Dienas ziņas

Tehniskās jaunrades svētki Brocēnos

Dienas ziņas

Ko simbolizē Brīvības piemineklis

Ārzemju latvieši: lūdzu, runājiet ar mums latviski!

Ārzemju latvieši: lūdzu, runājiet ar mums latviski!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Bieži kautrējamies runāt svešvalodās, baidoties, ka akcenta dēļ mūs varētu apsmiet. Taču tieši tāpat jūtas ārzemēs dzimušie latvieši, viesojoties Latvijā un cenšoties runāt latviski. Par to un citām tautiešiem būtiskām lietām tika spriests pirmajā diasporas sieviešu konferencē Londonā. 

"Daugavas vanagu" fonda Londonas namā notiekošajā diasporas sieviešu konferencē īpaša diskusija raisījās par to, kā jūtas ārzemēs dzimušie latvieši, kuriem nereti ir akcents un ierobežots latviešu valodas vārdu krājums. Latvijas latvieši, labu gribot, šādās situācijās pāriet uz angļu valodu.

"Ļoti bieži tas ir laipnības pēc, viņi dzird, ka tā nav mana pirmā, stiprākā valoda, un viņi domā – es pāriešu un angļu valodu, jo tas viņai būs vieglāk. Un saku – nē, jo es esmu latviete, es ar jums mēģinu... Man nav grūtību saprast latviešu valodu, kaut, ja kādreiz izklausās, ka man ir grūtāk. Bet es tur sēžu un es gribu runāt latviski! Un, ja es jums ko prasu latviešu valodā, tad es sagaidu latviešu valodu atpakaļ," skaidro pasākuma apmeklētāja Anna Sinka.

"Jauniešiem tas ir grūti tādā ziņa, jo viņi kautrējas dēļ tā, ka cilvēks varbūt ieminēsies par to akcentu vai pasmiesies par to akcentu. Man ir bijis, ka smejas par akcentu. Latvijā. Un tur ir tā lieta, ka tu vairs negribi runāt tajā valodā, ja par tavu akcentu smejas," atzīst domgrupas diskusijas vadītāja Karolīne Zobens-Īsta. 

Trimdas latviešiem nav saprotams, kādēļ Latvijā, runājot ar cittautiešiem, pierasts pāriet uz citu valodu. 

"Bija viens krievs, man viena pazīstama no Latvijas un es. Viņam tikai vienreiz pietrūka vārda, viņš runāja latviski, tā kā es ar savu draudzeni runāju latviski. Mana draudzene tūlīt pārslēdzās uz krievu valodu, un viņi abi turpināja runāt krievu valodā savā starpā. Un viņš izgāja no lifta, un mēs abas izgājām. Un es teicu – kāpēc tu to darīji? Kā tu domā, kā es jutos? Viņš saprata latviešu valodu, viņš runāja latviešu valodā, bet tu pārslēdzies uz krievu valodu. Un pilnīgi izslēdzi mani no tās sarunas! Un viņa nebija apjēgusi, ka tas bija tas, kas bija noticis," stāsta pasākuma apmeklētāja Inese Auziņa-Smita.

Ja ģimenē viens no vecākiem ir anglis, tad nereti uzskata, ka latviešu valoda bērniem nebūs vajadzīga.

"Dēls no rīta piecēlies, runā ar tēvu – “Daddy, please give me bikses!” (Tēti, lūdzu iedod man bikses), un tēvs, pagriezies pret viņu, saka – es nesaprotu, ko tu gribi. “Can you speak to me in a proper language?” (Vai tu vari ar mani runāt atbilstošā valodā?) Mazais pagriežas pret tēvu, uztaisa seju, un saka: “Daddy, you can’t possibly understand! I am speaking the proper language!”," (Tēti, kā tu nesaproti! Es runāju atbilstošā valodā!) stāsta pasākuma organizatore Edīte Brauela.

Taču arī jauktajās ģimenēs dzimušos bērnus iespējams uzaudzināt par latviešiem.

"Es runāju latviski, esmu latviete, un tas mans akcents ir vienkārši kaut kas interesants!" uzsver pasākuma apmeklētāja Anna Sinka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti