Pasaulē
Palielinoties ar koronavīrusu inficēto personu skaitam, arvien vairāk Eiropas valstu sāk domāt par jauniem ierobežojošiem pasākumiem, slēdzot bārus un restorānus, ieviešot komandantstundas vai plānojot ilgstošu karantīnu. Covid-19 ietekme uz reģionu rada arvien lielākas bažas un neskaidrību arī par nākotni. Viena no valstīm, kam neskaidrība ir divkārša, ir Lielbritānija, kura tā arī nav vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par turpmākajām attiecībām pēc 1. janvāra. Tieši par šo jautājumu šajās dienās spriež arī Eiropas Savienības līderi. Šīs nedēļas TOP3 šoreiz ir “Brexit”, Covid-19 ietekme uz Eiropas reģioniem, kā arī Saharova balvas nominanti.
Eiropas Savienības valstu vadītāji divu dienu sanāksmē tiekas Briselē, lai apspriestu virkni svarīgu jautājumu. Galvenā uzmanība pievērsta iestrēgušajām “Brexit” sarunām. Paredzams, ka samits pēcbreksita sarunās panākto progresu atzīs par „nepietiekamu”, kā arī uzdos aktivizēt sagatavošanās darbus iespējamajam bezvienošanās “Brexit”.
Britu premjerministrs Boriss Džonsons piektdien, 16. oktobrī, varētu pieņemt lēmumu, vai izstāties no turpmākajām sarunām ar Eiropas Savienību vai tās turpināt, paziņojuši avoti britu valdībā. Vienlaicīgi britu galvenais “Brexit” sarunvedējs aicina premjeru dot vēl divas nedēļas laika, kurās būtu iespējams pastāvošās domstarpības par turpmākajām attiecībām nogludināt. Lai arī Eiropas Savienība (ES) uz šādu iespēju skatās visai skeptiski, tā sola savas durvis sarunām turēt atvērtas.
Novembra sākums ir pēdējais brīdis, lai panāktu tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību. Šādu viedokli pauda Francijas Eiropas lietu ministrs, atgādinot, ka jebkāda līguma ratificēšanai ir nepieciešams laiks. Iepriekš Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons ir izteicies, ka sarunām jāpabeidz jau oktobra vidū.
Uzticība Lielbritānijas valdībai pērn samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo 40 gadu laikā. Tā secināts šonedēļ veiktajā Lielbritānijas sociālās attieksmes pētījuma aptaujā. Tāpat secinājumi norāda uz joprojām dalītajiem viedokļiem britu vidū jautājumā par breksitu un tā sekām.
Eiropas Savienības (ES) notikumu apskatā šoreiz par Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikto aicinājumu Baltijas vizītes laikā, par kārtējo attiecību saasināšanos starp Briseli un Londonu, kā arī par tiesiskuma ievērošanu dalībvalstīs.
Eiropas Komisija ceturtdien, 1.oktobrī, nosūtīja Apvienotajai Karalistei oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar izstāšanās līgumu. Tas iezīmē oficiāla pārkāpuma procesa sākumu pret Apvienoto Karalisti. Tās rīcībā ir viens mēnesis, lai atbildētu uz šo vēstuli, paziņojumā medijiem informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumu, kas ir pretrunā ar izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības (ES). Tas ļauj premjerministram Borisam Džonsonam daļēji atteikties no "Brexit" vienošanās, lai novērstu tirdzniecības barjeras starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienotās Karalistes teritoriju.
Eiropas Komisija (EK) jau tuvākajā laikā gatavojas vērsties pret Lielbritāniju par tās Iekšējā tirgus likuma normām, kas pārkāpj ar Eiropas Savienību parakstītā Izstāšanās līguma nosacījumus. Tādu nostāju vēlreiz apstiprināja EK priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs. Tikmēr Londona negrasās atsaukt strīdīgās normas.
Lielbritānija varētu aizliegt kažokādu tirdzniecību pēc "Brexit". Šādu soli asi kritizē kažokādu industrija, norādot, ka tagad nav īstais laiks šādiem ierobežojumiem. Tikmēr dzīvnieku tiesību aizstāvji pauduši cerību, ka šādas izmaiņas tomēr tiks ieviestas. Lielbritānija ik gadu, galvenokārt no Eiropas Savienības (ES), importē kažokādu un kažokādu izstrādājumus gandrīz 200 miljonu mārciņu vērtībā.