Londonas svētā Marlibona draudzes baznīcas telpās Latvijas vēstniecības organizētā svētku pasākumā svētdien, 17. novembrī, pulcējās ap 500 tautiešiem, lai kopīgi nosvinētu valsts simgadi.
Autora ziņas
Lai arī Anglijā lielākā daļa mūsu tautiešu ir ieradušies salīdzinoši nesen, tomēr ir atsevišķas vietas, kas ir vairāk populāras tieši trimdas latviešu vidū, tur joprojām ir saglabājušās daudzas trimdas latviešu tradīcijas. Viena no tām ir Notingema, kur savulaik dzīvoja liela latviešu kopiena; tieši tur Latvijas simtgades svinēšana ir ļoti īpaša.
Latviešu valodas kursi Daugavas Vanagu fonda namā Londonā notiek jau vairākus gadu desmitus, un gribētāju mācīties ir pietiekami. Kursi gan reklamēti netiek - cilvēki par tiem uzzina "no mutes mutē". Cilvēki latviešu valodu izvēlas mācīties gan tādēļ, ka dzīvesbiedrs ir latvietis, gan arī tādēļ, ka vecāki vai vecvecāki bijuši latvieši.
Londonā aizvadīta ikgadējā latviešu kopienu organizāciju sanāksme, īpašu akcentu liekot uz reemigrāciju. Tajā speciālisti prezentēja iespējas pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā. Diasporas pārstāvji atzina, ka iespējamās atgriešanās iemesli ir vēlme būt blakus sev tuvajiem cilvēkiem. Būtiskākais faktors, kas veicinātu atgriešanos ir atalgojums - saņemot 1500 eiro, atgriezties gribētu 75%.
No ASV prezidenta Donalda Trampa lietotā termina “viltus ziņas” patiesībā vajadzētu atteikties vispār - tā žurnālistikai veltītā diskusijā Lielbritānijā aicinājuši vairāki starptautiskie eksperti, arī latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālists Pēteris Greste, kurš tika nepamatoti ieslodzīts Ēģiptē un vēlāk atbrīvots tikai pēc plaša starptautiska spiediena.
Šonedēļ Londonā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) tika rīkota Baltijas kapitāla tirgus konference. Interese par to bija liela, jo visas sēdvietas zālē bija aizņemtas. Finanšu ministr Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka cilvēkiem interesē Baltijas valstu pārrobežu sadarbība.
Lielbritānijā katru gadu ir aptuveni 4500 pašnāvību. Tas ir galvenais nāves cēlonis vīriešiem vecumā līdz 45 gadiem. Eksperti secinājuši, ka to iemesls ir psihiskas saslimšanas, kas pusei novērojamas jau 14 gadu vecumā, tāpēc Lielbritānijā plānots veidot atbalsta grupas skolās, lai jaunieši palīdzību varētu saņemt nekavējoties.
Apgalvojumi, ka latviešiem trūkst uzņēmējdarbības gēna vai izgudrotāja talanta, ir absolūti nepareizi. Tā Lielbritānijā latviete Kintija Beļska savos 29 gados kopā ar biznesa partneri, polieti Moniku Ludvičaku no nulles ir uzbūvējušas inovatīvu skaistumkopšanas biznesu ar vairāku miljonu apgrozījumu, pagājušogad Anglijas jaunuzņēmumu konkurencē iegūstot balvu kā uzņēmīgākās sievietes biznesā.
Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki” un mūsdienu deja ir neparasts savienojums. Un tas izskanēja Londonā, kur pianists Reinis Zariņš kopā ar horeogrāfu un dejotāju Kirilu Burlovu sniedza divas koncertizrādes. Par to, kā izrāde izdosies, sākotnēji šaubījies pat komponists, sakot, ka klaviermūzika nav dejojama. Taču viss izdevies.
No bērniem, kuriem mājas valoda norādīta latviešu, tikai trešā daļa ir sekmīgi. To skolēnu vidū, kuriem pirmā valoda ir angļu, sekmīgo ir divreiz vairāk. Šādu skatu parāda Londonas Universitātes koledžas vecākās pētnieces Olgas Caras pētījums, kas tika apspriests pirmajā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku konferencē Londonas Ekonomikas augstskolā.
Divi krievu tūristi, kas ikdienā pārdod proteīna pulverus, atvaļinājuma laikā pavasara slapjdraņķī dodas uz Lielbritānijas mazpilsētu, lai apskatītu pasaulslavenu katedrāli. Pirmajā reizē līdz katedrālei tā arī nav nokļuvuši – netīšām aizgājuši pretējā virzienā, vēlāk saindētā dubultspiega Sergeja Skripaļa mājas virzienā. LTV devās uz Solsberi pilsētu, lai apskatītos, cik grūti ir nonākt līdz vīriešu daudzinātajai katedrālei.
Vakar Apvienotajā Karalistē notikušās priekšvēlēšanu debates, ko Latvijas Televīzija (LTV) translēja tiešajā ēterā, televīzijai bija pirmā debašu tiešā translācija no ārzemēm. No Latvijas uz Angliju devās 12 cilvēku komanda, savukārt satelīta translāciju nodrošināja britu kompānija, jo uz internetu tajā rajonā paļauties nevar. Anglijā internets ir krietni lēnāks par Latvijas internetu, kas ir viens no ātrākajiem pasaulē.
Daudziem vēsturiski priekšmeti no vecmāmiņas pūra lādes laukos šķiet sabojāti un izmetami, taču Anglijā šādas antīkas lietas ir liela vērtība. Rūsa un bojājumi tikai, kā saka angļi, piešķir lietām raksturu. Juvelieris no Latvijas Vladimirs Aļševskis jau vairākus gadus Anglijā restaurē antīkus priekšmetus, un nu jau viņam ir savi klienti.
Lielbritānijā no bijušā latviešu īpašuma Rofantas muižas visa bibliotēka - 50 kastes ar latviešu grāmatām - nonākusi "Daugavas Vanagu" fonda lauku īpašumā "Straumēnos", un grāmatas interesentiem izsniedz bez maksas. Atsaucība bija milzīga, un nupat no Anglijas uz Latviju devies busiņš ar 430 kilogramiem grāmatu, kuras šajās dienās nonāks pie adresātiem. Taču grāmatu joprojām ir daudz, un tās ir pieejamas.
Gatavojoties brīdim, kad Apvienotās Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, daudzi tur dzīvojošie Latvijas pilsoņi nolēmuši iegūt arī britu pilsonību. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem šā gada janvārī bija 2500 Latvijas un Lielbritānijas dubultpilsoņu, taču ierēdņi atzīst, ka “Brexit” dēļ pēdējo mēnešu laikā dubultpilsoņu skaits ļoti strauji aug.
Lielbritānijā norit ikgadējā 3x3 nometne, kas paredzēta latviešiem no visas pasaules bez vecuma ierobežojuma. Šādas nometnes, kur tiek veicināta latviskā izglītība un kopības sajūta, notiek daudzās valstīs, katrā valstī nometne ir nedaudz savādāka, taču kopīga ir vēlme pavadīt nedēļu latviskā vidē, iegūstot jaunus draugus un apgūstot jaunas zināšanas.
ASV prezidentu Donaldu Trampu sagaidīja ne tikai britu līderi, bet arī tūkstošiem demonstrantu, kuri gan, protestējot pret viņa ierašanos, nebija viesmīlīgi. Protestētāju vidū bija dažādu sociālu grupu pārstāvji, kas bija nemierā gan ar Trampa attieksme pret sievietēm un NATO, gan viņa uzvedību.