Vai sods pārtrauc vardarbību – kā efektīvāk cīnīties ar vardarbību ģimenē

ĪSUMĀ:

• Zanes vīrs nespēja pieņemt šķiršanos un turpināja viņu vajāt.
• Draudi beidzās pēc krimināllietas uzsākšanas.
• Taču Zane lietu atsauca, un vajāšana un vardarbība atsākās.
• Pusgads probācijas darba ar Zanes bijušo vīru nebija pietiekams.
• Probācijas speciālists: efektīvāka būtu starpinstitūciju sadarbība.
• Nereti varmākām piespriestie sodi nav orientēti uz to, lai viņš labotos.
• Piespiedu darbs vai naudas sods viens pats nemazina cilvēka vardarbību.
• Tiesnese: Vienmēr ir jautājums, vai varmāka neatkārtos savu rīcību.
• Policija: Kad saņemam iesniegumu, tā visbiežāk jau ir atkārtota vardarbība.
• Jebkura policijas iesaiste jau ir solis vardarbības atkārtošanās iespējas mazināšanā.         

Zanes vīrs nespēja pieņemt šķiršanos un turpināja viņu vajāt

Zanes (vārds ir mainīts) vardarbības stāsts sākās tad, kad vīram radās sarežģījumi darbā. Pie vīrieša problēmām vainīgi bija visi citi. Zane stāsta, ka viņš kliedza uz saviem vecākiem, brāli un arī uz viņu. Sieviete vairs nespēja klausīties pārmetumos, tāpēc pameta vīra mājas. Tomēr vīrietis šķiršanos pieņemt nespēja.

“Sitās pie durvīm, klauvējās. Man arī neērti no kaimiņiem, un es viņu ielaižu iekšā. Mēs ar viņu izrunājamies. Nē, mēs kopā nebūsim. Viņš nevēlējās to pieņemt, un tad jau sākās: viņš bija visu laiku pie durvīm, visu laiku zem logiem. Viņš bija visur,” atceras Zane.

Zane stāsta, ka vīrietis viņu vajājis un rakstījis arī draudu vēstules.

Reiz, kad viņš nemitīgi klauvējās pie durvīm, Zane viņu ielaida iekšā, un vārdu apmaiņa pārauga fiziskā vardarbībā. Sieviete izsauca policiju, un tā varmāku aizveda.

Viņam liedza tuvoties Zanei tuvāk par 50 metriem. Tomēr tas vīrieti neatturēja, un pārdarījumi turpinājās.

Vīrietis aizliegumu netuvoties nepildīja, bet Zane policijai neziņoja, jo viņai bija kauns. Tajā pašā laikā juta apdraudējumu dzīvībai, jo bijušais vīrs viņu žņaudza. Par to uzzināja sievietes draudzene, kura pierunāja Zani ziņot policijai.

Likumsargi ierosināja krimināllietu. Tad gan viss pierima. Arī sievietes draugiem pārstāja sūtīt draudu vēstules, ko līdz tam regulāri darīja.

“Tika uzdots jautājums: „Vai es vēlos pārtraukt krimināllietu?” Es saku: „Jā, diemžēl. Lai viņš dzīvo mierīgi.” Viss tas ir pagājis. Vairs neatkārtosies tas,

un es atcēlu krimināllietu. Un diemžēl pēc pusotra mēneša atsākās viss no jauna,” stāstīja Zane.

Garāmgājēji ziņoja policijai, jo vīrietis atkal bija vardarbīgs pret Zani. Tika ierosināta jau kārtējā krimināllieta, un pāridarījumi beidzās.

Pusgads probācijas darba ar Zanes bijušo vīru nebija pietiekams

Valsts probācijas dienesta speciālistam Jānim Zārdiņam ir 17 gadu pieredze darbā ar probācijas klientiem, kas ir gan varmākas, gan upuri. Speciālists pusgadu strādāja ar Zanes bijušo vīru, kas, kā viņš stāsta, bija nepietiekami.

Vīrietim bija arī garīga saslimšana. Jānis Zārdiņš stāsta, ka visefektīvākais šādās situācijās ir starpinstitūciju sadarbība.

