EP Rūpniecības komiteja nākusi klajā ar savām prasībām ES Enerģētikas savienībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības komiteja ir pieņēmusi rezolūciju, ar kuru tā, cenšoties sabalansēt dalībvalstu nereti pretrunīgās intereses ir izvirzījusi vairākus Eiropas Parlamenta nosacījumus topošajai Eiropas Enerģētikas savienībai.

 

Eiropas Enerģētikas savienībai ir jāveicina Eiropas pašas energoresursu izmantošana un attīstība, brīvprātīga sistēma kolektīvajiem energoresursu iepirkumiem, kā arī jānodrošina, ka visas dalībvalstis, kas gatavojas uzsākt tā sauktās slānekļa gāzes ieguvi, respektēs Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas slānekļa gāzes ieguves drošībai – šādi ir vairāki no nosacījumiem, kurus topošajai Eiropas Enerģētikas savienībai savā izstrādātajā rezolūcijā ir izvirzījusi Eiropas Parlamenta Rūpniecības komiteja. Tiesa, rezolūcija jau ir izpelnījusies atsevišķu politiķu nopēlumu par to, ka komiteja nav apstiprinājusi stingrākus mērķus energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Komitejas pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Mareks Jozefs Grobarčiks gan norāda, ka rezolūcijā komiteja ir centusies sabalansēt daudzu valstu dažkārt pretrunīgās intereses:

''Kopumā mēs respektējam visu politisko grupu sarkanās līnijas un arī sagaidām attiecīgu rēķināšanos no visām politiskajām problēmām, jo, nenoliedzami, starp politiskajām grupām un valstīm pastāv vērā ņemamas problēmas un pretrunas. Tieši respektēt visu pušu mērķus un sarkanās līnijas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Piemēram, Polijai, kuru pārstāvu es, svarīgs ir jautājums par akmeņoglēm, Lielbritānijai savukārt jautājums atomenerģētiku, bet Dānijai – par atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpēc lēmumam ir jābūt līdzsvarotam, un ir nepieciešams kopīgs kompromiss, kas tiešām atbilst Eiropas Savienības pilsoņu interesēm.''

Jāatgādina, ka Eiropas Komisija šobrīd vienlaikus turpina konsultācijas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par topošo savienību. Zīmīgi, ka par Enerģētikas savienību atbildīgais Eiropas komisārs Marošs Šefčovičs kā vienu no pozitīvajiem piemēriem tam, ka ciešāka sadarbība enerģētikas jomā sevi attaisno, nesen minēja tieši Baltijas valstis un Skandināviju.

''Es tiešām vēlos uzsvērt, it īpaši ņemot vērā, ka esmu no jaunajām ES dalībvalstīm, cik augstu vērtējam ciešo sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Visi starpsavienojumi, kas ir izveidoti starp šīm valstīm, ir nozīmīgi ne tikai šim reģionam, bet kopējai Eiropas energoapgādei, un mēs varam praksē redzēt, cik patiesībā nozīmīga ir biržas ''Nord Pool Spot'' darbība un cik liela ietekme ir bijusi sašķidrinātās dabasgāzes terminālim Klaipēdā. Visi šie projekti ir ļoti nozīmīgi, lai veicinātu tirgus darbību, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un palielinātu konkurenci,'' sacīja Ševčovičs.

Ar plašāku paziņojumu par šogad īstenoto konsultāciju rezultātiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par Enerģētikas savienību komisārs Šefčovičs plāno nākt klajā jau nākamnedēļ.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti