Pamatīgai panikai ļāvusies daļa Apvienotās Karalistes iedzīvotāju, kas jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatības dēļ steidz izpirkt ne tikai roku dezinfekcijas līdzekļus un sejas maskas, bet par deficītu vietām uz laiku kļuvis arī tualetes papīrs, makaroni un milti. Britu valdība skaidro iedzīvotājiem, ka preču piegādēs pārtraukumi tuvākajā laikā nav gaidāmi.
Autora ziņas
Apvienotajā Karalistē gatavojas dzīvei pēc “Brexit'', un viena no tās daļām – jauna, uz punktiem balstīta imigrācijas sistēma. Tā sola stingrus nosacījumus, lai valstī varētu iebraukt tikai kvalificēts un labi apmaksāts darbaspēks. Lielbritānijā dzīvojošie tautieši jauno sistēmu uztver dažādi – vieni nemaz nav nokārtojuši rezidenta statusu, citi kritizē britu valdības ekonomiskos plānus.
Britu valdība šonedēļ paziņoja, ka turpmāk Lielbritānijas durvis būs atvērtas tikai augsti kvalificētiem darbiniekiem. Vienīgā iespēja palikt valstī legāli ir reģistrēties jaunajam pastāvīgā rezidenta statusam, ko stingrie imigrācijas noteikumi neietekmēs. Statistika liecina, ka patlaban viskūtrāk piesakās seniori.
"Tev mati kā vecai tantei,” ērti izlaidies dīvānā, paziņo laulenis. Es viņa vietā muktu, bet Kriss neliekas traucēties. Pakausī mati sākuši lokoties, toties galvvidū aug biezu biezais mežs, kas stāv gaisā un laikam arī lokotos, ja tik būtu vieta. Esmu redzējusi deviņus izkritušus matus kopš augusta (jā, skaitu!), par frizūras veidošanu nevar būt ne runas, mati dzīvo paši savu, neatkarīgu dzīvi. Īsta panka sapnis, nevajag ne cukurūdeni, ne uzkasīt, visi gaisā un nav piedabūjami ieņemt nekādu citu stāvokli. Varētu apcirpt atkal īsus, bet gribu zināt, kas tur izaugs (Kriss saka – mikrofons izaugs).
Līdz šim rezidenta statusam Lielbritānijā pieteikušies vairāk nekā 80 000 Latvijas valstspiederīgo, kas pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ziņām ir aptuveni divas trešdaļas no visiem tur oficiāli dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Liela daļa izvēlējusies dokumentus nokārtot laikus, tomēr citi vēl nesteidzas. Katrā ziņā – nekāda panika saistībā ar pārmaiņām neesot jūtama. Kā Lielbritānijas latvieši kārto dokumentus, un ko viņiem mainīs vai nemainīs "Brexit"?
Šo piektdien plkst.01.00 naktī pēc Latvijas laika Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības (ES). Sestdien sāksies pārejas periods, kura laikā vēl nekas nemainīsies. Reālas izmaiņas sāksies pēc pārejas perioda beigām. Kad tas būs, vēl nav zināms, taču pilnīgi noteikti tas nebūs ātrāk kā šī gada beigās.
31. janvārī plkst.11 vakarā pēc Londonas laika Apvienotā Karaliste pārstās būt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. 1. februārī sāksies pārejas periods, kura laikā vēl nekas nemainīsies. Lielbritānijā dzīvojošos tautiešus mudina neatlikt līdz pēdējam brīdim pieteikšanos pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies, vismaz pēc šā brīža plāna, pēc divām nedēļām. Kā tas mainīs dzīvi Latvijas iedzīvotājiem un tautiešiem Apvienotajā Karalistē, vēl būs daudz diskusiju, bet viena no problēmām ir speciālistu izglītības diplomu atzīšana. Par to šonedēļ ar tautiešiem diskutēja arī Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Pēc pāris nedēļām uz Latviju pārcelsies vēl viena ģimene ar diviem maziem bērniem. Bērnu mamma ir latviete, bet tētis ir Krievijas un Vācijas dubultpilsonis, kurš latviešu valodu tikai mācās, taču Latvija un latvieši viņam šķiet tuvi un saprotami. Bet bērni ģimenē runā abu vecāku dzimtajās valodās – latviešu un krievu.
"Kad jūsu grupas līderis dos zīmi, tad novelciet bikses un ielieciet mugursomā. Brauciena laikā uzvedieties tā, kā to parasti darāt. Varat uzvilkt divus pārus apakšveļas, ja tā jūtaties komfortablāk,” teikts akcijas dalībnieku instrukcijā. Svētdien, 12. janvārī, notika gadskārtējais, jau 11. vispasaules brauciens sabiedriskajā transportā bez biksēm, kur dalībnieki izskatās un uzvedas tā, it kā būtu aizmirsuši uzvilkt bikses. Ar Londonas akcijas organizatoriem un dalībniekiem bezbikšu braucienā ar metro devās arī Latvijas Televīzija.
Apvienotajā Karalistē jau gadiem tiek pārmests, ka veselības aprūpes sistēma, angliski NHS, nespēj apkalpot nepārtraukti pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Taču problēmas veselības aprūpē tiek risinātas arī ar pārbaudēm veselības aprūpes iestādēs. Ir organizācijas, kas nodarbojas tieši ar veselības aprūpes kvalitātes uzlabojumu ieteikšanu, vienā no tām strādā latvietis Kārlis Albergs.
Tieši kristīgā ticība savulaik bija viens no stūrakmeņiem, kas saturēja kopā latviešus svešumā, tādēļ Ziemassvētku dievkalpojumi Apvienotajā Karalistē ir gadiem kopta tradīcija, tie notiek daudzviet valstī, ne tikai Londonā. Notingema ir īpaša ar to, ka latviešu pasākumos pulcējas galvenokārt trimdas latvieši un viņu pēcteči.
Britu bērniem Ziemassvētku pasākumos nav ierasts iet rotaļās un, saņemot dāvanas, skaitīt dzejolīšus, tādēļ mūsu tautiešiem nākas rīkot savas „eglītes”, lai iepazīstinātu bērnus ar latviešu tradīcijām. Deinsholmas kopienas centrā, ko latviski varētu dēvēt par kultūras namu, Ziemassvētku eglīte latviešu bērniem tika rīkota pirmoreiz. Korbijas apkārtnē dzīvo daudz latviešu ģimeņu, tādēļ atsaucība bija liela, uz eglīti ieradās vairāk nekā 70 svinētgribētāju, līdzi ņemot labu garastāvokli un nelielu cienastu.
Latvijas karogs Apvienotajā Karalistē ir ticis izgaismots jau iepriekš, taču šogad tas pirmo reizi parādījās uz Birmingemas bibliotēkas ēkas, kas ir Eiropā lielākā publiskā bibliotēka un populārākais tūrisma objekts ārpus Londonas. Karoga izgaismošanu noorganizēja Birmingemas latvieši, paši savācot bibliotēkas prasīto summu – 500 mārciņas jeb teju 600 eiro.
Latvietis Dāvis Viļums ar riteni izbraucis visas centrālās Londonas ielas, savu veikumu atzīmējot īpašā kartē. Londona lepojas ar to, ka cenšas būt draudzīga velobraucējiem, tāpēc latvieša paveiktais piesaistījis lielāko mediju uzmanību, lai iedvesmotu arī citus londoniešus izvēlēties aktīvu dzīvesveidu.
Apvienotajā Karalistē svinīgi pasniegtas diasporas Gada balvas piecās kategorijās – ieguldījums diasporas darbībā vai labdarībā, kultūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā un sportā. „Bērzes strazdu” organizētā Gada balva tiek pasniegta jau otro gadu. Ar balvas pasniegšanu viss gāja gludi, taču Anglijas daba bija parūpējusies par pamatīgu pārsteigumu.
Tautieši Lielbritānijā joko un dēvē Apvienotās Karalistes jauno rezidenta statusu par deportācijas statusu, bet daudzi, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, notic un baidās no drīzām deportācijām. Patiesībā šī rezidenta statusa iegūšana tieši dos iespēju palikt valstī. Par kritisko domāšanu, viltus ziņām un “Brexit” tika spriests Apvienotās Karalistes ikgadējā latviešu kopienu organizāciju sanāksmē.