Rīta Panorāma

"Saldās sejas" un "Labvēlīgais Tips" izdod kopdziesmu "Decembris"

Rīta Panorāma

Covid-19: stingrāki ierobežojumi vīrusa izplatības ķēdes pārraušanai

Darba tiesības pandēmijas laikā. Attālinātais darbs.

Vai darba devējs var piespiest strādāt attālināti?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 pandēmijas laikā attālināts darbs un strādāšana no mājām kļuvušas par pašsaprotamām lietām daudziem cilvēkiem. Arī pandēmijas laikā, strādājot no mājām, noteiktas darba tiesības. Attālināta darba noteikšana iespējama tikai pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās, kā arī darba devējam nepieciešamības gadījumā jānodrošina inventārs attālinātam darbam.

“Atbilstoši rīkojumam par ārkārtējās situācijas noteikšanu ir paredzēts, ka ikvienam darba devējam ir pienākums nodrošināt attālinātā darba iespējas situācijā, ja to atļauj darba specifika un ja darbiniekam ir iespējas mājās veikt darba pienākumus. Šiem diviem nosacījumiem iestājoties, darba devējam ir pienākums nodrošināt attālinātu darba izpildi,” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Valsts darba inspekcijas pārstāve Sandra Zariņa skaidroja, ka par attālinātu darbu vienmēr ir jāvienojas darba devējam un darba ņēmējam.

Iniciatīva var nākt no abām pusēm, taču lēmums strādāt attālināti jāpieņem abām pusēm kopīgi.

Darbiniekam darba laikā arī ir jābūt sasniedzamam no darba devēja puses.

“Mēs zinām lieliski, ka viņš varbūt nesēdēs pie sava darba datora no deviņiem rītā līdz pulksten sešiem vakarā. Šis darba laiks var arī nedaudz nobīdīties, bet darba stundu uzskaite vienalga saglabājas,” sacīja Zariņa.

Rācenājs minēja arī to, ka nav atšķirības, vai darbinieks strādā birojā vai no mājām: “Tas, ka darbinieks strādā attālināti, nenozīmē, ka viņš var darba laikā skatīties savu iemīļoto seriālu, ko brīvdienās nav paspējis noskatīties.

Darba laikā darbiniekam ir jābūt sasniedzamam un jāreaģē uz darba devēja pieprasījumiem. Pēc būtības nav atšķirības, vai darbinieks strādā savā birojā vai mājās.

Darba pienākumi paliek tie paši nolīgtā darba laika ietvaros.”

Attālinātais darbs arī nenozīmē, ka darba devējs šī iemesla dēļ var samazināt atalgojumu. Darba samaksa darbiniekam tiek noteikta darba līgumā. Darba devējs nav tiesīgs samazināt darba samaksu, ja darbs tiek organizēts attālināti. 

Savukārt tas neizslēdz abu pušu vienošanos, ja darba devējs ar darbinieku vienojas, bet bez darbinieka piekrišanas algas samazināšana nav pieļaujama. 

Ja darba devējs un darbinieks ir vienojušies par strādāšanu attālināti, tad šajā brīdī arī jāvienojas par darba inventāru.

Rācenājs skaidroja: “Par darba organizāciju un darba inventāru atbildīgs ir darba devējs. Tas nozīmē, ka instrumenti, ar kuriem darbiniekam ir jāstrādā, lai veiktu darba pienākumus, ir darba devēja atbildība.”

KONTEKSTS:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembrī, uzrunājot sabiedrību par Covid-19 izplatības situāciju Latvijā, paziņoja, ka rosinās pagarināt ārkārtas situāciju. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 11. janvārim.

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti