Slapjā sniega un lietus dēļ svētdien, 24.aprīlī, pasliktinājušies braukšanas apstākļi uz vairākiem Latvijas autoceļiem Latvijas rietumu reģionos - pasliktinājusies redzamība, un autoceļi kļūst slideni.
Autora ziņas
Šonedēļ Latvija ir pievienojusies tām valstīm, kas parakstījušas Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Tas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Lai gan vārdos Latvija ir apņēmības pilna sniegt savu ieguldījumu, īsi pirms vienošanās parakstīšanās notikušajā diskusijā eksperti atgādina, ka Latvijas ieceru īstenošanai ir ne mazums šķēršļu un nezināmo apstākļu.
Pārmērīgi bērnu aizraušanās ar sociālajiem tīkliem, internetu, viedtālruņiem un planšetdatoriem uztrauc daudzus vecākus. Tomēr, vai viedtālruņi un planšetdatori no vecāku bieda var kļūt arī par palīgu mācībās? Latvijā vairāku pedagogu pieredze liecina, ka ieguvumi no planšetdatoru un telefonu lietošanas skolā tomēr ir lielāki nekā riski, ka skolēni vēl dziļāk iekritīs atkarībā no tehnoloģijām.
Jau rītdien, 23. aprīlī, tiek dots starts nu jau par ikgadēju tradīciju kļuvušajam vides sakopšanas pasākumam - Lielajai talkai. Lai gan talka joprojām piesaista ļoti kuplu dalībnieku skaitu, daļā sabiedrības nereti izskan šaubas – vai sabiedrība par ikgadējo pasākumu tomēr nesāk zaudēt interesi, un vai tiešām talka spēj radīt paliekošu uzlabojumu Latvijas vides sakoptībā un arī sabiedrības domāšanā?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien, 21.aprīlī, nolēma izteikt brīdinājumu dabasgāzes tirgus monopoluzņēmumam “Latvijas gāze” par tās rīcību, liedzot Latvijas lielākajam gāzes patērētājam, energokompānijai "Latvenergo" piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai uzņēmums varētu iegādāties gāzi no Lietuvas. Savukārt „Latvijas Gāze” pagaidām par saviem tālākajiem soļiem vēl nav izlēmusi.
Telekomunikāciju uzņēmumi "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) turpinās darboties tāpat kā līdz šim – kā atsevišķas kompānijas, un plāni tās apvienot vai pārdot ir atlikti. Tā otrdien, 19.aprīlī, nolēma valdība, izskatot kompāniju līdzīpašnieka – skandināvu uzņēmuma "Telia Sonera" – piedāvātos attīstības scenārijus
Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdības komiteja pirmdien, 18.aprīlī, apstiprināja un vienojās virzīt tālāk noteikumu projektu, kas dos zaļo gaismu apjomīgiem, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem ieguldījumiem profesionālās izglītības skolās.
Latvijas enerģētikas nozarē notiekošās pārmaiņas ir aktuālas ne tikai pašai Latvijai, bet arī tās kaimiņvalstij Lietuvai, ar kuru mūsu enerģētika vēsturiski ir saistīta visciešāk.
Pretēji vairāku Lietuvas politiķu izteikumiem par to, ka Lietuvas ilgi plānotais atomelektrostacijas projekts ir miris, joprojām pastāv iespēja uzbūvēt elektrostaciju. Turklāt tās saražotās elektroenerģijas cena nebūtu konkurētspējīga, tomēr situācija var mainīties, un tad Lietuva ir gatavo projektu atsākt, intervijā Latvijas Radio atklāj Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis.
Inčukalns ir īpašs un ļoti labs resurss, un arī Lietuva to varētu izmantot, lai varētu iegādāties izdevīgākās sašķidrinātās dabasgāzes terminālim Klaipēdā. Tāpēc terminālim un krātuvei būtu jāstrādā koordinēti. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis.
Liesmas uz Okupācijas muzeja ēkas jumta ir apdzēstas, taču konstrukciju jaukšanas darbi un laistīšana ar ūdeni turpinās. Patlaban ugunsgrēks ir lokalizēts, taču turpinās ēkas konstrukciju uzlaušana, lai pārbaudītu, vai tajās nav atrodami vēl kādi uguns perēkļi, ziņo Latvijas Radio.
