Apvienotajā Karalistes 67,5 miljoniem iedzīvotāju veselības aprūpes budžets ir 129 miljardi mārciņu, kas ir 7% no iekšzemes kopprodukta. ES vidēji ir 7%, bet Latvijā -tikai 3,9%. Par spīti finansējumam arī britu veselības aprūpē, tāpat, kā Latvijā, visam naudas nepietiek, trūkst arī mediķu.
Problēmas tiek risinātas, ne tikai iedalot papildus finansējumu, bet arī regulāri pārbaudot un optimizējot veselības aprūpes sektoru. Šādā pārbaudes iestādē par kvalitātes uzlabojumu koordinatoru strādā latvietis Kārlis Albergs, kurš paralēli darbam maģistratūrā studē medicīnas kvalitātes uzlabošanas zinātni.
“Nauda visu nevar atrisināt. Kādreiz, kad NHS nebija krīzes, kad nauda bija pārpārēm, noalgoja vairāk cilvēku, lai tiktu gala ar sekām. Kvalitātes uzlabošanas metodoloģija saka, ka nav nozīmēs tērēt līdzekļus, lai cīnītos ar sekām, mums ir jāsaprot, kas rada problēmas un ir jāatrisina tas cēlonis,” skaidroja “Central London Community Healthcare NHS Trust” kvalitātes uzlabojumu koordinators Kārlis Albergs.
Tiek apgalvots, ka britu veselības aprūpes darbinieki nesaņem pietiekami.
Albergs stāstīja, ka medicīnas māsām algas sākas apmēram no 25 000 mārciņu gadā, ārsti saņem vidēji no 80 000 līdz pat 108 000, organizāciju vadītāji arī saņem aptuveni 100 000 mārciņu gadā.
Uz jautājumu, kādai vajadzētu būt, piemēram, medicīnas māsas algai Latvijā, Albergs nosauc 2000 eiro mēnesī, bet ārstu algai, viņaprāt, jābūt 3000 – 4000 eiro mēnesī.
“Ja vidējā alga ir tūkstotis, domāju, ka medicīnas jomā strādājošajiem ir lielākas zināšanas un arī atbildība ir daudz lielāka,” norādīja Albergs.
Lielbritānijā ar likumu aizliegts strādāt vairāk par noteikto laiku, ir izstrādāti noteikumi, cik kurā profesijā ir pieļaujamais maksimālais stundu skaits.
“Nav drošības pacientiem, noguruši ārsti var pieļaut kļūdas. Tas viss ir pacientu drošības dēļ, un arī pašu ārstu veselības dēļ,” skaidroja Kārlis Albergs.
Britu veselības aprūpē strādā 1,5 miljoni darbinieku, taču viena darbavieta no 12 ir vakanta.
Kārlis Albergs pieļauj, ka darbaroku trūkumu iespējams kompensēt, meklējot darbiniekus ārzemēs. “NHS ļoti bieži dodas uz ārzemēm, lai noalgotu darbiniekus, tā ir normāla prakse,” stāstīja Albergs.
“Slimi cilvēki ir un būs. Ja mums nebūs mediķu, tad būs tikai vairāk slimu cilvēku. Un tad būs vēl lielāka krīzes situācija,” norādīja Albergs.
Valstij ieguldīt veselības aprūpē ir izdevīgi, jo vesela sabiedrība maksā vairāk nodokļus un mazāk tērē ielaistu slimību ārstēšanai.
“Es domāju, ka mums Latvijā nebūtu jāuztraucas par to, ka ārstiem nerūpētu cilvēku veselība, jo, cik esmu dzirdējis ziņās, ārsti nestrādā naudas dēļ Latvijā,” piebilda Kārlis Albergs.
