Latvijas Republikas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže skaidro, ka “spēkā būs tie paši noteikumi un regulējumi, bet ES un Lielbritānijai ir jāatrod risinājums arī nākotnes attiecību modelim. Vismaz kaut kādam, lai nebūtu straujš situācijas pasliktinājums.”
“Un svarīgākais ir mūsu pilsoņi, un vēlreiz atkārtošu šo aicinājumu mūsu dārgajiem tautiešiem, kuri vēl vismaz kādu laiku plāno dzīvot Lielbritānijā, – pieteikties ES pastāvīgo iedzīvotāju statusam Lielbritānijā. Tā saucamais “settled status”. Mājaslapa ir latviešu valodā, ir pieejama informācija latviešu valodā, britu Iekšlietu ministrijai ir sava konsultante,” norāda vēstniece.
Jauno rezidenta statusu iegūt ir viegli, taču tiem, kuriem situācija ir sarežģītāka vai modernās tehnoloģijas sagādā grūtības, ir pieejama latviski runājoša konsultante, kuras darbu apmaksā britu Iekšlietu ministrija, tātad palīdzība tiks sniegta par brīvu.
“Oktobrī bija diezgan labi rādītāji, novembrī palēninājās, tad decembrī 3200, kas ir pieteikušies, tas nav daudz. Tieši tāpēc mēs atgādinām – to, ko var izdarīt tagad, nevajag atlikt uz vēlāku, jo ES pilsoņu pakete būs atkarīga no tā, vai tas statuss cilvēkiem būs,” uzsvēra Baiba Braže.
Pagaidām jaunais statuss vēl nav obligāts, taču pēc pārejas perioda beigām ES pilsoņiem tas būs vajadzīgs, lai noīrētu mājokli, sāktu strādāt un saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par velti.
Jau šobrīd ir zināmi gadījumi, kad slimnīcā interesējas par statusa esamību.
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) aicina tautiešus, kas dzīvo Lielbritānijā un arī paliks tur pēc “Brexit”, “noteikti nekavēties un piereģistrēties tam statusam, tāpēc ka tas garantē nepārtrauktību, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus Lielbritānijā nacionālās veselības sistēmas ietvaros”.
“Pat ja šķiet, ka vēl ir laiks, šis ir tik ļoti svarīgi, kritiski svarīgi, ka, lūdzu, neatlieciet, piereģistrējaties, lai ir mierīga sirds un nav pārpratumu, apmeklējot veselības aprūpes iestādes Lielbritānijā,” aicina ministre.
Britu dati rāda, ka līdz decembra beigām bija pieteikušies 82 700 Latvijas pilsoņi, tātad vēl trešā daļa nav pieteikušies.
Studente Elīza Čaklā stāstīja, ka skolā statuss “ir kādai pusei no cilvēkiem, kuriem es zinu, ka būtu jābūt”. “Es nezinu, kāpēc, bet daži nedomā, ka tas ir baigi svarīgi līdz šim, bet tiem, kam vecāki pasaka, ir. Ja tu izdarīsi to, ko valsts saka, tev vienkārši būs vieglāka dzīve pašam.”
Celtnieks Jānis Grigorjevs atzina, ka statusam varēja pieteikties jau sen, “bet to darīšu vēlāk tāpēc, ka laika gana”.
Uzņēmējs Aleksejs Kaļiņins savukārt stāstīja, ka no viņa pazīstamajiem “kāds vai nu ir jau nokārtojis britu pilsonību, vai atgriezies Latvijā. Mani paziņas no Lietuvas nespēj izlemt, ko darīt tālāk, arī viņi nav pieteikušies rezidenta statusam”.
KONTEKSTS:
Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, tie cilvēki, kas nav spējuši pierādīt, ka viņu juridiskais statuss atbilst Apvienotās Karalistes likumiem, var tikt lūgti atstāt valsti.
Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm janvāra sākumā aptuveni 40 000 no 117 000 Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā joprojām nebija reģistrējuši savu dzīvesvietu tur.
Lielbritānijas Pārstāvju palāta ceturtdien beidzot apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), paverot ceļu bloka pamešanai 31. janvārī.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, tagad termiņš pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
