Iedzīvotāji, kuri nevēlas vakcinēties pret Covid-19, visbiežāk ir tie, kas neuzticas valsts institūcijām. To secinājuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, balstoties uz centra SKDS aptauju, kas veikta 1017 respondentu dzīves vietās. Pētījuma autori atklājuši, kas iedzīvotājus motivē vakcinēties un kas ir tā sabiedrības daļa, kas nevakcinēsies.
Autora ziņas
No 4. līdz 7. novembrim dievnamos garīgais un kalpojošais personāls veic savus pienākumus bez darba laika ierobežojumiem, jo šajā laikā atzīmē Mārtiņa svētkus. Tomēr Covid-19 ieviesto stingro ierobežojumu laikā arī uz baznīcām attiecas epidemioloģiskās prasības. Daļa garīdznieku mēģina iet laikam līdzi, nodrošinot dievkalpojumu ierakstus, taču ne visas baznīcas par to spēj gādāt. Tāpat šobrīd aktuāls ir garīdznieku vakcinācijas pret Covid-19 jautājums.
"Ja gribam sevi nosargāt, kas cits atliek?" saka ārstniecības iestādes apmeklētājs pēc nodota Covid-19 ātrā antigēna testa, lai poliklīnikā varētu doties uz vizīti pie speciālista. Veselības ministrija no 1. novembra bija iecerējusi, ka iekļūšanai ārstniecības iestādēs, ikvienam cilvēkiem būtu jāveic koronavīrusa tests, bet lemts to pagaidām neīstenot visur. Vairākas ārstniecības iestādes pilotprojekta ietvaros testēšanu nodrošina. Rīgā viena no iestādēm ir Veselības centru apvienības "Pļavnieku" filiāle. Latvijas Radio devās noskaidrot, kā tas notiek.
Narkologi novērojuši, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē daudz smagākas kļūst iedzīvotāju atkarības. Šī ir aisberga redzamā daļa, jo atkarība ir progresējoša slimība, tāpēc nākotnē gaidāms liels pacientu pieplūdums. Problēmu identificējuši arī bērnu narkologi. Alkohola un narkotisko vielu lietošana pusaudžu vidū ir palielinājusies pandēmijas ietekmē.
Tiesnešiem ir pienākums vakcinēties pret Covid-19, tas izriet no valdības lēmuma, ka visiem valsts pārvaldē strādājošajiem jābūt obligāti vakcinētiem līdz 15. novembrim. Arī Tieslietu padome sēdē tam piekrita. Bija gan diskusijas par tiesnešu neitralitāti un jautājumi, vai nevakcinētie zaudēs darbu vai nesaņems atalgojumu pēc novembra vidus. Padome lēma, ka atstādināšanas gadījumus skatīs individuāli.
Saspīlējums starp veselības aprūpes nozari un veselības ministru ir kritisks, tā paziņojumā medijiem norādīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību, kas bija pieprasījusi ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) demisiju. Premjers sola ar veselības ministru un koalīcijas partneriem pārrunāt iespējamos risinājumus.
Kā izvairīties no ārstniecības personu nepamatotas saukšanas pie kriminālatbildības? Par šo jautājumu Saeimas atbildīgajā komisijā jau atkārtoti atsāktas diskusijas. Par to ir aktuāli runāt arī šobrīd, kad kuru katru brīdi mediķiem var nākties šķirot pacientus Covid-19 krīzes dēļ. Vai tādā gadījumā ārstniecības personas var saukt pie kriminālatbildības par nolaidīgu rīcību?
Lielās naudas atmazgāšanas lietās, kurās savulaik bija iesaistījušās arī atsevišķas Latvijas bankas, nozīmīga loma ir profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri noziedzniekiem izveido simtiem čaulu kompāniju. Tādējādi viņi palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī slēpt patiesā labuma guvējus. Šādu kompāniju veidotāji jeb "čaulotāji" savus pakalpojumus piedāvājuši arī Latvijā. Eksperti stāsta, ka līdz ar finanšu sektora "kapitālo remontu" šādu pakalpojumu skaits gan ir mazinājies, taču tas nenozīmē, ka šī profesija Latvijā nu ir zudusi. Diemžēl – nē.
Daļa Latvijas iedzīvotāju nedevās uz pašvaldību vēlēšanām, jo bija vīlušies deputātos. Ļaudis uzskata, ka vietvaras neieklausās viņos, to Latvijas Radio uzzināja novados, kuros iedzīvotāji aktīvi vākuši parakstus par vai pret kādas ieceres realizēšanu. Vai iedzīvotāju vēlmju ignorēšana ir iemesls zemajai balsotāju aktivitātei šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās?
Aptuveni 30% Latvijas muzeju nav vides pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet vēl aktuālāks jautājums ir satura pieejamība. Pētījums liecina, ka kultūras organizācijām nereti trūkst izpratnes par to, kā nodrošināt, ka ekspozīcijas ir pieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpēc fonds "Nāc līdzās!" sadarbībā ar Latvijas muzeju biedrību organizēs septiņus apmācību seminārus muzeju darbiniekiem.
Situācija Baltkrievijas pierobežā pašlaik ir saasināta. Ir manāmi baltkrievu karavīri un papildu robežsargi, tāpat vērojama bruņu aprīkojuma izvietošana un izlūkošanas aktivitātes visas dienas garumā, pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Tomēr iedzīvotājiem neesot pamats satraukumam. Arī tad, ja austrumu kaimiņi militārās aktivitātes pastiprinās, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir gatavi aizsargāt valsti, apliecina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Pašlaik savu gatavību karavīri pārbauda militārajās mācībās "Namejs 2021".
Vairākus gadus cīnoties par grupu dzīvokļu izveidi Ogrē "mūžīgajiem bērniem" jeb personām ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, idejas autorei paziņots, ka viņas bērnam pakalpojumu nesniegs. Labklājības ministrija (LM) visu atbildību noveļ uz pašvaldības pleciem, skaidrojot, ka tā ir noteikts likumā, taču vienlaikus apzinoties, ka vietvaras mēdz likumu interpretēt pa savam.
Gan ārvalstu studenti, gan arī strādājošie ārzemnieki Latvijā bez sarežģījumiem vakcinējas pret Covid-19. Tā Latvijas Radio skaidroja Vakcinācijas projekta nodaļā. Tāpat informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kur strādā liela daļa ārvalstnieku, neviens nav sūdzējies par sarežģījumiem saņemt poti pret Covid-19 vīrusu. Kopumā līdz šim Latvijā dzīvojošie ārvalstu pilsoņi izrādījuši visai lielu interesi par iespēju vakcinēties pret Covid-19, tomēr precīzu datu par vakcinācijas aptveri ārzemnieku vidū nav.
Jaunieši vecumā no 16 līdz 17 gadiem aktīvi vakcinējas pret Covid-19. Vakcinācijas projekta nodaļā skaidro, ka līdz šīs nedēļas sākumam vismaz pie pirmās potes tikuši 34% jauniešu. Daļa vecāku gaida, kad vakcinēs bērnus, kuri ir jaunāki par 12 gadiem, lai pasākumus varētu apmeklēt visi ģimenes locekļi.
„Būvnieku karteļa” lieta valstij var radīt būtiskus zaudējumus, jo vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, tad no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. Tikmēr “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pauduši gatavību vērtēt iespēju piedzīt karteļa dēļ valstij nodarītos zaudējumus.