Visvairāk neskaidru jautājumu par attālinātā darba iespējām cilvēkiem radās pavasarī, pirmās ārkārtas situācijas laikā, atklāja Valsts darba inspekcija. Tobrīd divkāršojās sniegto konsultāciju skaits, pat tika atvērtas divas papildu telefona līnijas. Šobrīd zvani tiek saņemti mazāk, tomēr joprojām tiek vaicāts par darba devēja pienākumiem un to, ko var priekšniekam lūgt.
Valsts darba inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa norādīja, ka par attālinātā darba veikšanu nevar izlemt vienpersoniski. Viņa sacīja: “Šeit ir ļoti svarīgs dialogs, vienošanās starp darbinieku un darba devēju, un vienojoties ir veicami arī darba līguma grozījumi.”
Ne vienmēr vienošanās ir veiksmīga. Latvijas Radio saņēma vēstuli, kurā kāds klausītājs stāstīja, ka Rīgas domes struktūrvienībās daudziem darbiniekiem ir iespēja veikt darbu no mājām, taču tas netiekot atļauts. Vadītājs pieprasot, lai darbinieki lielāko nedēļas daļu ierodas darbā klātienē.
Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis Radio norādīja, ka dome iespēju robežās nodrošina attālināto darbu.
“Domes priekšsēdētājs Staķa kungs ir vairākkārt norādījis, ka pašvaldības struktūrām ir obligāti jāorganizē darbs attālināti, kur vien tas ir iespējams. Ja kādās struktūrās varbūt nenotiek kaut kas, kā vajag, tad, protams, ir atbildīgs katras konkrētās iestādes vadītājs. Pavisam noteikti mēs aicinām pašvaldības darbiniekus par to ziņot domes vadībai,” atzīmēja Vidauskis.
Viņš atzina, ka piektdien domes personāldaļa tiksies, lai spriestu par to, kā vēl paplašināt attālinātā darba iespējas, lai tā būtu kā obligāta prasība.
Stivriņa skaidroja, ka iespējas strādāt attālināti nosaka darba devējs. Viņš vislabāk spēj izvērtēt darba specifiku un darbinieku spējas veikt darbu attālināti.
“Tajā pašā laikā, strādājot no mājām, darba devējam ir jānodrošina viss darbiniekam nepieciešamais aprīkojums. Kā arī, kad darbs tiek veikts attālināti, darbinieks ir tiesīgs prasīt, lai darba devējs atlīdzina radušos papildu izdevumus,” norādīja darba inspekcijas pārstāve.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa informēja, ka, ieviešot attālināto darbu, uzņēmumiem palielinājās izdevumi.
Zariņa skaidroja: “Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir atjaunojis vadlīnijas uzņēmējdarbības veicējiem, nosakot, kuri saimnieciskās darbības izdevumi nav apliekami ar nodokli.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
