Ikgadējā latviešu kopienu organizāciju sanāksme tradicionāli notiek Latvijas vēstniecībā Londonā, kur pārstāvji atskaitās par paveikto un stāsta par nākotnes plāniem, tiek apspriestas dažādas aktualitātes. Šogad tas ir “Brexit” un pieteikšanās jaunajam rezidenta statusam, par to joprojām daudz neskaidrību.
Viens no britu valdības galvenajiem mērķiem ir iegūt precīzu informāciju par valstī dzīvojošajiem eiropiešiem, tā ir sava veida tautas skaitīšana, taču paši eiropieši to nodēvējuši citādāk.
“Cilvēki ļoti daudz runā par to, ka šis statuss ir deportācijas statuss,” atzina Eiropiešu rezidenta statusa atbalsta konsultante Inese Asermane.
“Es strādāju ar cilvēkiem, kas ir lietuvieši un poļi, un cilvēkiem, kam ir ap 40 - 50 gadiem. Šāda veida situācijas viņiem ir uzjundījušas kaut kāda veida atmiņas, kas viņiem ir nākušas jau līdzi paaudzēm, viņi ļoti uztraucas, ka visa ģimene tiks sūtīta atpakaļ uz dzimteni, un dzimtenē viņiem nav nekādi apstākļi ne dzīvot, ne turpināt darbu, un viņi ir satraukušies par šādu situāciju. Un tas ir nedaudz kā joks, ka ir nevis rezidentu shēma, bet deportācijas shēma,” stāstīja Eiropiešu rezidenta statusa atbalsta konsultante Inese Asermane.
No Latvijas bija ieradušies Vidzemes Augstskolas pasniedzēji, lai medijpratības seminārā sniegtu praktisku informāciju par informācijas telpas attīstības tendencēm un to ietekmi, par to, kā atpazīt viltus ziņas un cik liela ir mediju loma sabiedrības viedokļa veidošanā.
“Mediju vidē iztrūkst to stāstu, kas nav par to nabaga aizbraucēju, kas tur cieš un gaida pirmo iespēju atgriezties mājās, vai arī, no otras puses, vienkārši tiek stigmatizēts, ka ir aizdevies prom nepareizo mērķu vārdā, ir nodevis savu dzimteni un tā tālāk. Mūs visus ir vadījusi dažāda motivācija, dažāda pieredze, un mums droši vien vajadzētu pieprasīt no medijiem radīt tos stāstus tajā pilnajā dažādības spektrā, kas tad ir,” norādīja Vidzemes Augstskolas lektore Liene Ločmele.
