Līdzšinējie velobraucēju infrastruktūras standarti bija izstrādāti, galvenokārt rēķinoties ar satiksmi ārpus pilsētas, tāpēc salīdzinoši spraigajiem pilsētas apstākļiem tie bija nepiemēroti un mulsināja gan velosipēdistus, gan citus satiksmes dalībniekus. Jaunajā standartā, galvenokārt ar ceļazīmju un ceļa apzīmējumu palīdzību, tiks domāts par to, lai velobraucēju infrastruktūrai jau laicīgi citus satiksmes dalībnieku uzmanību un padarītu to vieglāk saprotamu arī pašiem velosipēdistiem.
Lai gan velobraucēju vidū kopumā šīs pārmaiņas guvušas atzinīgu vērtējumu, strauju velosatiksmes drošības uzlabojums netiek gaidīts. Un arī šonedēļ notikušajā diskusijā par jauno standartu daudz pārmetumu no velosipēdistiem izskanēja par kopējo braukšanas kultūru.
Šī iemesla dēļ joprojām pretrunīgi tiek vērtēts Ceļu Satiksmes drošības direkcijas lēmums ierobežot velosipēdistu pārvietošanos pa ietvēm. “Ņemot vērā šo naidīgo attieksmi, ka Garkalnes avārijā tiek vainots treneris un bērni, nevis fūrists, palaist bērnus braukt uz braucamās daļas, manuprāt, ir vairāk nekā bīstami,” saka velobraukšanas trenere Lauma Krogzeme.
Tomēr Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Viesturs Silenieks ir pārliecināts, ka uzlabojoties infrastruktūrai, jautājums velosipēdu satiksmi uz ietvēm zaudēs aktualitāti: “Šobrīd jaunie grozījumi ceļu satiksmes noteikumos pa ietvi aizliedz braukt – rakstīts, protams, ka izņēmuma gadījumos var braukt, bet tā tendence jeb mērķis ir, ka pa ietvi nebrauc, punkts. Es pieļauju, ka nākotnē, paies vēl daži gadi, un šo normu par braukšanu pāri pārejām būs jāmet ārā, jo riteņbraucējs tur loģiski nevarēs atrasties, tāpat kā mašīna. Viņš brauc pa brauktuvi, un to varēs šķērsot tikai perpendikulāri, tāpat kā transports. Noteikumu būs jāmaina, līdzīgi kā par elektromašīnām var braukt pa sabiedriskā transporta joslu – pirms desmit gadiem nevienam neienāca prātā, ka būs elektriskās mašīnas.”
Tiesa, apdrošināšanas kompānijas “Baltikums” pārstāve Anita Dārziņa pievērsa uzmanību apstāklim, ka par vērā ņemamu problēmu jāuzskata arī velobraucēju disciplinētība un izvēlētais ātrums, piemēram, šķērsojot krustojumus. “Jautājums ir par velosipēdistu ātrumu – tas ir noteikts kā rekomendējošs, nepārsniedzot gājēju ātrumu, šķērsojot krustojumu pārēju. Ir diezgan strikti pateikts par krustojuma šķērsošanu pa gājēju pārēju, bet ja velosipēdists šķērso krustojumu pa trotuāra turpinājumu, kas nav apzīmēts ar velojoslu. Kā ir plānots striktāk noteikt velosipēdista ātrumu un kā disciplinēt velosipēdistu, lai viņš nepārsniedz ātrumu?” norāda Dārziņa.
Pastiprināta velobraucēju ātruma kontrole gan netiek plānota, tomēr nākotnē ātrums varētu tikt koriģēts ar infrastruktūras palīdzību. “Pielieto infrastruktūras pasākumus, un tāpat kā gājējiem, piemēram, izveidojot īpašus slazdus vai pat ātruma vaļņus velosipēdistiem. Ir dažādi pasākumi, bet tas ir jāvērtē kompleksi, bet vispārīgajā gadījumā velosipēdistam ir jābrauc ar tādu ātrumu, lai viņš būtu spējīgs apstāties. Ja notiks sadursme, tad izvērtēs gan vienu, gan otru – vai viņš ir braucis saprātīgi, un kādas ir viņa priekšrocības pret citiem transportlīdzekļiem,” skaidro Ceļu Satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Ziedonis Lazda.
Jāmin, ka pretrunīgu vērtējumu velosipēdistu vidū guvusi arī iecere par tā sauktajām rekomendējošajām velojoslām, kurās varēs iebraukt arī automašīnas. Velobraucēju vidū ir bažas, ka autovadītāji, izmantojot šīs joslas, nepietiekami rūpēsies par velosipēdistu tiesību ievērošanu un drošību.