“Šajā darbā ar varmāku iesaistītie speciālisti sanāk pie viena galda. Sasēstos un liktu galdā visu informāciju, kāda ir mūsu rīcībā. Analizējot mēs tos saucam par riskiem vai, vienkārši sakot, par problēmām, nonākam pie risinājumiem, kas būtu pretī liekami, lai šīs problēmas pēc iespējas risinātu. Tādējādi arī strādātu gan no korekcijas viedokļa ar šo cilvēku, gan no kontroles viedokļa, un no cietušā aspekta – aizsargātu cietušo. Ļoti laba metode. Ja mēs to aizvien vairāk varēsim izmantot savā ikdienas darbā, tad rezultāti pilnīgi noteikti būs labāki,” sprieda Jānis Zārdiņš.

Starpinstitūciju sadarbību kā metodi pielieto smagos gadījumos. Piemēram, ja ir bijusi seksuālā vardarbība, tad šī metode ir obligāta.

Savukārt nereti varmākām piespriestie sodi nav orientēti uz to, lai pāridarītājs labotos.

“Piespiedu darbu ideja ir tāda, ka cilvēks sabiedrības labā nostrādā kaut kādu piemēroto stundu skaitu, bet tajā laikā mēs nestrādājam ar šī cilvēka domāšanu. Būtībā varmākas domāšana saglabājas tāda pati, kāda tā ir bijusi. Ja, piemēram, paralēli notiek darbs pašvaldībā, gan sociālajā dienestā – tur ir gan grupu darbs iespējams, gan arī individuāli ar psihologu strādājot, ja tas notiek un ir tie piespiedu darbi, tad viss ir kārtībā. Bet tie ir salīdzinoši reti gadījumi, kad šāds veiksmīgi koordinēts darbs ir noticis,” atzīst Zārdiņš. 

2015. gadā grozītas vairākas normas Krimināllikumā. Papildu piespiedu darba sankcijai var piemērot papildsodu – probācijas uzraudzību. Un šobrīd izmaiņas ir manāmas.

Līdzīgi kā piespiedu darbs viens pats – arī naudas sods nemazina cilvēka vardarbību.

Turklāt trūcīgākās ģimenēs sodu izjūt arī cietušais, jo to maksā no kopējā ģimenes budžeta.

Tiesnese: Vienmēr ir jautājums, vai varmāka neatkārtos savu rīcību

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Kulagina strādā par tiesnesi jau 16 gadus un izskata krimināllietas.

“Protams, krimināllietas, kas ir saistītas ar vardarbību, man kā tiesnesei nav nedz vienkārši, ne viegli izskatāmas. Vienmēr paliek jautājums, vai šī vardarbība neatkārtosies? Vai tā būs pēdējā reize? Kā mēs zinām, cietumsodu mēs varam noteikt divu gadu apmērā, astoņu gadu apmērā, divpadsmit gadu apmērā, taču šis cilvēks kādreiz atgriezīsies sabiedrībā. Vai viņš neatkārtos šo savu rīcību? Tas ir liels jautājums,” saka tiesnese.

“Ar vardarbības veicēju būtu jāstrādā ne tikai ieslodzījuma vietā, kur ir dažādas resocializācijas programmas, bet arī pēc viņa iznākšanas no cietuma, arī tad jāturpina strādāt ar viņa vardarbīgo domāšanu. Atbalstu ideju par to, ka būtu jāapmeklē speciāli kursi,” saka Kulagina.

Policija ar lielu pārliecību apgalvo, ka situācijās, kad tiek saņemti iesniegumi par vardarbību ģimenē, tie jau ir atkārtoti gadījumi.

Jebkura policijas iesaiste jau ir solis atkārtotības mazināšanā, stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

“Protams, soda uzlikšana nemazina un neatrisina to problēmu, kādēļ tā persona ir vardarbīga. Tādēļ liels sasniegums, manuprāt, ir, ka šobrīd beidzot policijai ir tiesības un pienākums informāciju par vardarbības gadījumiem nodot sociālajam dienestam, lai sazinātos ar iespējamo cietušo un risinātu problēmu pēc būtības. Tā kā sods ir efektīvs, bet tas ir efektīvs uz sabiedrības pasargāšanu īslaicīgi, bet nevis uz problēmas risināšanu,” norāda Rinkevics.

Šobrīd Zanes situācija ar bijušo vīru ir uzlabojusies. Viņš sievietei ir licis mieru, tomēr joprojām ikreiz, kad kāpņutelpā nostrādā gaismas sensori, viņu nepamet sajūta, ka bijušais vīrs tur varētu būt.