Anglijā dzīvojošā Ločmeļu ģimene šogad Ziemassvētkos uzbūruši īstu ziemas pasaku. Māja izrotāta ar desmit eglēm, vairākām gaismiņu virtenēm un daudziem jo daudziem Ziemassvētku rotājumiem.
Autora ziņas
Lielbritānijā tieši Ziemassvētki ir tas laiks, kad bērni un mazbērni dodas pie otrā valsts galā dzīvojošajiem vecākiem un vecvecākiem, taču šogad tas izpaliek. Ģimenes svētkus sagaidīs tikai pašu tuvāko lokā. Santas un Mārtiņa ģimene Birmingemā par to nebēdā, jo sagatavojusi vairākas galda spēles un katram sagatavotas īpašas dāvanas.
Globālā pandēmija nav labākais laiks, kad plānot nopietnu pārcelšanos no vienas valsts uz otru, taču brāļiem Rītiņiem – gleznotājam Andrejam un būvuzņēmējam Jānim – došanās mājās bija sen plānota, un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības tikai lēmumu pasteidzināja. Nedaudz problēmas radījusi robežu slēgšana, taču brāļi cer, ka nupat rezervētais ceļojums caur Eirotuneli gada beigās atcelts netiks. Jaunākais brālis Mārtiņš Rītiņš Latvijā dzīvo jau kopš 1993. gada.
Cenšoties pasargāt sabiedrību no Lielbritānijā jaunatklātā Covid-19 vīrusa paveida, vairākas valstis īslaicīgi ieviesušas ierobežojumus pasažieru pārvadājumos. Tas izjaucis svētku plānus virknei latviešu, kas pirms Ziemassvētkiem vai to laikā nolēma ceļot uz Lielbritāniju vai no tās. Korekcijas tagad jāievieš arī tādēļ, ka ļoti stingri ierobežojumi noteikti Lielbritānijā.
Lielbritānijā 2. decembrī beigsies striktie ārkārtējās situācijas ierobežojumi, kas bija spēkā kopš 5. novembra. Šajā laikā slēgti ir ne tikai skaistumkopšanas saloni, bet arī frizētavas. Londonā 11 gadus par frizieri strādā latviete Diāna Berce, kas ar nepacietību gaida atgriešanos darbā. Dīkstāves periodā valsts maksā 80 % no algas, ņemot vērā pēdējo trīs gadu ienākumus.
Tā bildē ir mana virtuve / trenažieru zāle. Un mans svaru stienis, tiesa, pagaidām lielākā daļa svaru ir skapītī, bet gan jau pamazām tikšu arī līdz tiem. Ir arī hanteles, stepa soliņš un gumijas, kas lielākoties krāj putekļus, jo ne visi moku rīki man patīk vienlīdz labi. Daži nepatīk nemaz, piemēram, lecamaukla.
Valsts svētkus svin arī aiz Latvijas robežām. Lielbritānijā svētku sarīkojumi Covid-19 ierobežojumu dēļ notikt nevar, bet latviešu organizācijas cenšas izdomāt visdažādākos veidus, kā radīt sev svētku sajūtu. Tā Birmingemā, kur saslimstība ar koronavīrusu ir viena no augstākajām valstī, latviešu kopiena "Sakta" sagatavojusi ne tikai virtuālu sveicienu, bet arī pašu gatavotas kartītes.
Lielbritānijā šogad valsts svētkus nākas sagaidīt katram savās mājās, jo līdz pat 2. decembrim ir spēkā ļoti stingri ārkārtējās situācijas noteikumi. Ciemos nedrīkst nākt pat viens draugs vai ģimenes loceklis, ar kuru nedzīvo kopā, tādēļ svinēt var kopā tikai ar tiem, ar kuriem ir kopīga mājsaimniecība. Ieguvēji ir tautieši ar kuplākajām ģimenēm, īpaši māsas un brāļi, ja ģimenes dzīvo blakus mājās un ikdienā ir kopā.
Gada nogalē ar vērienīgu virtuālu pasākumu Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkos simtgades svinības Londonā dzīvojošajai latviešu dzejniecei un tulkotājai Veltai Sniķerei, kurai nupat piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sasniegumu Latvijas literatūrā.
Līdz breksitam atlikuši nepilni divi mēneši, bet joprojām nav skaidrs, vai Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstāsies ar vai bez līguma. Premjers Boriss Džonsons nav laicīgi visu saplānojis, bet Lielbritānijā dzīvojošie eiropieši un trešo valstu pilsoņi breksitam sākuši gatavoties laikus, piesakoties Lielbritānijas pilsonībai. Arī Latvijas Televīzijas korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve nesen piedalījās pilsonības ceremonijā, kļūstot par Latvijas un Lielbritānijas dubultpilsoni.
Covid-19 pandēmija ir radījusi pamatīgas problēmas radošajai pasaulei arī Apvienotajā Karalistē. Netālu no Londonas dzīvojošā Stefānija Vektere, latviešu grima māksliniece ar Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas un Midleseksas Universitātes diplomiem, Londonā bija izveidojusi veiksmīgu stilistes karjeru, taču šobrīd viņai, tieši tāpat kā britu kolēģiem, nākas gaidīt labākus laikus.
„Māmiņa, kura uzsāka biznesu, ieguldot tikai pusotru mārciņu, tagad apgroza 40 000 mēnesī.” Tā par Mansfīldā dzīvojošo latvieti Daci Gaili raksta populārais britu medijs „Mirror”, īpaši atzīmējot, ka kompānijas kliente ir slavenā Amanda Holdena, ITV televīzijas šova “Britain’s Got Talent” tiesnese. Daces veiksmes stāsts ir ieinteresējis daudzus britu laikrakstus un žurnālus, nepārtraukti atskan zvani arī no populāriem televīzijas šoviem.
Anglijā dzīvojošais latvietis Miks Vizbulis par spīti pandēmijai septembra beigās ir atvēris jau otro nelielo kafejnīcu. Pirmā kafejnīca, kas atrodas blakus pilsētā, tika atvērta pagājušogad, abās kafejnīcās strādā tikai latvieši. Uzņēmējs nākotnē skatās pozitīvi, apgalvojot, ka, izvērtējot situāciju, bieži vien mīnusu var pārvērst par plusu, un pandēmija nenozīmē biznesa beigas.
Lielbritānijā oktobra vidū ar Covid-19 vienā diennaktī inficēto cilvēku skaits sasniegs 50 000, ja vien netiks sperti nepieciešamie drošības pasākumi un sabiedrība situāciju neuztvers nopietni. Par to pirmdien britus brīdināja Lielbritānijas valdības galvenais zinātniskais padomnieks Patriks Vallancs. Savukārt iedzīvotājus ierobežojumi neapmierina, un viņi rīko protestus.
Jau trešo gadu arī tautieši Apvienotajā Karalistē atzīmē “Dzejas dienas”. Šogad tās pagājušas, atceroties dzejnieku Māri Čaklo, kuram paliktu 80. Birmingemas latviešiem īpaši paveicās, atzīmējot "Dzejas dienas" šīs nedēļas nogalē, jo no 14. septembra Apvienotajā Karalistē stājas spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi.
Karīna Beinerte ir bērnu un jauniešu psihiatrijas rezidente vienā no lielākajām psihiatrijas slimnīcām Eiropā – Londonas Modslija hospitālī. Ārsta diploms ir iegūts Latvijā – Rīgas Stradiņa universitātē, taču rezidentūra apzināti izvēlēta Apvienotajā Karalistē labā medicīnas izglītības piedāvājuma dēļ. Jaunā ārste ir piecgadīga un pusotrgadīga puiku māmiņa, un žiperīgās atvases labprāt pieskata arī viņu tētis, video producents un režisors Lauris Beinerts. Lai arī pašlaik Londona tiek saukta par mājām, tomēr ģimenes mērķis ir atgriezties Latvijā, lai būtu tuvāk ģimenei un draugiem.
Apvienotajā Karalistē tautieši pulcējās pirmoreiz, lai kopīgi vērotu Latvijā notiekošo sarunu festivāla "Lampa" diskusiju. Tā kā joprojām spēkā ir pandēmijas laika ierobežojumi, un Anglijā vienlaicīgi aizliegts pulcēties vairāk par 30 cilvēkiem, tad Daugavas Vanagu fonda lauku īpašumā "Straumēni" apmeklētāju šoreiz nebija daudz.
Šovasar daudzi ārzemēs dzīvojošie tautieši jau paspējuši apciemot Latviju, un daudzi vēl tikai plāno to darīt. Taču pašizolācijas prasība, ierodoties Latvijā no Apvienotās Karalistes, nav vienīgā bēda. Daudziem ir beidzies derīguma termiņš personu apliecinošajiem dokumentiem, bet Konsulārajai nodaļai Londonā nākas strādāt, ievērojot dažādus Covid-19 ierobežojumus, tādēļ gribētāju ir daudz, daudz vairāk, nekā nodaļa spēj apkalpot.
Rīt Londonā paredzēta demonstrācija baltkrievu atbalstam, tajā plāno piedalīties arī daudzi mūsu tautieši, gan no vecās, gan no jaunās diasporas, visiem pulcējoties plkst.16.00 parlamenta skvērā pie Vinstona Čērčila statujas. Taču izrādās, ka organizēt demonstrāciju un dažādas citas baltkrievu atbalsta akcijas palīdz ģimene, kas nāk no Latvijas (no Latgales), kuri nespēj vienaldzīgi noskatīties, kā tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības.
Apvienotajā Karalistē pēdējo sešu mēnešu laikā ekonomika samazinājusies par 20,4%. Tas ir lielākais kritiens pēdējo 100 gadu laikā. Smagi cietusi ir viesmīlības nozare. Lai veicinātu cilvēku vēlmi ieturēt maltītes ārpus mājas, britu valdība augustā sāka akciju „Eat out to help out”, kuras nosaukumu var tulkot kā „Palīdzi, ēdot ārpus mājas” – restorānos, kuri tajā iesaistījušies, cilvēki var ieturēt maltīti ar atlaidi. Vienā no krīzes skartajiem restorāniem par ģenerālmenedžera vietnieku strādā arī latviete Agnese Vrubļevska-Džonsa.
Pēc nepilniem pieciem mēnešiem noslēgsies "Brexit" pārejas periods, kura laikā Apvienotajai Karalistei vajadzētu nokārtot rēķinus ar Eiropas Savienību. Zināmas saites būs sarautas, bet tas nemainīs Lielbritānijas nerakstīto ietekmi dažādās jomās, tostarp attiecībā uz lietišķo etiķeti. Briti tradicionāli ir pazīstami ar savu smalko stilu, ko mēdz uzskatīt par etalonu arī ārpus Apvienotās Karalistes robežām. Kādas ir ģērbšanās normas mūsdienu Londonā un, vai uz pieņemšanu pie karalienes drīkst doties latviešu tautas tērpā, LSM.lv stāsta Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē vadītājas vietniece Katarina Plātere.
Turpinās latviešu filmas „Dvēseļu putenis” uzvaras gājiens uz lielajiem ekrāniem Apvienotajā Karalistē. Par filmas popularitāti lielākoties gan jāpateicas latviešu diasporai. Tiesa, tie, kas filmu jau redzējuši, pauž neizpratni, kādēļ tai angliski ir cits nosaukums un kāpēc to demonstrē krietni īsāku.
Šobrīd Apvienotajā Karalistē uz lielā ekrāna 15 pilsētās iespējams noskatīties latviešu filmu "Dvēseļu putenis", kam britu izplatītāji "Parkland Entertainment" izvēlējās citu nosaukumu - "The Rifleman" – latviski - "Strēlnieks". Filma tiek rādīta latviešu valodā ar angļu subtitriem, tādēļ filmas izplatītāji nebija cerējuši uz lielu apmeklējumu, taču latviešu diaspora ir sagādājusi kārtējo pārsteigumu, cītīgi atbalstot savējos. Jāpiebilst, ka atsauksmes par filmu arī no britu puses ir labas. Apvienotajā Karalistē kinoteātriem bija ļauts atvērties tikai no 4. jūlija, daudzi kinoteātri valstī joprojām ir slēgti, tādēļ, piemēram, Lesterā, kur dzīvo liela latviešu diaspora, filmu izrādīt pagaidām nevar.