Valdības lēmums pārraudzību pār grūtībās nonākušo uzņēmumu „Liepājas metalurgs” nodot jaunizveidotam Privatizācijas aģentūras (PA) meitas uzņēmumam jau ir raisījis neizpratni sabiedrībā. Galvenokārt izbrīnu izraisījis fakts, ka īpašas kapitālsabiedrības izveidošana, lai strādātu ar valsts parādniekiem, ir līdz šim nepiekopta prakse.
Ceturtdien, 14.aprīlī, Rīgā notiks konference “Uzņēmējdarbība, investīciju vide un tiesiskums Latvijā”, kurā atbildīgo ministriju un uzņēmēju organizāciju, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji diskutēs par aktuālajiem un sāpīgajiem jautājumiem Latvijas uzņēmējdarbības vidē.
Budžeta deficīta palielināšana līdz 1%, lai veicinātu reformu īstenošanu veselības nozarē, nav atbalstāma iecere, jo tas rada vērā ņemamus draudus valsts finanšu ilgtspējai – tā no valdības izskanējušo ieceri komentējusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Bez tam, prognozējams, ka arī Eiropas Komisija (EK) Latvijas valdības nodomus palielināt budžeta deficītu vērtēs ļoti piesardzīgi.
Nākamā gada budžetā tā sauktā fiskālā telpa jeb līdzekļi papildus tēriņiem vai iespēja samazināt ieņēmumus, piemēram mazinot kādus nodokļus, sasniegs tikai dažus desmitus miljonus eiro. Nozaru ministrijām ir jārēķinās, ka nevienai nebūs iespējams piešķirt ļoti apjomīgu papildus finansējumu, bet prioritāte būs izglītība un veselība, norādīja premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Valdība otrdien, 12.aprīlī, bez plašām diskusijām apstiprinājusi atbildes vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai jautājumā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību patvēruma meklētājiem.
Daudzas šobrīd vērojamās problēmas maksātnespējas procesos ir pēdējo reizi 2011.gadā veikto tiesiskā regulējuma grozījumu sekas, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija. Asociācija nepiekrīt ārvalstu investoru viedoklim, ka spēkā esošais regulējums ir pietiekami labs un piedāvā vairākus savus izstrādātus risinājums situācijas uzlabošanai.
Gan ārvalstu investoru, gan starptautisko organizāciju vērtējumā, tieslietu sistēma un it īpaši maksātnespējas procesi ir viena no sāpīgākajām Latvijas uzņēmējdarbības vides problēmām, kuru lielā mierā ir veicinājis pienācīgas uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums.
Valdība piektdien, 8.aprīlī, turpina darbu pie ministriju rīcību plānu pilnveidošanas, jo, kā iepriekš norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), viņu neapmierina ministriju iepriekš iesniegto plānu kvalitāte. Šobrīd savus pilnveidotos plānus jau ir atklājušas vairākas no ministrijām.
“Panamas dokumentu” skandāla kontekstā īpaša uzmanība būtu pievēršama tieši valsts amatpersonu un politiķu īpašumiem ārzonās, jo tieši tas liek domāt par lielu korupcijas risku, uzsver eksperti. Tikmēr Panama sola izvērtēt zemo nodokļu zonas izmantošanas praksi, un arī Latvijas naudas atmazgātāju ķērāji sola iesaistīties, pārbaudot Latvijas iedzīvotājus, kas figurē šajā skandālā.
Diskusijas par to, kāda būs telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" nākotne, ilgst jau vairākus gadus, tomēr, iespējams, jau tuvākajā laikā valdībai nāksies pieņemt izšķirošu lēmumu – neko nemainīt vai arī ļaut uzņēmumiem apvienoties. LMT un "Lattelecom" vadītāju viedokļi atšķiras – pirmais arvien ir pret šīm "precībām", bet otrs turpina uzstāt uz apvienošanu.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti sēdē otrdien, 5.aprīlī, nolēma aicināt Ministru kabinetu atlikt lēmuma pieņemšanu par SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" nākotni, līdz būs pabeigta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.
Indija, būdama pasaulē lielākā demokrātija un valsts ar augošu globālo ietekmi, ir ilgtermiņā ļoti nozīmīgs sadarbības partneris Eiropas Savienībai (ES), tomēr pēdējo gadu laikā Eiropas un Indijas attiecības ir nonākušas stagnācijā. Vai jaunu grūdienu savstarpējo attiecību straujākai attīstībai varētu sniegt nupat notikušais Eiropas Savienības un Indijas samits?
Lai mazinātu terora draudus, Drošības dienestiem nākotnē vajadzētu uzsākt plašāku sadarbību informācijas apmaiņas jomā ar aviācijas uzņēmumiem un transporta drošības struktūrām – tā secinājuši Eiropas valstu civilās aviācijas drošības atbildīgo dienestu pārstāvji ceturtdienas, 31.marta tikšanās laikā, kurā apspriesta tālākā rīcība pēc Briseles lidostā notikušajiem terora aktiem. Visticamāk, Latvijā gan radikālas pārmaiņas aviācijas drošības jomā tūlīt nav gaidāmas.
Saeima ceturtdien, 31.martā, pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus vairākos likumos, ar kuriem ir iecerēts pastiprināt cīņu pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju ar kredītiestāžu starpniecību. Ar grozījumiem ir iecerēts gan paplašināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvaras, gan arī palielināt banku darbinieku atbildību par līdzdalību naudas atmazgāšanā.
Asās problēmas Latvijas piena nozarē lielā mērā ir saistītas ar situāciju globālajā pārtikas tirgū un pasaules ekonomikā. Tomēr, arī krīzei beidzoties, nozarei nevajadzētu turpināt saimniekot pa vecam – tā, vērtējot Latvijas piena nozares konkurētspēju, secinājuši eksperti.
Trešdien, 30. martā, Rīgas Valsts Tehnikumā darbu sāks ar ES līdzekļu atbalstu rekonstruētais un paplašinātais mācību komplekss, kurā ietilpst gan pilnībā pārbūvēta vecā tehnikuma ēka, gan pilnīgi no jauna uzbūvēti divi mācību korpusi ar modernām un mūsdienīgi aprīkotām mācību laboratorijām.
Šā gada laikā lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 miljonu eiro gadā, tiks atjaunota padomju darbība. Šādu lēmumu otrdien, 29.martā, apstiprinājusi valdība, vienlaikus solot rūpēties par to, lai padomju darbā tomēr neatkārtotos pagātnē pieļautās kļūdas, un lai tās nekļūtu politizētas.
Valdība otrdien, 29.martā, atbalstīja lauksaimniekiem piederošajam Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumam "Latvijas piens" valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma pagarināšanu vēl par pusgadu.
Janvāra beigās sabiedrībā pretrunīgu reakciju radīja transportlīdzekļa atņemšana privātajam auto vadītājam, mutiski informējot, ka auto konfiskācijas iemesls ir neatļauta dalīšanās brauciena izmaksās ar citiem pasažieriem, izmantojot populāro lietotni "Taxify". Lai gan konkrēto incidentu iesaistītajām pusēm izdevās atrisināt, diskusijas par to, vai ārzemēs tik populārajam principam dalīties brauciena izmaksās ir nākotne arī Latvijā, tomēr nerimst.
Šonedēļ un nākamnedēļ turpināsies neplānotie remontdarbi Baltijas valstu un Zviedrijas elektropārvades kabelim "NordBalt", pavēstījusi Lietuvas energokompānija "Lietuvos Energijos Gamyba". Jāpiebilst, ka elektropārvades kabelis, kurš ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem Lietuvas elektroapgādes avotiem un arī ir veicinājis būtisku vairumcenu kritumu Latvijas un Lietuvas tirgos, no ierindas izgāja jau pirms nedēļas, un to bija iecerēts atkal ieslēgt darbā jau pagājušās nedēļas beigās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
