Tiesa: Pensijas minimālais apmērs neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa lēmusi, ka normas, kas vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka 80 eiro līmenī, neatbilst pamatlikumam. Tiesa devusi politiķiem laiku līdz nākamā gada vidum to labot. Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka situācija jau pirms tiesas sprieduma ir mainījusies un minimālā pensija no nākamā gada sākuma tiks būtiski palielināta.

ĪSUMĀ:

  • Tiesa secina, ka minimālā pensija nenodrošina visiem saņēmējiem cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
  • Tiesa norāda, ka minimālā pensija nav tieši saistāma ar veiktajām sociālajām iemaksām.
  • Minimālās pensijas apmēra mērķis būtu jānosaka Saeimai, bet tā to nav darījusi.
  • Tiesa secina, ka trūkst metodoloģijas minimālās pensijas apmēra noteikšanā.
  • Labklājības ministrija jau panākusi minimālās pensijas palielinājumu no nākamā gada.
  • Pensionāru federācija bažījas, lai minimālā pensija nav pārāk liela.
  • Pārāk liela minimālā pensija nemotivēšot cilvēkus veikt sociālās iemaksas.

Minimālai pensijai jānodrošina cilvēka cienīga dzīve

Tiesa atzina, ka normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru, neatbilst Satversmes 1. pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, kā arī  109. pantam, kas garantē ikvienam Latvijas pilsonim tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem

nenodrošina to, ka ikviens minimālās pensijas saņēmējs var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.

Lai varētu atzīt, ka personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiek garantētas vismaz minimālajā līmenī, personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, jābūt spējīgai sev nodrošināt visu to, kas nepieciešams elementāras izdzīvošanas garantēšanai, kā arī spējīgai sev nodrošināt pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu.

Tomēr Satversmes tiesa secināja, ka personai, kas saņem vecuma pensiju minimālā apmērā, gan ir pieejami dažādi sociālās drošības sistēmas pasākumi, tostarp valsts un pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti, kā arī sociālās palīdzības pasākumi, tomēr ne visi šie pasākumi ir pieejami ikkatrai personai, kura saņem vecuma pensiju minimālā apmērā. Liela daļa no tiem paredzēti konkrētu vajadzību, nevis vispār pamatvajadzību apmierināšanai, turklāt pieejamo pasākumu apjoms un apmērs dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Tāpat valstī nav veikts sociālo pakalpojumu novērtējums, un tādējādi nav iespējams arī izdarīt secinājumus par to, vai šie pakalpojumi spēj nodrošināt to saņēmēju pamatvajadzību apmierināšanu.

Tiesa arī norādīja, ka minimālās vecuma pensijas apmērs nav tieši saistīts ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un ir noteikts vienāds visām personām.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova paskaidroja, ka pensiju sistēma tika reformēta 1995. gadā, tādējādi cilvēki no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējušas pilnvērtīgi tajā piedalīties. Osipova norādīja, ka pensijas minimālajam apmēram ir divējāda daba. No vienas puses, tas ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, jo personai jābūt tajā noteiktu laiku iesaistītai, lai tā varētu saņemt vecuma pensiju šādā apmērā. No otras puses, piemaksa, kuru minimālās vecuma pensijas saņēmējam nodrošina valsts, lai šis apmērs tiktu sasniegts, nav saistīta ar personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā vairāk līdzinās tādam sociālā nodrošinājuma pasākumam, kas nav saistīts ar sociālo apdrošināšanu un iemaksu veikšanu, bet ko valsts piešķir personai, lai sniegtu tai nepieciešamo sociālo palīdzību. 

Ņemot vērā vecuma pensijas būtisko lomu pensionāru labklājības nodrošināšanā, vecuma pensijas minimālā apmēra mērķa definēšana, kā arī šā apmēra noteikšanas metodes pamatprincipu izstrāde ir jāuzskata par tik būtiskiem jautājumiem, ka tie jāizlemj pašam likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs pats nav noregulējis būtiskākos ar vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanu saistītos jautājumus. Proti, nav noteikts nedz mērķis, kādēļ būtu nosakāma minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, nedz arī mērķis, kas ar šo bāzi vai piešķirto pensijas apmēru būtu jāsasniedz. 

Tālāk Satversmes tiesa arī secināja, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas ietverts apstrīdētajās normās, nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kura izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību.

Līdz 2020. gada sākumam vecuma pensijas minimālais apmērs bija saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Taču Satversmes tiesai neradās skaidrība par to, uz kādas metodes pamata noteikts šis apmērs un kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs piesaistīts tieši tam. Kopš 2020. gada 1. janvāra ir spēkā jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem vecuma pensijas minimālais apmērs vairs nav saistīts ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kā arī aprēķina bāze palielināta par 15,97 eiro. Tomēr arī pēc šā regulējuma izstrādes materiāliem nav iespējams pārliecināties, kādēļ vecuma pensijas minimālais apmērs ir tāds, kāds tas noteikts, vai kādēļ šā apmēra aprēķina bāze paaugstināta tieši par noteikto summu.

Satversmes tiesa arī norādīja, ka uz vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas metodes trūkumu likumdevējam un Ministru kabinetam jau vairākkārt daudzu gadu garumā bija norādījusi gan Labklājības ministrija, gan starptautiskās organizācijas.

Tiesa: Pensijas minimālais apmērs neatbilst SatversmeiLinda Spundiņa

Iepriekš norādīts, ka saskaņā ar Eiropas Pārskatīto sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā vajadzētu būt vismaz 341 eiro mēnesī.

Satversmes tiesā par minimālās vecuma pensijas neatbilstību pamatlikumam vērsās Augstākā tiesa, kurā skata lietu par konkrētu gadījumu, kā arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzsvēra, ka trūkst metodoloģijas, kā minimālā pensija tiek aprēķināta.

"Lai cilvēks cienīgi varētu eksistēt, ir jābūt konkrētam, zināmam aprēķinam, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

Nav šaubu, ka ar pensijām cilvēkam ir jāspēj nodrošināt pamatvajadzības. Ir jautājums par metodoloģiju. Tas ir tas, ko valdība nevienā no šīm lietām sociālo tiesību ietvaros, kas ir skatītas Satversmes tiesā, nav varējusi ne izskaidrot, ne pierādīt, ka tāda ir. Un vienīgā metodoloģija ir bijusi kaut kādas politiskās sarunas vai tā saucamie politiskie "dīli"," pastāstīja Jansons.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, septembrī vecuma pensiju minimālās bāzes apmērā saņēma 64 762 cilvēki. Tie ir 14,5% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Lai dotu politiķiem laiku novērst neatbilstības, Satversmes tiesas spriedumā noteikts – antikonstitucionālie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku ar 2021. gada 1. jūniju, nevis tagad.

Minimālo pensiju jau lemts palielināt

Labklājības ministrija uzskata, ka tiesas konstatētās nepilnības novērsuši vēl pirms tiesas sprieduma. Nākamā gada budžetā paredzēts, ka jau no 1. janvāra minimālās pensijas būtiski pieaugs. Lai saņemtu minimālo pensiju jābūt nostrādātiem vismaz 15 gadiem. Šobrīd cilvēki ar 15 gadu stāžu saņem 88 eiro pensiju. Nākamgad – tie jau būs nepilni 150 eiro.

"Principā tas, ko Satversmes tiesa ir lēmusi, līdz ar budžeta pieņemšanu jau stājas spēkā ar 1. janvāri.

Tajā brīdī, kad es nonācu šajā ministrijā, minimālā pensija bija ar 64 eiro aprēķina bāzi. Ar nākamā gada 1. janvāri tā jau ir palielināta uz pusi un vēl," sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").

Minimālo pensiju no valsts saņem cilvēki, kuri ir strādājuši vismaz 15 gadus, bet tā saukto sociālo nodokli nav maksājuši vai maksājuši tik nelielā apjomā, ka nav sakrājuši paši savai pensijai. Piemēram, cilvēki, kuru stāžs veidojies galvenokārt padomju laikos vai darba mūžs pavadīts dažādos alternatīvos nodokļu režīmos. Pensionāru federācija uzskata – valstij jānodrošina šiem cilvēkiem cienīgas vecumdienas, bet vienlaikus – minimālā pensija nedrīkstētu kļūt pārāk liela. 

"Mēs esam gandarīti par jebkuru uzlabojumu, kas skar pensiju saņēmējus. Vienlaikus mēs nedaudz bažīgi esam, lai minimālā pensija strauji netuvojas vidējai pensijai, jo tad mēs kļūstam domīgi, ka cilvēkiem var rasties jautājums – kādēļ vispār maksāt nodokļus? Un tas jau var beigties traģiski sociālajai apdrošināšanai," norādīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Kaut arī minimālā pensija tiks palielināta jau ar gada sākumu – visticamāk, par pirmajiem mēnešiem cilvēki to saņems līdzšinējā apmērā, jo esot nepieciešams laiks sistēmas pielāgošanai. Labklājības ministre sola – palielināto minimālo pensiju cilvēki varēs sākt saņemt ar maiju, kad tiks izmaksāta arī pirmajos četros mēnešos neizmaksātā daļa.

KONTEKSTS:

Šovasar bija trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Satversmei neatbilstošu atzīta kāda sociālā nodrošinājuma norma – garantētā minimālā ienākuma līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt