Pasaulē
Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija pirmdien, 29.jūnijā, uzsāk intensīvas "Brexit" sarunas piecu nedēļu garumā. Lai gan abas puses vēlas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par attiecībām pēc "Brexit", līdz šim progress nav bijis liels. Pastāv arī bažas, ka Lielbritānijas pievērstā uzmanība sarunām varētu mazināties, jo britu sarunvedis Deivids Frosts pildīs arī premjerministra Borisa Džonsona nacionālās drošības padomnieka pienākumus.
Eiropas Parlamenta deputāti sākuši apspriest problēmas, kas saistītas ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un sarunām par nākotnes attiecībām. Ceturtdienas plenārsēdē arī plānots pieņemt īpašu rezolūciju.
Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) vadošās amatpersonas sola noslēgt līgumu par savstarpējām attiecībām līdz gada beigām. “Brexita” problēmām veltītā sanāksme pirmdien, 15. jūnijā, notika videokonferences formātā.
Eiropas Savienības līderi 15. jūnijā ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu apspriedīs situāciju sarunās par abu pušu attiecībām pēc breksita. Šajās sarunās pēc četrām kārtām joprojām nav panākti vērā ņemami rezultāti, tomēr Lielbritānija pagājušajā nedēļā oficiāli noraidīja iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.
Lielbritānija formāli informējusi Eiropas Savienību (ES), ka neprasīs pagarinājumu "Brexit" pārejas periodam, un "brīdis pagarinājumam jau ir garām", paziņojis valdības ministrs Maikls Govs, vēsta “Sky News”.
Lai arī šīs nedēļas sākumā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis apšaubīja bloka gatavību dažādām krīzēm, aicinot izstrādāt kopēju Eiropas līmeņa pieeju šādu sarežģītu situāciju risināšanai, bloka dalībvalstis sāk atgūties no vairāku mēnešu ilgās pandēmijas. Tādējādi šīs nedēļas galvenie notikumi ir gaidāmā robežu atvēršanu Eiropā, cīņa ar dezinformāciju un nekur nezūdošais "Brexit".
Bez rezultātiem beigusies jau ceturtā Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunu kārta par turpmākajām attiecībām pēc "Brexit".
Pamazām un pakāpeniski arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sāk atvērties pēc koronavīrusa radītās krīzes ieviestajos ierobežojumos pavadītajiem mēnešiem. Dažviet tiek atsākta pasažieru satiksme pār robežām, dažviet daudzmaz normālā režīmā atsāk darboties restorāni, bet dažviet pat tiek atļautas kāzas ar viesiem. Tas viss domāts, lai pēc iespējas ātrāk panāktu Eiropas ekonomikas normālu funkcionēšanu. Taču arī šajā situācijā ne visi ir apmierināti.
Saistībā ar Lielbritānijas premjerministra tuvākā padomnieka Dominika Kamingsa izraisīto skandālu par atkāpšanos no amata valdībā šodien paziņojis valsts sekretāra vietnieks Duglass Ross. Sagaidāms, ka šis pavērsiens vēl vairāk palielinās spiedienu uz Kamingsu, kurš martā pārkāpis pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, bet savu rīcību nenožēlo. Lielbritānijā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis līdz 46 000, bet vīrusa izplatība Lielbritānijā sarūk.
Apvienotā Karaliste otrdien ir paziņojusi savu jauno pēcbreksita tarifu režīmu, kas nākotnē aizvietos Eiropas Savienības (ES) kopējo muitas tarifu. Jaunā sistēma attieksies uz trešajām valstīm, ar kurām Lielbritānija nebūs noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus. Pagaidām šāda līguma Lielbritānijai nav arī ar ES un, kā paziņojusi britu valdība, nebūs līdz brīdim, kamēr ES nekļūs elastīgāka.