Panorāma

Ģimenes ārsti pārslogoti

Panorāma

Panorāma

Satversme aizsargā arī viendzimuma pāru ģimenes

Satversmes tiesa atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu

Darba likuma norma par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst Satversmes 110. pantam, secinājusi Satversmes tiesa (ST). Tiesā bija vērsusies bērna māte, kuras partnere nevarēja saņemt atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.

ĪSUMĀ:

  • ST vērsās sieviete, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu.
  • Tiesa lēma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei.
  • Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība.
  • ST norādīja, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.
  • Likumdevējam jāizdomā, kā izmainīt likumus, lai to panāktu līdz 2022. gada vidum.
  • Likumdevējs var labot Darba likumu vai arī kādu citu normu.
  • ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
  • Ministre Petraviča uzskata, ka ST spriedums ir drauds tradicionālajām vērtībām.

Par ko bija strīds? 

Satversmes tiesā bija vērsusies Evita Goša, kuras partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. Lietas pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabākajām interesēm, jo tā neļauj personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam.

Pieteicējas skatījumā tiek pārkāpts Satversmes 110. pants, kas nosaka, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt aizsardzību visām ģimenēm. Bet Saeima pauda uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

"Es tiešām, iesniedzot šo pieteikumu, ne tik daudz domāju par sevi un savu ģimeni, bet par visām tām ģimenēm, kuras šis tiesiskais aizsardzības trūkums skar," pastāstīja Goša.

Satversmes tiesa ne tikai spriedusi, ka bērna piedzimšanas atvaļinājums pienākas arī Gošas dzīvesbiedrei, bet arī skaidri atzinusi, ka Satversme aizsargā viendzimuma pāru ģimenes. Savukārt Saeimai uzdots pienākums šādu aizsardzību nodrošināt.

Tiesa 12. novembrī nolasītajā spriedumā atzina, ka Darba likuma norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Saskaņā ar ST spriedumu tā uzskatāma par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija. Izņēmums gan ir ģimene, kas apstrīdēja attiecīgo Darba likuma normu. Attiecībā uz viņiem tā uzskatāma par spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža – iesniedzējas bērna piedzimšanas.

Spriedums nav pārsūdzams. Tas nozīmē, ka mātei, kura vērsās Satversmes tiesā, kā bioloģiskās mātes partnerei, pienākas atvaļinājums. Savukārt Saeimai līdz 2022. gada 1. jūnijam ir dots laiks šo Darba likuma regulējumu sakārtot.

Satversmes tiesa atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu
00:00 / 02:30
Lejuplādēt

Kādi ir Satversmes tiesas secinājumi?

Līdzās valsts pienākumam aizsargāt un atbalstīt laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti Satversme nosaka arī valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī ģimeni, vecākus un bērnus.

Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas tikai un vienīgi uz laulības ceļā izveidotu ģimeni, norādījusi tiesa.

Satversmes tiesa secināja, ka ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā. Satversmes 110. pants nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni, secināja ST.

No Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatnormas izriet, ka valsts konstitucionāla vērtība ir cilvēka cieņa. Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī.

Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība. Personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Satversmes 96. pants citstarp ietver ikvienas personas tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību, norādījusi tiesa.

Atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene. Attiecīgi Satversmes 110. panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību nosaka

 valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes, norādījusi Satversmes tiesa.

Kas jādara Saeimai?

Satversmes tiesa uzsvēra: tas vien, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija vai Eiropas Savienības tiesību normas neparedz valsts pienākumu nodrošināt personai noteiktas tiesības, nenozīmē to, ka šāds pienākums valstij neizrietētu no vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām.

Likumdevējam ir pienākums nodrošināt citstarp arī viendzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību un paredzēt arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus. Lai gan likumdevējs bauda noteiktu rīcības brīvību, tas nevar izvēlēties, vai šādai ģimenei vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts.

Preses konferencē tiesneši Gunārs Kusiņš un Sanita Osipova norādīja, ka likumdevējam ir jāizdomā, kādā veidā aizsargāt visas ģimenes, – vai tie būtu grozījumi Darba likumā, vai kāds cits risinājums. 

"Likumdevējam ir pienākums ņemt vērā šo ģimenes attiecību specifiku – attiecību dalībnieku un situāciju atšķirības – un nodrošināt tādu tiesisko regulējumu, kas atbilst specifikai," sacīja Kusiņš.

Osipova izcēla, ka homoseksuāliem pāriem Latvijā vispār nav nekādas tiesiskās aizsardzības. Darba likumā ir arī citi punkti, kas dod vecākiem tiesības. Piemēram, brīvdiena bērna pirmajā skolas dienā. Likumdevējam tādējādi ir pietiekami ilgs laiks, lai izdomātu, cik daudz un ko atvēlēt šiem pāriem.

