Šogad ECT pieņēmusi divreiz vairāk spriedumu Latvijas lietās nekā pērn

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pirmajam spriedumam novembrī aprit 60 gadi. Šajā laikā tiesa pasludinājusi 23 291 spriedumu un izskatījusi 51 650 iesniegumu. Arī Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis Cilvēktiesību tiesas darbu, taču, salīdzinot ar pērno gadu, lielas izmaiņas neieviesa. Strasbūrā šogad tiesneši pieņēmuši divreiz vairāk spriedumus Latvijas lietās nekā pērn.

Šogad ECT pieņēmusi divreiz vairāk spriedumu Latvijas lietās nekā pērnLinda Spundiņa

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atrodas Strasbūrā, un uz to attiecas Francijas Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Pavasarī Lielās palātas sēdes Cilvēktiesību tiesā netika noturētas, bet tiesu debates notika rakstveidā. Tāpēc bija jūtams darba pieaugums, norāda Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits.

Pavasarī procesuālie termiņi tika pagarināti par vienu mēnesi gan sūdzību iesniegšanai, gan pušu iesniegumiem tiesvedību ieteikumos. Šobrīd Lielās palātas sēdes notur ar videokonferences starpniecību. Procesuālie termiņi rudenī nav pagarināti, bet apmeklētājiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir slēgta.

Tiesnesis Mits uzskata, ka kopumā tiesa veiksmīgi tikusi galā ar darbu videokonferences režīmā, jo izskatīto lietu skaits nav būtiski mainījies. Šogad līdz novembrim Cilvēktiesību tiesa izskatījusi 33 257 iesniegumus, bet pērn tikai par tūkstoti vairāk.

“Attiecībā uz Latviju varu minēt, ka izskatīšanā atrodas 382 lietas, no kurām 253 gaida tiesneša lēmumu par pieņemamību. Tātad absolūti lielākā daļa,” stāsta Mārtiņš Mits.

Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore Arina Melse stāsta, ka šogad Cilvēktiesību tiesa Latvijas lietās pieņēmusi astoņus spriedumus, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Savukārt rekords tika sasniegts 2016. gadā, kurā tiesa pieņēma 16 spriedumus. Vēl šogad pieņemti deviņi atsevišķi lēmumi, bet no tiem septiņos atrasti pārkāpumi.

“Tiesa ir šogad nepieņēmusi lietas uz diezgan dažādiem pamatiem. Vispopulārākie ir, kur sūdzības apjoms neietilpst attiecīgā panta tvērumā. Ir bijusi acīmredzami nepamatota prasība, kur vai nu problēma nav sasniegusi noteikto smaguma pakāpi, vai arī iesniedzējs nav pierādījis, ka ir cietis no kaut kāda pārkāpuma. Un ļoti populārs [atteikuma] pamats ir arī nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu neizsmelšana pirms vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” skaidro Melse.

Šogad pēc būtības tiesa skatīja četrus pantus, kuri ietver brīvību un drošību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves aizsardzību un īpašumtiesību aizsardzību. Cilvēktiesību tiesa Latvijas lietās pārkāpumus saskatīja visos pantos, bet atsevišķās lietās taisnīga tiesa netika pārkāpta.

“Attiecībā uz taisnīgu tiesu šogad mums ir iesniegtas četras sūdzības un ir atrasti divi pārkāpumi.

Šeit ir jāpiezīmē, ka tiesas statistikā kopumā 6. pants ir vispārkāptākais pants – aptuveni 38% no pārkāpumiem ir konstatēti tieši saistībā ar taisnīgu tiesu,” saka Melse.

Melse norāda, ka Latvijai nav labi veicies ar lietu izskatīšanu tiesā saprātīgā termiņā. Cilvēktiesību tiesā šajā jautājumā nonākušas divas lietas: Klopcovs pret Latviju un Sļadzevskis pret Latviju, un tajās saskatīti pārkāpumi.

ECT jau iepriekš kritizēja ilgas Latvijas tiesvedības. Kā norāda Melse, šī mums joprojām ir liela problēma – tāpat kā citās Eiropas Padomes valstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt