18. novembrī līdz ar tumsas iestāšanos uz vienu vakaru Birmingemas bibliotēkas sienas iemirdzējās Latvijas karoga krāsās. Turpat bibliotēkas foajē latviešiem tika atļauts sarīkot nelielu svētku koncertu, uz ko sanāca gan tautieši, gan garāmgājēji.
“Mēs ieraudzījām tērpus, izskatījās interesanti, cerējām, ka dziedās, un nolēmām paskatīties, kas būs tālāk. Bet neiedomājāmies, ka tiek atzīmēta neatkarības diena!” atzina pasākuma apmeklētāja, Birmingemas iedzīvotāja Karolaina Staba.
“Mēs šodien esam ieradušies svinēt savas dzimtenes dzimšanas dienu. Ļoti labā garastāvoklī, pilni ar emocijām, patīkamām,” sacīja pasākuma apmeklētāja Aiga Dālberga.
“Mums bija darbadiena visiem. Bet ir tādas noskaņas visiem… Es jau katru gadu cenšos [svinēt] kaut drusciņ, vismaz mazdrusciņ - ar lentīti sarkanbaltsarkano uz darbu,” stāstīja pasākuma apmeklētāja Dināra Klepere.
“Nācu uz šejieni, un tad ieraugu tautudēlu ar tautumeitu, un tad tu nāc tālāk, un sadzirdi vēl latviešu valodu, jo vairāk tuvāk bibliotēkai, jo vairāk latviešu valodas. Un tas ir skaisti!” atzina Birmingemas latviešu kopienas “Sakta” vadītāja Lita Temistokleusa.
Varēja baudīt gan dejotāju priekšnesumus, gan paši dziedāt līdzi populārām latviešu dziesmām.
“Man liekas, visiem bija tāda svētku sajūta, varēja redzēt sejās. Mēģina dziedāt līdzi, mēģina kustēties, kaut ko paplaukšķināt, dejotāji dejo… Tiešām palīdzēt atbalstīt savējos. Tāpēc mēs jutāmies kā mājās,” pauda Vidusanglijas latviešu kora “Nora” vadītāja Nora Ragže.
Pēc pasākuma lielākā daļa devās svinēt mājās ģimenes lokā.
Ideja par bibliotēkas izgaismošanu karoga krāsās bija jau sen, un nepieciešamos līdzekļus, lai nosegtu bibliotēkas elektrības rēķinu, izdevās savākt visai ātri.
“Izstāstīju pasākuma plānu, mērķi un nozīmīgumu, un es biju pārsteigts, ka 95% no uzrunātājiem uzņēmējiem bez ierunām, bez jebkādām īpašām replikām piekrita – cik vajag, kad vajag un uz kurieni pārskaitīt,” atklāja pasākuma organizators Uldis Balodis.
Pēdējā brīdī gan izrādījās, ka bibliotēkai balto gaismu nav, ir tikai violeti baltas, tādēļ aizmugurējā siena īsti pēc Latvijas karoga neizskatījās. Taču tas netraucēja svētku izjūtai, tautieši steidza sienu fotografēt no visām pusēm.
