Slimnīcās reģionos mediķi atturīgāki par vakcināciju pret Covid-19 nekā Rīgā

Pirmdien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos notiek brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19. Lielajās Rīgas slimnīcās vakcinēties gatava lielākā daļa mediķu, reģionos atsaucība nav tik liela. Veselības ministrijā gan uzsvēra, ka pašlaik par kūtru vakcināciju runāt vēl nevaram, jo tā nupat tikai sākusies.

ĪSUMĀ:

  • ZVA: Līdz 15.30 bija vakcinējušies ap 500 mediķi.
  • Rīgas lielajās slimnīcās vakcinējas lielākā daļa mediķu, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.
  • Reģionos mediķi ir atturīgāki, bet pieteikumu ir arvien vairāk.
  • Daugavpilī tikai 10% mediķu gatavi vakcinēties, bet arī tas esot pieaugums no 3%.
  • ZVA arī saņēmuši informāciju, ka pieaug mediķu interese vakcinēties.
  • VM uzsver, ka vakcinācija tikai nupat sākusies, tāpēc vēl nevar runāt par kūtrumu.
  • Daļa Latvijas Radio aptaujāto grib vakcinēties, daļa domā. Pagaidām gan vakcinē tikai mediķus.

Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pastāstīja, ka pirmā vakcinācijas diena noritēja veiksmīgi un līdz 15.30 bija vakcinēti 500 mediķi, bet vairāki vakcinācijas kabineti darbu turpināja līdz pat 21.00.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pēc darbinieku aptaujas aptuveni 70% aptaujāto norādījuši, ka grib vakcinēties pret Covid-19. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atklāja, ka piekrituši vakcinēties ir aptuveni 1500 darbinieku.

Stradiņa slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis pēc vakcinācijas uzsvēra, ka tā ir kā otra Ziemassvētku dāvana. Vienlaikus situācija tik un tā esot saspringta.

"Man bija dežūra 25. datumā. Pēc tam es ieraudzīju sniegu, un tad otrā dāvana ir šī vakcīna. Šodien katrs nodaļā izrunājām, kurš nu iet un cikos. Vakar bijām spējuši izrakstīt pacientus, jau no rīta atkal nodaļa ir aizpildīta. Situācija ir ļoti saspringta.

Man bija bail par Ziemassvētkiem, un izskatās, ka jaunajā gadā būs tāpat, ja ne vēl smagāk," stāstīja Rācenis.

Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību centra vadītāja Dace Žentiņa uzsvēra, ka vakcīna ir vienīgā iespēja cīņai ar Covid-19: "Es esmu priecīga, ka tā vakcīna ir. Man šķiet, ka tā ir viena no iespējām. Īsti citas iespējas neredzam."

Arī Austrumu slimnīcā Bīstamo infekciju nodaļas vadītāja Monta Madelāne uzsvēra vakcīnas nozīmi: "Tajā brīdī, kad visi būs sapotēti, tad jutīsimies drošāk gan strādājot, gan mājās ar ģimeni!"

Slimnīcās reģionos mediķi atturīgāki par vakcināciju pret Covid-19 nekā RīgāLinda Spundiņa

Tikmēr reģionos mediķi ir atturīgāki. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā vakcīnai pieteikušies 190 darbinieki, un tā ir trešdaļa no ārstniecības personāla, kas var vakcinēties, medijiem norādīja slimnīcas pārstāve Linda Rudzroga. Slimnīcas vadītājs Juris Lācis gan norādīja, ka vakcīnai turpina pieteikties un kopumā vairāk nekā puse ir par vakcinēšanos.

''Pirmajā fāzē pusi mēs nevarēsim vakcinēt, tā būs nedaudz vairāk kā trešā daļa,'' norādīja Lācis.

Bet Daugavpils reģionālajā slimnīcā pieteikušies vakcīnai ir vien 10% darbinieku, pastāstīja slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

"Pašlaik tie ir pirmie 10%, kas piekrituši. Bet kādas divas nedēļas bija tikai 3%. Līdz ar to tā aktivitāte un atsaucība pieaug. Grūti pateikt, kāds būs gala rezultāts, jo 30. [decembrī] ir dots uzdevums iesniegt visu darbinieku sarakstus, kur viņiem ir ar parakstu jāapliecina, vai viņi piekrīt vai atsakās. Bet mēs jau šodien uzsākām pirmo vakcinēšanās kursu. Lielākoties tie ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kuru vajadzībām pirmās piegādes ietvaros ir pasūtītas 175 vakcīnu devas. Priekš mūsu pašu vajadzībām 100," stāstīja Semjonovs.

Pēc viņa teiktā, tas, kas attur daļu mediķu, ir neziņa par vakcīnas efektivitāti, jo pilnvērtīgs cikls vakcīnām nav izstrādāts.

Bet, viņaprāt, ir jāstrādā pie plašākas informācijas izplatīšanas.

Liepājas reģionālajā slimnīcā ar pirmajām Covid-19 vakcīnām trīs dienās paredzēts vakcinēt 75 personas. Iepriekš slimnīcā bija plānots saņemt 225 devas līdz janvāra vidum, kā atklāja ārsti – pieprasījums esot lielāks un tāpēc nākamās vakcīnas tiks pasūtītas jau trešdien, lai pēc svētkiem izdotos turpināt vakcinēt  slimnīcas personālu.

