaidroja Skraucis.

Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas virsseržants Raimonds Eglītis sacīja, ka pēdējo septiņu gadu laikā neitralizēto sprādzienbīstamo priekšmetu daudzums ir tikpat kā nemainīgs.

Eglītis norādīja: “Gadā tie ir, sākot no 5000 lādiņiem līdz pat 6433, tik bija 2015. gadā neitralizētu sprādzienbīstamu priekšmetu. Šogad līdz decembrim jau ir iznīcināti 6098 sprādzienbīstami priekšmeti. Līdz ar to tas ir vairāk nekā iepriekš citus gadus. Atliek secināt to, ka īsti mazāk nepaliek.”

Virsseržants Eglītis Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotā ir jau 14 gadus. Viņa pieredzē sprādzienbīstami priekšmeti atrasti jebkur: mežā, vecu māju pagrabos un pat pilsētās.

“Šogad 18. novembrī mūsu speciālisti devās uz izsaukumu Mežaparkā – aptuveni 100 metrus no estrādes bija atrastas 9 granātas. Šo vietu pārmeklējot, beigās tika atrasta 101 granāta, vairāk nekā 20 kilogramu sprāgstvielas, 250 detonatoru, 28 inženierlādiņu un tur vēl bija... Bet Mežaparka Lielā estrāde 100 metri no tās vietas. Tas daudzums bija turpat, turpat, kur cilvēki staigā,” atzīmēja Eglītis.

Speciālists uzsvēra, ka vairums no sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir darboties spējīgi.

Arī Baltijas jūrā ik gadu norisinās vairākas vēsturisku mīnu meklēšanas operācijas. Pavisam nesen komandleitnanta Jurija Andrejeva vadībā noslēdzās viena no operācijām Latvijas ūdeņos. Rezultātā tika atrastas 35 mīnas un 27 no tām tika iznīcinātas. Viņš stāstīja, ka kara laikā, piemēram, Irbes jūras šaurumā tika izlikts aptuveni 17 tūkstoši jūras mīnu. Taču tikai tūkstotis ir atrastas un neitralizētas.

Andrejevs skaidroja: “Ir joprojām nezināms skaits citu sprādzienbīstamu objektu Baltijas jūrā – torpēdas, dziļumbumbas, aviobumbas, arī gandrīz katru gadu tiek atrasti vēsturiskie vraki no kara laikiem pilni ar munīciju.” Tādēļ šādās operācijās svarīga ir starptautiskā sadarbība.

Speciālisti atgādina, ka par atrastiem iespējami sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir jāziņo policijai, un nekādā gadījumā tiem nedrīkst pieskarties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt