Pasaulē
Vairāk nekā sešus gadus pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) briti saskaras ar dziļu dzīves dārdzības krīzi un darbaroku trūkumu. Arī prognozes par nākotni nav spīdošas. Sarežģītais laiks atkal aktualizējis breksita jautājumu. Proti, vai Lielbritānijai tas vispār bijis izdevīgs, kā veidot attiecības ar Eiropas Savienību un vai tomēr nevajadzētu iestāties atpakaļ Eiropas Savienībā?
Apvienotā Karaliste un Īrija vēl līdz šī gada beigām varētu atrisināt domstarpības par situāciju Ziemeļīrijā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
Drīz apritēs trīs gadi, kopš Lielbritānija ir aizgājusi no Eiropas Savienības un “Brexit” oficiāli ir stājies spēkā. Taču pēdējā laikā arvien vairāk uzvirmo runas par to, vai tas bija pareizs solis, ņemot vērā augošo inflāciju un budžeta grūtības ar kādām Lielbritānija patlaban sastopas. Mazāki tēriņi Briselei un līdz ar to vairāk naudas pašiem bija tas, pie kā apelēja “Brexit” atbalstītāji. Vai tagad briti ilgojas būt atpakaļ?
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves plaši izskanēja vārdi, ka ir noslēdzies vesels laikmets. Karalienes valdīšanas laikā mainījušās ne tikai sabiedrības, politiskie līderi un tehnoloģijas, bet arī ekonomika. Lielbritānijas ekonomika karalienes 70 gadu valdīšanas laikā ir krietni mainījusies, un piedzīvoti arī dažādi satricinājumi. Un arī tagad, kad karaliene devusies mūžībā, britu ekonomiku skar ne mazums risināmu problēmu.
Kopš piektdienas Duvras ostā Lielbritānijā ir izveidojušies milzīgi automašīnu sastrēgumi. Ostas vadība apgalvo, ka tie ir radušies nepietiekamā franču robežsargu skaita dēļ. Duvrā ceļotājus pārbauda abu pušu robežsargi, lai pēc ierašanās kontinentā papildu kontrole nebūtu nepieciešama. Turpretī franču politiķi saka, ka pie garām rindām ir vainojams "Brexit".
Lielbritānijā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības un stingrāku ieceļošanas noteikumu noteikšanas akūti trūkst sezonas strādnieku.
Eiropas Komisija trešdien uzsāka pārkāpuma procedūru pret Lielbritāniju, apsūdzot Londonu miera apdraudēšanā Ziemeļīrijā. Lielbritānijas valdība pieņēmusi likumu, kas groza pēc breksita procesa pieņemto līgumu par tirdzniecību ar Ziemeļīriju.
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un kovida pandēmija kopā ir samazinājuši Apvienotās Karalistes iekšzemes kopproduktu (IKP) par 5,2%. Tā liecina jaunākais britu domnīcas Eiropas Reformu centrs veiktais pētījums.
Lielbritānijas pēcbreksita robežas pārbaužu ieviešana kārtējo reizi ir atlikta. Valdība paziņojusi, ka kavēšanās ir saistīta ar pieaugošajām enerģijas cenām un karu Ukrainā. Preču pārvadātāji bija brīdinājuši, ka jaunu administratīvo prasību piemērošana jau šajā vasarā ievērojami palielinās pārtikas cenas laikā, kad Apvienotā Karaliste jau tā piedzīvo nepieredzēti augstu inflāciju.
Ziemeļīrijas premjerministrs Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) politiķis Pols Givans ceturtdien paziņojis par atkāpšanos no amata, viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam aktivizējot protesta stratēģiju pret breksita Ziemeļīrijas protokolu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