"Zinām, ka citās valstīs viņi var noslēgt laulību un dzīvot Latvijā (..) Bet attiecībā uz Latvijas Republiku mēs viņus neredzam. Viņu nav," sacīja Osipova.

Vienlaikus tiesneši uzsvēra, ka spriedums neskar laulības institūtu, bet gan ģimenes izpratni. Proti, spriedums neparedz, ka deputātiem jāatļauj viendzimuma laulības, bet jānodrošina vienādas tiesības visām ģimenēm saņemt pakalpojumus. Prioritāte ir bērna tiesības un labākās intereses, stāstot par spriedumu, sacīja tiesneši. Likumdevējam jānosaka kritēriji, pēc kādiem atzīst par ģimeni. Atbilstoši tiem jānosaka ģimenes sociāli ekonomiskā aizsardzība un atbalsts.

"Te ir runa par ģimenes tiesisko attiecību liberalizāciju. Tā, lai aizsargātas Latvijas Republikā tiktu visas ģimenes, tostarp viendzimuma partneru ģimenes, jo konstitucionālā sūdzībā mēs varam izteikties tikai par to situāciju, ar kādu pie mums ir atnākusi konstitucionālās sūdzības iesniedzēja," norādīja Osipova.

Tāpat ST uzsvēra, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāras ir viņa intereses un tiesības. Valstij, cik vien tas iespējams, jānodrošina bērna uzaugšana ģimeniskā vidē. Un likumdošanā jāpārliecinās, ka regulējums atbilst bērnu labākajām interesēm.

Tāpat Satversme prasa, lai likums nodrošina ikvienas ģimenes juridisko aizsardzību, norādīja ST.

ST atzina, ka vairāki pastāvošie normatīvie mehānismi var tikt attiecināti arī uz viendzimuma partneriem. Taču tiesības izmantot šīs iespējas nevar uzskatīt par viendzimuma partnerattiecību tiesisko regulējumu.

VIDEO: Satversmes tiesa paziņo spriedumu par viendzimuma pāra tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu:

Regulējuma pieņemšanai Saeimai dots laiks līdz 2022. gada 1. jūlijam. Tas nozīmē, ka lēmumi būs jāpieņem tam pašam deputātu sastāvam, kas viendzimuma attiecības regulēt līdz šim atteicies. LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" advokāts Lauris Liepa ir pārliecināts, ka Saeimai sava nostāja jāmaina.

"Saeima, protams, rīkojas atbilstoši deputātu politiskajai pārliecībai, atbilstoši tam, kā deputāti redz pasauli. Taču Saeima nedrīkst ignorēt tiesības, tā nedrīkst ignorēt cilvēktiesības, it īpaši gadījumos, kuros Satversmes tiesa ir devusi ļoti skaidru norādi. Šis ir tas gadījums, kurā Saeimai ir pietiekami precīza un skaidra norāde ievērot un respektēt arī divu viena dzimuma partneru dzīvesbiedru attiecības," sacīja Liepa.

Viņš uzsvēra, ka spriedums attiecas arī uz heteroseksuāliem pāriem. Tas paredz, ka tēva atvaļinājums pienākas mātes partnerim, kas var arī nebūt bērna bioloģiskais tēvs. 

Reakcija uz paziņojumu

Pieteikuma iesniedzēja Goša bija ļoti emocionāla: "Bija ļoti liela spriedze, klausoties šo spriedumu, bet jau kaut kādā brīdī, Osipovas kundzei lasot šo spriedumu, radās pārliecība, ka iznākums būs pozitīvs. Tās cilvēciskās emocijas...

Ko lai saka, es vienkārši apraudājos tajā brīdī, kad patiešām tas bija pilnīgi skaidrs, jo, protams, ka bija joprojām grūti noticēt."

Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere pastāstīja, ka Satversmes tiesas spriedums sakrīt ar tiesībsarga viedokli.

"Mēs vērtējam pozitīvi, ka arī tajās ģimenēs, kur bērns piedzimst, bet bērnam tēva nav, kā konkrētajā lietā, – šādos gadījumos būtu iespēja arī otram cilvēkam izmantot šo desmit dienu ilgo atvaļinājumu, lai atbalstītu gan bērnu, gan viņa māti šajos pirmajos brīžos, kad bērniņš ienāk ģimenē," sacīja Grāvere.

Viņa norādīja, ka visas ģimenes valstij ir tiesiski jāaizsargā, tostarp viendzimuma.

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") tviterī izteikusies, ka ST spriedums apdraud tradicionālās vērtības.

KONTEKSTS:

Latvijā ir vairāki tūkstoši viendzimuma pāru, kas kopā audzina bērnus, taču valsts aizvien par vecāku uzskata tikai bērna bioloģisko māti vai tēvu. Un no tā attiecīgi izriet, piemēram, atteikums piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu desmit dienas pēc dzemdībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt