«Dod pieci!» aicinās valsts līmenī sakārtot atbalstu cīņai ar vardarbību ģimenē

Labdarības akcijas „Dod pieci!” laikā sabiedriskie mediji un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re: Baltica” izgaismojuši vairākas problēmas, kas skar vardarbības ģimenē upurus, varmākas un sabiedrību kopumā. Atbildīgajām amatpersonām tiks nosūtīta vēstule. Tajā Latvijas Radio, LTV, “Re:Balticas” un Ziedot.lv vārdā ir definēti mērķi, ko atbildīgajām institūcijām svarīgi īstenot, lai mazinātu vardarbību valstī.

«Dod pieci!» aicinās amatpersonas valsts līmenī sakārtot atbalstu cīņai ar vardarbību ģimenēLinda Spundiņa

Lai kaut nedaudz izskaustu vardarbību un sniegtu palīdzību cietušajiem, nepieciešami uzlabojumi sodu politikā un rehabilitācijas programmu pilnveidošanā, droša patvēruma nodrošināšana un vairāku vadlīniju ieviešana.

Vēstule ar vairāk nekā desmit punktiem, kas ietver nepieciešamos uzlabojumus, lai kaut nedaudz mazinātu vardarbību Latvijā, adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām. Līdz nākamā gada februārim lūgts rast konkrētu plānu, lai risinātu šo problēmjautājumu. Aicināts arī izveidot speciālu darba grupu, kurā būtu visas iesaistītās puses.

Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka vardarbība ir kauna traips sabiedrībai un ir nepieciešams plašs pasākumu kopums, lai to izskaustu. “Es domāju, ka tā ir ļoti dziļa problēma un paies zināms laiks, kamēr mēs to patiešām izskaudīsim līdz galam,'' sacīja Levits.

Tomēr jau šobrīd ar likuma regulējumiem ir iespējams mazināt vardarbību. Piemēram, viens no pirmajiem paveicamajiem darbiem ir obligātu sociālās rehabilitācijas kursu ieviešana tiem varmākām, pret kuriem pieņemts tiesas lēmums pret pagaidu aizsardzību. Kursi pašlaik ir brīvprātīgi, un to obligātai ieviešanai vajadzīgi papildu 130 000 eiro nākamgad, ko politiķi ilgstoši nav varējuši atrast.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka nepieciešamie grozījumi likumos jau ir procesā un neizbēgami rehabilitācijas kursi varētu tikt īstenoti jau nākamā gada vidū. “Mēs esam izstrādājuši un jau Saeimai nodevuši likumprojektu, kas uzliek tiesai tiesības uzdot par pienākumu iziet vardarbības novēršanas un samazināšanas kursus varmākām. Tas ir izgājis jau uz otro lasījumu, un mums ir atlicis salīdzinoši neliels darbiņš – panākt, ka Ministru kabinets atbalsta finansējumu tam,” pastāstīja Bordāns.

Līdz ar to kursi varētu būt obligāti no nākamā gada vidus.

Par vairākiem no vēstulē uzskaitītajiem pasākumiem atbildīga ir Labklājības ministrija. Ļoti svarīgi noteikt obligāto minimumu, kas jānodrošina pašvaldībām. Pašlaik iespējas saņemt palīdzību ir atšķirīgas.

"Labklājības ministrija ir uzsākusi veidot minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām būs jānodrošina saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kādā novadā vai pagastā iedzīvotājs dzīvo. Drīzumā šis darbs būs pabeigts, un tur būs iekļautas arī vardarbībā cietušās personas," sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). To sola līdz ar administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanos, nākamgad vasarā.

Viņa norādīja, ka labklājības jautājumā vairāki projekti ir īstenošanas stadijā. Piemēram, „Bērnu mājas” projekts – no vardarbības cietušajiem bērniem paredzēts sniegt liecību vienu reizi un bērnam piemērotā vidē tad vienkopus būs visi speciālisti.

“„Bērnu māja” sāks darboties no 2022. gada rudens puses. Un Labklājības ministrija īsteno arī dažādas informatīvās kampaņas, lai sabiedrību informētu un aicinātu neklusēt par vardarbību,” pastāstīja Petraviča.

Savukārt valsts finansētiem anonīmiem krīzes dzīvokļiem nākamā gada budžetā nav atrasts finansējums.

Lai mazinātu vardarbību, svarīga loma ir arī ārstiem, kuriem dažādās vardarbības formas jāatpazīst un jāziņo atbildīgajiem dienestiem. Veselības ministrijai jāizstrādā vadlīnijas ārstiem, kā konstatēt un fiksēt vardarbībā gūtās traumas. Ģimenes ārsti atzinuši, ka viņiem trūkst vadlīniju, kā to darīt. Bet emocionālu vardarbību pierādīt ir grūti. Šādu apmācību kursu sola ieviest topošajiem mediķiem, bet esošajiem šīs zināšanas plāno pārbaudīt, kārtojot resertifikāciju.

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka ir papildināts profesionālais standarts jaunajiem mediķiem, lai viņi zinātu, ko šajās situācijās darīt. “Savukārt par ģimenes ārstiem ir skaidrs, ka tās ir tālākapmācības, kas tiek regulāri organizētas, jo ārstam ir jāpapildina savas zināšanas, lai resertificētos,” sacīja Viņķele.

Vairākas izmaiņas prasām ieviest arī iekšlietu sistēmā. No tām būtiskākā – pašlaik Saeimā skata izmaiņas likumā, kas ļautu policijai nošķirt varmāku no cietušā, arī tad, ja upuris tam nepiekrīt. Daudzi no aizsardzības atsakās, baiļu ietekmē. Lai to sāktu darīt, top īpašs apmācību kurss policistiem.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) pauda, ka šie problēmjautājumi visām ministrijām jārisina kopā, nevis kāda problēma jāskata no vienas nozares skatupunkta. “Tas, ko vajadzētu darīt, ne tikai pilnveidot nošķiršanas regulējumu, – mēs redzam, ka normatīvajos aktos ir paredzēti dažādi rīki. Bet es uzskatu, ka valstij vairāk ir jāfinansē psiholoģiskais atbalsts dažādos formātos vardarbības mazināšanai,” sacīja ministres.

Saeimas deputāti komisijās jau ir sprieduši par vardarbības ģimenē jautājumiem. Par to pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”): “Mēs esam kopīgi izvirzījuši par vienu no nākamā gada tēmām, arī komisijā, ka mēs noteikti iekļausim un ņemsim arī virsvadību šim procesam no Saeimas kā likumdevēja puses.

Iespējams, iniciēsim speciālu vardarbības likumu.”

Tiesa, jebkura iecere atduras pret finansējumu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) gan norādīja – lai risinātu šos problēmjautājumus, valstij naudas avots būtu. Galvenais ir saprast, kā labāk koordinēti rīkoties.

“Mums ir jāspēj vispirms atzīt, ka tā ir problēma. Un tad ir jāsaprot, kā mēs varam to problēmu risināt.

Un te ir konkrēti labi, tiešām labi ieteikumi. Ja mēs ko tamlīdzīgu varētu īstenot, tad tas diemžēl pilnībā nevarētu atrisināt [problēmu], bet varētu krietni atvieglot un uzstādīt mūs uz pareizās takas. Un gribu teikt, ka šoreiz, ne tikai šoreiz, – kārtējo reizi "Dod pieci!" akcija ir tieši pa vidu desmitniekā trāpījusi,” sacīja premjers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt