Ziemassvētku dievkalpojums decembrī Notingemā ir tradīcija jau gadu desmitiem.
Mācītājs Viesturs Vāvere, kurš jau 11 gadus pilda mācītāja pienākumus Vidusanglijas un Austrumanglijas luterāņu draudzēs, sprediķī runāja par maza bērna stingru ietīšanu autiņos, no kuriem, bērnam pieaugot un attīstoties, pamazām jāiztinas ārā, paskaidrojot, ka latīniski iztīšanās ir evolūcija.
Pēc dievkalpojuma draudze pulcējās pie kafijas galda.
“Bieži vien daudzi cilvēki, atbraucot uz Lielbritāniju un izbraucot no Latvijas ārā, ticēja, ka tā ideālā dzīve un viss pārējais būs, un tad viņi tiek nostādīti tās skarbās realitātes priekšā, ka nemaz tik ideāli šeit nav. Un, protams, ka Latvijā arī daudz kas nav ideāls, bet mēs tiecamies uz to ideālu.
Un tā ir tā tīstīšanās ārā no visa, kurā mēs esam, arī no ideāliem, bet nezaudējot tos ideālus,” skaidroja Viesturs Vāvere.
Lai no Ziemassvētku vecīša dabūtu dāvanu, bērniem nācās skaitīt dzejolīti vai spēlēt kādu instrumentu.
Lai arī “Daugavas Vanagos” un kristīgajā draudzē kodols ir trimdas latvieši, tomēr visi gribētāji laipni aicināti, jo galvenais mērķis ir tautiešu apvienošana.
“Katru reizi dievkalpojumā mums atnāk kāds jauns cilvēks, jauna ģimene, ģimene ar bērniem. Tā šovakar pie mums ir ieradusies pirmo riezi Laura ar savu māmiņu un mazo meitiņu. Un mēs ļoti priecājamies katru reizi satikt mūsu vidū jaunus cilvēkus, kam interesē kristīgā ticība, kam interesē sadraudzība un kopība,” stāstīja mācītāja Daira Vāvere.
Latviešu organizācijas ir gluži kā lielas ģimenes, kur viens otru atbalsta un palīdz.
“Decembrī bija piparkūkas, novembra beigās mēs uztaisījām adventes vainagu pīšanu, februārī mēs taisāmies sveces liet, februāris sveču mēnesis. Un jūnijā domājam taisīt siera siešanas meistarklasi. Tā kā mēs gribam, lai notiek kaut kas regulāri, lai cilvēki, kuriem interesē tradīcijas, lai viņi nāk un piedalās,” stāstīja “Daugavas Vanagu” fonda valdes locekle Sintija Makvīna.