''Darbs ir nenormāli smags gan emocionāli, gan fiziski, ko pastiprina fakts, ka mediķi iziet no ierindas. Uz šo poti liekam cerības, ka vismaz daļēji būsim pasargāti,'' sacīja pirmajā dienā vakcinētā slimnīcas Iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe Ingrīda Strika. 

''Darbinieki izsaka ļoti lielu vēlmi vakcinēties. Tā ir pilnīgi brīvprātīga, un nekas netika uzspiests, un nevienam nekas netika teikts, ka, ja nevakcinēsies, būs kaut kādas represijas,'' norādīja slimnīcas Epidemioloģiskā dienesta vadītāja Mārīte Kūla.

Savukārt Veselības ministrijā uzsvēra, ka par kūtru vakcināciju runāt vēl nevaram.

''Vakcinācija ir tikko sākusies, līdz ar to runāt par kūtru vakcināciju mēs noteikti nevaram. Tas, ka cilvēki izsaka dažādus viedokļus – tas ir pilnīgi normāli,'' sacīja Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. 

Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens raidījumā "Šodienas Jautājums" dalījās ar informāciju no vakcinācijas kabinetiem - strauji pieaugot personāla interese vakcinēties.

"Ir cilvēki, kas ir atvērti visam jaunajam, ir tādi, kuri vēlas pagaidīt un pievienoties pārējiem pēc laika. Un viņiem šāda iespēja būs," sacīja Henkuzens.

Tikmēr daļa Latvijas Radio aptaujāto labprāt vakcinētos, ja būtu šāda iespēja. Bet citi vēl ir piesardzīgi un vēlas nogaidīt, lai zinātu vakcīnu iedarbību un blaknes.

Zāļu valsts aģentūra skaidroja, ka blaknes ir iespējamas jebkurām zālēm, pat ikdienā bieži lietotām. Arī pēc Covid-19 vakcīnas ievadīšanas iespējams apsārtums, temperatūra. Alerģiskiem cilvēkiem ir iespējamas alerģiskas reakcijas, līdzīgi kā ar citām vakcīnām. Mediķi vakcinācijas kabinetos pēc potes novēros vakcinēto pacientu un iespējamu alerģisku reakciju gadījumā palīdzēs. Savukārt plašāka informācija par vakcīnām pieejama aģentūras mājaslapā.

Kas ir “Comirnaty” vakcīna un kā tā darbojas

Vakcīna “Comirnaty”, ar kuru šodien uzsākas vakcinācija, paredzēta koronavīrusa infekcijas novēršanai personām vecumā no 16 gadiem. Pētījumos vakcīna uzrādīja 95 % iedarbīgumu simptomātiskas slimības novēršanai, to vidū pacientiem, kas sirgst ar astmu, hroniskām plaušu slimībām, diabētu, augstu asinsspiedienu vai kuru ķermeņa masas indekss ir lielāks par 30. “Comirnaty” vakcīnas injekcijas tiek veiktas rokā ar vismaz 21 dienas intervālu, informēja Veselības ministrija.

Nupat reģistrētā “Comirnaty” vakcīna darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Vakcīna satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteīnu. Šāds proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās.

Vakcīna satur informāciju par daļu no vīrusa, kas nepieciešama, lai organisms var izveidot savu aizsargreakciju. Vakcīna nesatur ne vīrusu, ne tā daļiņas un nespēj radīt organismā infekciju. 

Kad personai tiks injicēta vakcīna, dažas organisma šūnas nolasīs mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tam uzbruktu.

Vakcīnas mRNA nesaglabājas organismā, bet īsi pēc vakcinēšanās tiek sadalīta. Tāpat šī vakcīna nespēj ietekmēt organisma DNS.

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas ES, tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.

Tāpat kā visām vakcīnām arī pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas var tikt novērotas blakusparādības. Visbiežākās “Comirnaty” blakusparādības ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā. Šīs blakusparādības ietver sāpes un pietūkumu injekcijas vietā, nogurumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes un drudzi, kas ir līdzīgas reakcijas kā pēc jebkuras vakcīnas saņemšanas, un tās nav novērojamas visiem cilvēkiem.

Plašāka informācija par to, kā Latvijā notiks vakcinācija, un par vakcīnas saņemšanu ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes www.spkc.gov.lv sadaļā “Vakcīnas pret Covid-19”. Savukārt informācija par vakcīnu izstrādi un apstiprināšanu – Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē sadaļā “Covid-19 ziņas”.

KONTEKSTS:

Pirmdien, 28. decembrī, desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19.

Pirmās farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" Latvijā tika nogādātas sestdienas, 26. decembra, rītā. Tās jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā – vismaz -75 grādi pēc Celsija skalas. Šādas dziļās saldēšanas iekārtas ir Valsts asinsdonoru centram, kur arī tiek glabātas sasaldētās vakcīnas. Pēc atkausēšanas vakcīnas līdz piecām dienām jeb to plānotajam izlietošanas laikam var uzglabāt +2 līdz +8 grādos pēc Celsija skalas, iepriekš informēja Veselības ministrijā.

Pirmajā piegādē Latvija ir saņēmusi 9750 "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" devas, kuras tiks nodrošinātas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Nākamās vakcīnu piegādes plānotas pēc nedēļas – ap 4. janvāri vai 5. janvāri, kad Latvija saņems līdzīgu apjomu devu. Tāpat janvāra beigās ražotāji plāno "Moderna" un "AstraZeneca" izstrādāto vakcīnu piegādes, ja pirms tam pozitīvi noslēgsies šo zāļu reģistrācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt