Latvijā ir vairāk nekā 25 000 nevalstisko organizāciju, taču aktīvi darbojas aptuveni 17 000 biedrību un nodibinājumu. Jau pērn problēma starp bankām un NVO sāka samilst – jaundibinātām organizācijām bankas sāka atteikt konta atvēršanu. Savukārt dažām organizācijām ar pieredzi iestādes neturpināja sadarbību, jo NVO ir augsta riska klients. Iemesls šai problēmai bija "Moneyval" ziņojums. Tajā atklājās, ka Latvijā ir nevalstiskās organizācijas, kuras veic noziedzīgi gūtu līdzekļu legalizāciju.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga Latvijas Radio stāstīja, ka šis ziņojums meta ēnu uz pilnīgi visām organizācijām, sevišķi uz tām, kuras veic labos darbus, jo tur piekopj arī starptautisku sadarbību. Tad bankas sāka arvien padziļinātāku riska izvērtējumu, stāstīja Zonberga.
“Klientu izpētes bankās kļuva arvien smagnējākas, kas parasti beidzās ar atteikumiem atvērt kontus vai turpināt sadarbību. Bet organizācijas nespēj īstenot savus mērķus, jo tām nav pieejas finansējumam,” skaidroja Zonberga.
Viens no klupšanas akmeņiem organizācijām – nav norādīts patiesais labuma guvējs.
Nereti NVO neatklāj patieso labuma guvēju, jo organizācija strādā sabiedriskiem mērķiem. Taču bankām šie klienti ir vēl aizdomīgāki.
“Kopā ar FKTK un Finanšu nozares asociāciju mēs izveidojām skaidrojumu, ka no organizācijām var nebūt patiesais labuma guvējs, un tas ir jāņem vērā,” stāstīja Zonberga.
Tomēr bankas joprojām ņem vērā, ka NVO ir augsta riska klienti, un gadījumos, kad tiks konstatēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tām būs bargas sankcijas. Tāpēc šajā situācijā liela loma ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai jāskaidro banku atteikumu iemesli.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja – ja bankas nenodrošinās subjektiem iespēju strādāt, jo šobrīd bez bankas konta tas nav iespējams, tad skaidrs, ka ir jautājums par to, vai valsts piekrīt, ka banka šādā veidā rīkojas.
“Atbildes uz dzirdēto ir ļoti vienkāršas. Katrai institūcijai saskaņā ar likumu ir noteikta kompetence. Ja mēs runājam par to, ka banka kaut ko pārspīlē vai banka nevēlas sadarbību, par to ir iespēja FKTK iesniegt sūdzību, un FKTK ir jāizvērtē visi šie apstākļi. Un FKTK ir tā institūcija, kura banku var arī finansiāli sodīt,” norādīja prokurors.
Lai risinātu problēmsituāciju, tiek izstrādāta rokasgrāmata bankām, kur būtu noteikti galvenie riska faktori nevalstiskajām organizācijām. Tāpat jādomā arī par to, kā izglītot organizācijas, lai tās zinātu, kā novērst pastāvošos riskus. Par to diskusijas turpināsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā janvāra beigās.
KONTEKSTS:
Par sarežģījumiem ar kontu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem sāka runāt investori pēc tam, kad, sekojot “finanšu sistēmas kapitālajam remontam”, bankas ieviesa stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanai. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt "melno naudu" un vairāk jādomā par banku sektora attīstību. Tāpat Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks vērtēja, ka bankas un uzraugošās institūcijas cīņā ar "netīro naudu" ir iebraukušas otrā grāvī.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa gan noliedz, ka cīņa ar netīrās naudas atmazgāšanu ietekmētu investīciju ienākšanu Latvijā.
