Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien, 5.oktobrī, publicējusi gala ziņojuma projekta jaunāko galīgo redakciju, kurā atspoguļotas pēdējās četrās komisijas sēdēs pieņemtās izmaiņas un nosaukti arī 16 politiski un morāli atbildīgo amatpersonu uzvārdi.
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija 5.oktobrī plāno publicēt sava izstrādātā gala ziņojuma projekta galīgo redakciju, kurā ir iecerēts atspoguļot pēdējo četru komisijas sēžu laikā pieņemtās izmaiņas. Jāatgādina, ka par gala ziņojumu komisija plāno balsot 12.oktobra komisijas sēdē, un tā apstiprināšanai būs nepieciešamas vismaz 7 no 12 komisijas locekļu balsīm.
Pie tirdzniecības centra "Mols" 3.oktobrī notiks kārtējā Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un vairāku uzņēmumu organizētā akcija, kuras laikā autovadītājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt savu automašīnu elektrosistēmu un drošības sistēmu tehnisko stāvokli.
Tiesībsargājošo iestāžu sadarbība ar Valsts kontroli (VK) un tās atklāto pārkāpumu izmeklēšana un vainīgo saukšana pie atbildības lēni, tomēr pakāpeniski uzlabojas - tā secina atbildīgo iestāžu pārstāvji, vērtējot sadarbību pēdējo deviņu gadu laikā.
Jau šobrīd konkrētas sadarbības iespējas ASV tirgū pārrunā divi Latvijas uzņēmumi, bet tālākā perspektīvā par darbību tur ir interesējušies daudzi Latvijas uzņēmumi, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Iekšlietu ministrija otrdien nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.
Eiropas Komisija ir spērusi vēl vienu soli, lai veicinātu enerģijas taupību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. No 26.septembra stājušies spēkā arī noteikumi, kas ievieš Eiropas Savienības (ES) mērogā energoefektivitātes marķējumu arī sildierīcēm.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) sola, ka aizsardzības nozarei iegūtais papildu finansējums tiks izmantots ievērojami atbildīgāk, nekā pirms dažiem gadiem. Prioritāte būs tie izdevumi, kas ir saistīti ar bruņoto spēku kaujas spēju uzturēšanu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) darba grupa, kurā bija iesaistītas arī citas ministrijas un nevalstiskās organizācijas, sagatavojusi rīcības plānu patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanai. Lai gan lielāko daļu no plānā iecerētā atbildīgās amatpersonas līdz apstiprināšanai valdībā vēl neatklāj, pagaidām ir zināms, ka plāns varētu prasīt līdzekļus vairāku miljonu eiro apjomā.
Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, šobrīd aktuālajā patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā netrūkst skeptiski noskaņotu iedzīvotāju, kuri iespējamos bēgļu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem gaida ar lielām bažām. Tomēr kopumā Lietuvas politiķi savos izteikumos ir drosmīgāki nekā mūsu valsts politiķi un arī jau ir nākuši klajā ar vairākiem konkrētiem plānotajiem soļiem bēgļu uzņemšanai.
Tērvetes dabas parkā sestdien norisinās meža ražas svētki, kura ietvaros parka apmeklētājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem, būs iespējas papildināt savas zināšanas par mežu.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir kritiska par pēdējo divu gadu valsts budžeta veidošanu. Situācija saistībā ar nosprausto fiskālo mērķu sasniegšanu ir pasliktinājusies un "robs" budžetā būs lielāks par iepriekš plānoto, to ikgadējā ziņojuma publiskošanas pasākumā atzina FDP vadītājs Jānis Platais.
Lai veicinātu ārvalstu investīciju pieplūdumu, Latvijai nākamajos gados, iespējams, vajadzēs mīkstināt savu attieksmi pret strādājošajiem, kas ieceļos no citām valstīm – šādu viedokli pauž Latvijā strādājošie investori, norādot, ka uzņēmējdarbību Latvijā nākotnē apdraudēs darba roku trūkums.
Eiropas Parlaments (EP) šobrīd strādā pie likumdošanas, ar kuru ir paredzēts Eiropas Savienības līmenī padarīt efektīvāku cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un nodokļu iekasēšanu. Tiesa, debates sarežģī apstāklis, ka likumdevēju vidū ir neviennozīmīga attieksme pret vienu no likumdošanas iniciatoriem – Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Pēc sabiedriskajām apspriešanām mainīta ātrgaitas dzelzceļa “Rail Baltica” iecerētā trase, un tagad tā skaršot daudz mazāk iedzīvotāju. Reaģējot uz protestiem, plānotāji projektā ieviesuši izmaiņas arī Rīgā un atteikušies no tuneļa izbūves Āgenskalnā.
Jau ilgāku laiku pierasts pie patēriņa cenu kāpuma gausuma, bet augustā reģistrēta pat deflācija. Lai gan parasti iedzīvotājus zema inflācija iepriecina, ekonomistus tā uztrauc, jo tā nereti var liecināt par negatīvām tendencēm ekonomikā – iedzīvotāju nevēlēšanos veikt pirkumus un stagnāciju uzņēmumos.
Investīcijām no ārvalstīm, pēc daudzu ekonomistu nozarēm, visticamāk, būs izšķiroša loma Latvijas ekonomikas izaugsmē, jo pašmāju uzņēmumu attīstību bremzē joprojām nepietiekami pieejams kredītu apjoms un arī neskaidra globālās ekonomikas attīstība.
Valsts policija (VP) aizdomās par krāpšanos ar kases aparātiem un grāmatvedības dokumentiem aizturējusi divas personu grupas. Kopumā aizturēti 19 cilvēki un aplēsts, ka tādā veidā ar nodokļiem palikuši neaplikti 1,2 miljoni eiro, informē policijā.
Kamēr Latvijā vēl turpina svārstīties un apšaubīt, vai nav bijis pārdroši ķerties pie grozījumiem Enerģētikas likumā un dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumu izstrādes, Lietuvas enerģētiķi aicina nevilcināties un ar savu piemēru apliecina, ka aktīva rīcība sevi attaisno.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā guvuši atbalstu Tieslietu ministrijas un citu ekspertu izstrādātie priekšlikumi, lai apkarotu tā dēvēto sarunāto spēļu problēmu profesionālajā sportā. Saskaņā ar ierosinājumiem, par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem vai sporta spēļu rezultātu pasūtīšanu vainīgajiem var draudēt pat piecus gadus ilgs ieslodzījums.
Krievijas līderi uzskata, ka valsts tautsaimniecībai jau esot izdevies pārlaist grūtākos laiku un pašlaik tai ir pamats sākt atgūties. Savukārt no ekonomikas analītiķiem dzirdamas mazāk optimistiskas prognozes.
Nule Latvijas valdības pieņemtais lēmums atvērt gāzes tirgus ir apsveicams un atbalstāms, ceturtdien, 17. septembrī, Klaipēdā atzina Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masulis.
Valdībā un starp politiskajām partijām bēgļu uzņemšanas jautājumā bija vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums. To trešdien atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš ar rīkojumu uzdevis valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Valdībā sēdē otrdien neņēma vērā energokompānijas "Latvijas Gāze" (LG) lūgumu atlikt jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz uzņēmuma sadalīšanu, un apstiprināja attiecīgos Enerģētikas likuma grozījumus.
Krievijas īstenotā enerģētikas politika, iespējams, tuvākajā laikā kārtējo reizi radīs jaunus pārbaudījumus Eiropas Savienības (ES) vienotībai – vairāku Eiropas energokompāniju un ''Gazprom'' uzsāktais gāzes cauruļvada ''Nord Stream 2'' projekts jau izraisījis asu sašutumu vairāku Austrumeiropas valstu līderu vidū. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) nostāja pret Krievijas ieceri pagaidām ir nogaidoša.
Pirmdien, 14.septembrī, tiekoties valdošās koalīcijas partijām, tām aizvien nebija izdevies panākt vienprātību par bēgļu uzņemšanu. Arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu politisko partiju viedoklis strīdīgajā jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu nav būtiski mainījies.
Vēl pērn ekonomistu diskusijās karadarbība Ukrainā un ar to saistītās ekonomiskās sekas tika minētas kā vērā ņemams faktors arī Latvijas ekonomikas attīstībā. Tomēr jau šogad no Latvijas ekonomikas analītiķu diskusijām nemieru plosītā valsts jau ir pazudusi. Lai gan arī šogad tiek prognozēta Ukrainas ekonomikas lejupslīde, tomēr tā nu ir krietni mazāka, un to uzteic arī Starptautiskajā Valūtas fondā.
Ir pamats cerībām, ka jau salīdzinoši drīz Latvijas lietotājiem būs iespēja gan iegādāties dabasgāzi no alternatīviem avotiem, gan arī izvēlēties starp vairākiem tirgotājiem – tā, vērtējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātos dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, norāda enerģētikas industrijas eksperti.
Vērtējot iespējas panākt straujāku ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti no ārvalstīm, Latvijai būtu ievērojami jāpārskata izglītības sistēma un ievērojami jāveicina jauno speciālistu gatavība uzsākt savu uzņēmējdarbību – šādi viedokļi izskanējuši ceturtdien, 10.septembrī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā "Polaris" forumā.
Iespējams, jau drīzumā ierēdņiem un amatpersonām, kas būs noslēguši apšaubāmus iepirkuma līgumus vai arī izmantojuši dienesta transportu personiskajām vajadzībām, būs jārēķinās ar lielāku iespēju, ka valstij vai pašvaldībai radītie zaudējumi būs jāapmaksā no savas kabatas, jo Saeimas komisijā konceptuālu atbalstu guvis Valsts kontroles (VK) ierosinājums paplašināt tās pilnvaras, ļaujot piedzīt šādus zaudējumus.
Valsts kontrole (VK), analizējot lietderības revīzijā par Veselības ministrijas (VM) sākto projektu par informācijas sistēmām veselības aprūpē (e-veselību), secinājusi, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Turklāt, nesasniedzot projekta mērķi, Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus 11,3 miljonus eiro apmērā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas rādītāji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pēdējo gadu laikā ir pasliktinājušies – kopumā 2013.gada lielākā daļa no Eiropas valstīm pievienotās vērtības nodokli, kurš ir viens no nozīmīgākajiem valstu budžetu ieņēmumu avotiem, iekasējušas mazāk nekā plānots. Eiropas Komisija (EK), komentējot šos datus, jau ir nākusi klajā ar aicinājumu veikt plašākas reformas PVN iekasēšanas sistēmā.
