Pieaugošie terora un vardarbības draudi Eiropas Savienības (ES) pilsētās prasa jau drīzumā pārskatīt principus, pēc kuriem Eiropas Savienības valstu drošības dienesti savā starpā apmainās ar informāciju – šāds viedoklis izskanējis nesen Eiropas Parlamentā notikušās debatēs, kurās apspriesti šī brīža drošības izaicinājumu. No atsevišķiem politiķiem arī ir izskanējis viedoklis, ka, iespējams, ir pamatoti atteikties no dažiem privāto datu aizsardzības principiem par labu drošības apsvērumiem.
Iespējams, Latvijas valstij būtu lietderīgi kļūt par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma akciju turētāju – šādu viedokli trešdien, 2.decembrī, notikušajā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē paudusi ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola. Savukārt no vairākiem deputātiem izskanējusi iecere par to, ka “Latvijas gāzes” reorganizācijai, iespējams, būtu nepieciešams papildu laiks.
Jau tuvākajos gados velobraucējiem pilsētā ir pamats cerēt, ka pārvietošanās pilsētā kļūs vismaz mazliet drošāka un vienkāršāka, jo Latvijas Valsts ceļi izstrādājuši jaunu velosatiskmes infrastruktūras standartu, kurā ņemti vērā arī daudzu velobraucēju paustie iebildumi. Tiesa gan, velobraucēji atzīst, ka ar infrastruktūru vien radikālu uzlabojumu panākšanai nepietiks.
Piektdien, 27.novembrī, Rīgā notiek starptautiska konference “Būvdarbu kvalitātes valsts kontrole un būvniecības tirgus uzraudzība Latvijā un Eiropā”, kurā Latvijas un citu valstu atbildīgo iestāžu speciālisti un nozares profesionāļi dalīsies pieredzē, uzraugot būvniecības nozari un pielāgojot būvniecības nozares regulējumu nozarē vērojamai modernizācijai.
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar apjomīgu pētījumu par transporta politikas attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs, vērtējot gan transporta infrastruktūras kvalitāti, gan investīcijas nozarē, gan arī to, cik ērta un droša patērētājiem ir katras dalībvalsts transporta sistēma. Dati liecina, ka Latvija transporta nozarē priekšzīmīgi ievieš Eiropas Savienības direktīvas, bet ir krietni atpalikusi aktivitātēs, kas saistītas ar drošību un ietekmes uz vidi samazināšanu.
Uzņēmums “Latvijas gāze” prognozē, ka pēc 2017.gadā iecerētās dabasgāzes tirgus liberalizācijas tā varētu kļūt par Baltijas ietekmīgāko dabasgāzes tirgus spēlētāju, konkurējot arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem – šādu prognozi intervijā Latvijas Radio pauda uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis.
Ceturtdien, 26.novembrī, Saeimā notiks parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 procentu bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu sēde, kuras laikā komisija izskatīs komisijas galaziņojumu, kurš līdz šim vēl nav ticis pilnībā publicēts.
Latvijā un visā eiro zonā trešdien, 25.novembrī, apgrozībā nonāk jaunā Eiropas sērijas 20 eiro banknote. Jaunajai banknotei, salīdzinot ar iepriekšējo, ir nedaudz mainīts dizains un arī uzlaboti drošības elementi.
Karadarbības, terora uzbrukumu, dabas katastrofu vai citu apdraudējumu gadījumā valsts iedzīvotājus nodrošinās ar higiēnas precēm, segām, apģērbu un sērkociņiem – tā paredz pirmdien, 23.novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprinātie noteikumi. Tiesa, iecerei pagaidām nav nepieciešamā finansējuma, un nav sāktas arī nepieciešamās konsultācijas ar uzņēmējiem.
Ja nacionālā aviokompānija "airBaltic" tomēr izšķirsies par labu Krievijā ražoto lidmašīnu "Sukhoi" iegādei, valdībai nebūs iespēju tiešā veidā liegt uzņēmumam veikt šo darījumu. To pēc sēdes, kurā pieņemts Satiksmes ministrijas (SM) izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus "airBaltic", atklāja valdības un SM pārstāvji. "AirBaltic" vadība gan piektdien solīja, ka ir gatava izskatīt arī alternatīvas Krievijas «Sukhoi» lidmašīnām.
Piektdien, 20.novembrī, visā Latvijā notiks Mazā biznesa diena, kurā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti aktīvāk pievērsties uzņēmējdarbībai, kā arī atbalstīt jau strādājošos mazos un vidējos uzņēmumus. Tāpat iecerēts pievērst uzmanību pašvaldībām, kuras ir draudzīgākās mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
Valdība ceturtdien, 19.novembrī, nolēma slēgt līgumu ar iepriekš atrasto “airBaltic” finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Investīciju līgumā gan būs nepieciešamas izmaiņas, un par to vēl būs jāsaņem Saeimas akcepts, pēc valdības sēdes paziņoja premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefcovičs šodien nācis klajā ar pirmo ziņojumu par progresu Eiropas Enerģētikas savienības (EES) veidošanas procesā.
Ekonomiskās krīzes mocītajai Grieķijai joprojām nav izdevies vienoties ar saviem kreditoriem par nākamā divu miljardu eiro lielā aizdevuma saņemšanu – lai gan sākotnēji to bija iecerēts izsniegt jau oktobrī, diskusijas starp Grieķijas valdību un aizdevējiem joprojām turpinās, un precīzu aizdevuma piešķiršanas termiņu puses neuzņemas prognozēt.
Valdība pirmdien, 16.novembra, ārkārtas sēdē atbalstījusi virkni likumdošanas grozījumu, kas nepieciešami, lai varētu turpināt nākamā gada budžeta izstrādi. Tostarp valdība vienojusies par naudas atlicināšanu Valsts kasē iespējamajām investīcijām aviokompānijā “airBaltic”.
Atkārtoti skatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam", valdība pirmdien, 16. novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 80 miljonus eiro.
Pat aktīvi turpinot visus sagatavošanās soļus dabasgāzes tirgus liberalizācijai, pastāv risks, ka pilnībā to izdosies īstenot vien ap 2019.gadu, un bažas raisa fakts, ka Latvijai pietrūkst skaidras vīzijas par to, kā strādās dabasgāzes tirgus pēc atvēršanas – šādi viedokļi izskanējuši no ekspertiem nesen notikušās organizācijas “Ekonomistu apvienība 2010” diskusijā.
Francija pēc piektdienas vakarā notikušajiem Parīzes teroraktiem, kuros nogalināti vismaz 129 cilvēki un ievainojumus guvuši vismaz 300 cilvēki, nav lūgusi piemērot NATO 5. pantu, pavēstījusi Latvijas Ārlietu ministrija.
Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības komiteja ir pieņēmusi rezolūciju, ar kuru tā, cenšoties sabalansēt dalībvalstu nereti pretrunīgās intereses ir izvirzījusi vairākus Eiropas Parlamenta nosacījumus topošajai Eiropas Enerģētikas savienībai.
Ātro kredītu industrijas bažas par to, ka stingrākas likuma normas nelabvēlīgi ietekmēs nozares attīstību un pretrunīgi vērtētos aizdevumus padarīs nepieejamākus patērētājiem, nav apstiprinājušās – statistika liecina, ka nebanku kreditēšanas apjoms šī gada pirmajos sešos mēnešos ir audzis pat par 20%. Diemžēl joprojām aktuālas arī saglabājas ar ātrajiem kredītiem saistītās problēmas.
Valdība otrdien vienojās veidot vienotu nekustamā īpašuma valsts kadastra un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmu, kurai saskaņā ar atbildīgo iestāžu izstrādāto ieceri ir jāsamazina birokrātisko procedūru slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Jautājums par 80 miljoniem eiro, ko valstij var nākties ieguldīt uzņēmumā “airBaltic”, tiks skatīts atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta. Par to pirmdien, 9.novembrī, vienojās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija un premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Ukraina jau tuvākajā laikā cer uz plašāku sadarbību ar Latviju transporta jomā un sagaida arī atbalstu, lai īstenotu apjomīgas reformas mežsaimniecības nozarē – tā piektdien tikšanās laikā pavēstīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") un Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks.
Saeimas deputāti ceturtdien pēc asām debatēm parlamentā dažādi vērtēja Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas izstrādāto ziņojumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. Galvenais strīdus ābols bija morāli atbildīgo nosaukšana gala ziņojumā.
Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt Eiropas Savienības (ES) mēroga noteikumus, kas regulētu aizvien lielāku popularitāti iegūstošo bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu komerciālām vajadzībām un hobijam. Bezpilota lidaparāti var radīt drošības draudus un apdraudēt iedzīvotāju privātumu, tomēr vienlaikus tā ir industrija ar ļoti lielu ekonomisko potenciālu, rezolūcijā uzsver EP deputāti.
Namu apsaimniekošanas un energoefektivitātes speciālisti piektdien pulcēsies seminārā, kurā plānots atklāt, kā ar dzīvojamo māju siltināšanu galvaspilsētai veicies šogad un kāds finansiālais atbalsts ēku renovācijai varētu būt pieejams nākotnē. Latvijai nereti tiek pārmests, ka tā ir salīdzinoši gausa ar māju siltināšanu.
Jaunākie nodokļu iekasēšanas dati apliecina jau iepriekšējos mēnešos novēroto ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, un kā uztraucošākais ir jāvērtē tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas tempu palēnināšanās. Tā, komentējot deviņu mēnešu nodokļu iekasēšanas rezultātus, atklāj Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas situāciju cer uzlabot ar cīņu pret ēnu ekonomiku.
Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta izstrādātāji ir pabeiguši darbu pie vairāk nekā 500 tehniskajiem risinājumiem, kas ir nepieciešami topošā dzelzceļa salāgošanai ar autoceļiem, elektrolīnijām un citiem gan cilvēka radītiem objektiem, gan dabas objektiem.
"Rail Baltica" īstenotāji ir nākuši klajā ar iespējamajiem tehniskajiem risinājumus Eiropas sliežu platuma trases "Rail Baltica" autoceļu un upju šķērsojumiem, vienotiem transporta koridoriem un dzīvnieku pārejām. Tostarp Āgenskalnā tiek piedāvāts tunelis zem esošās dzelzceļa līnijas.
