Pasaulē
No marta Lielbritānijas valdība sāks izsniegt saviem pilsoņiem jauna parauga pases. Tās būs tumši zilas, nevis sarkanas kā Eiropas Savienības valstīs. Atgriešanās pie tumši zilās pasu krāsas bija viens no "Brexit" atbalstītāju emocionāliem saukļiem pirms referenduma par izstāšanos no bloka. Tomēr izrādās, ka jaunās britu pases tiks drukātas Polijā.
Lielbritānija vairs neizsniegs vīzas mazkvalificētiem strādniekiem, liecina britu valdības trešdien, 19. februārī, publicētie plāni par jaunu imigrācijas sistēmu. Tā nosaka prioritāti augsti kvalificētam darbaspēkam un izbeidz cilvēku brīvu kustību. Valdība aicina uzņēmumus nepaļauties uz lētu darbaspēku no Eiropas un ieguldīt līdzekļus automatizācijā.
Lielbritānijas varas iestādes izstrādājušas jaunu imigrācijas sistēmu, kuras mērķis ir veicināt augsti kvalificētu speciālistu ieceļošanu. To varētu ieviest no nākamā gada sākuma, kad beigsies izstāšanās pārejas periods no Eiropas Savienības.
Lielbritānijā no amata atkāpies valsts finanšu ministrs Sadžids Džavids. Demisija tiek skaidrota ar viedokļu atšķirību starp ministru un valdības vadītāju Borisu Džonsonu. No amatiem atbrīvoti arī vairāki citi ministri un ģenerālprokurors Džefrijs Kokss. Britu mediji šādas izmaiņas valdībā uzskata par premjerministra mēģinājumu nostiprināt kontroli pār vairākām ministrijām, kas ļautu viņam bez liekām grūtībām īstenot daudzus no viņa priekšvēlēšanu solījumiem.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā debatēs par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Plenārsesijas darbakārtībā ir arī debates par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Tās notiks pirms 20. februārī gaidāmās Eiropadomes sanāksmes laikā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") netic, ka līdz gada beigām Eiropas Savienībai (ES) un Lielbritānijai izdosies vienoties par nosacījumiem dzīvei pēc "Brexit" pārejas perioda.
Pagājusi nedēļa, kopš Eiropas Savienībā (ES) ir vairs tikai 27 dalībvalstis. Pirmās pēcbreksita nedēļas notikumi liek aktīvi runāt par to, kā nākotnē turpinās izplesties vai sarauties Eiropas Savienība. Iespējams, ka britu piemēram varētu sekot vēl kāda valsts, tādējādi paverot ceļu dalībai citām valstīm. Vai arī tieši pretēji – aizcērtot citām valstīm durvis.
Īrijas sala ir viens no vissarežģītākajiem punktiem “Brexit” stāstā, jo tieši šeit būs jāatrisina robežas jautājums starp Īrijas Republiku un Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju. Turklāt lielākā daļa ziemeļīru vēlas palikt Eiropas Savienībā.
Polijas prezidents Andžejs Duda Lielbritānijas izstāšanās dēļ aicinājis reformēt Eiropas Savienību (ES). Iespējamās izmaiņas jau tuvākajā laikā varētu apspriest Vācijas, Polijas un Francijas līderi.
Gatavojoties sākt smagas vairāku mēnešu sarunas, Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) izklāstīja savas kontrastējošās vīzijas par to, kādām vajadzētu būt nākotnes tirdzniecības attiecībām pēc “Brexit”. Brisele piedāvā ciešas attiecības bez tarifiem un kvotām, bet Londonai jāievēro ES standarti. Britu premjers Boriss Džonsons savukārt paziņoja, ka turpmāk vairs nebūs vajadzības pakļauties Eiropas Savienības normām.