Pat bez finansējuma dod zaļo gaismu noteikumiem par apgādi ar precēm ārkārtas situācijās

Karadarbības, terora uzbrukumu, dabas katastrofu vai citu apdraudējumu gadījumā valsts iedzīvotājus nodrošinās ar higiēnas precēm, segām, apģērbu un sērkociņiem – tā paredz pirmdien, 23.novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprinātie noteikumi. Tiesa, iecerei pagaidām nav nepieciešamā finansējuma, un nav sāktas arī nepieciešamās konsultācijas ar uzņēmējiem.

Jautājumu par to, kā apgādāt ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, piemēram, ziepēm, svecēm, zobu birstēm, kā arī drēbēm iedzīvotājus gadījumā, ja valsti skartu apjomīga dabas katastrofa, atbildīgās ministrijas risina jau gandrīz desmit gadus.

Kā atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, viens no klupšanas akmeņiem līdz šim bija par to, kāda loma ārkārtas iedzīvotāju apgādes plānošanā ir pašvaldībām.

“Protams, šeit liela loma ir pašvaldībām, un tieši tāpēc mēs redzam ciešu sasaisti pašvaldību plāniem ar valsts plāniem. Tas bija arī VARAM iebildumu priekšmets, ka, protams, nebūtu prātīgi likt pašvaldībām obligāti izstrādāt divus plānošanas dokumentus, bet censties to darīt vienā. Šobrīd diemžēl mums ir citi noteikumi, kuri pasaka pašvaldības plāna sastāvu. Un acīmredzot, kad tiks revidēta šī likumdošana, būtu jāatgriežas pie tā, ka arī šis nodrošinājums rūpnieciskām precēm būtu pašvaldības plāna obligāta sastāvdaļa,” skaidroja Spiridonovs.

Ne mazāk būtiska problēma ir arī apstāklis, ka šobrīd valsts budžetā nepieciešamie līdzekļi iecerētajiem pasākumiem nav atvēlēti. “Sliktākā stāsta daļa, protams, ir finansējums. Finansējums šim projektam atsevišķi nav piešķirts, līdz ar to diskusijā par nākamā vai aiznākamā gada budžetu būtu jāatgriežas pie šī saraksta, jāapzinās materiālās rezerves, to stāvoklis un tad ir jālemj par nepieciešamību ieguldīt finansējumu arī šo preču iegādei,” norādīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Tiesa, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (”Vienotība”) rosināja, ka noteikumi jebkurā gadījumā ir jāvirza apstiprināšanai valdībā, paredzot, ka iespējamās izmaksas par iedzīvotāju apgādi ārkārtas situācijā būtu jāfinansē līdzīgi, kā tas darīts līdz šim. “Tas mehānisms jau ir diezgan skaidrs – ja veidojas ārkārtas situācija, tad fakstiski pēc tās atrisināšanas tiek apzināti visi izdevumi, kas radušies, un caur VARAM tie virzīti uz [Ministru] kabinetu, un tad atbilstoši valsts budžeta iespējām tas tiek kompensēts,” sacīja ministrs.

Savukārt eksperti kritiski vērtē faktu, ka, strādājot pie sistēmas, nav veiktas konsultācijas ar uzņēmējiem, kuriem būs jāpiedalās apgādes nodrošināšanā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka bez iepriekšējas gatavošanās valdības plānu īstenot jau šobrīd būtu sarežģīti: “Mēs pirms gadiem četriem vai pieciem ar Aizsardzības ministriju pārrunājām, ka mēs būtu gatavi izveidot tādu plānu, kā apgādāt iedzīvotājus ne tikai ar rūpniecības precēm, bet arī pārtikas precēm kādu saspīlējumu gadījumos. Savukārt par šo plānu varu pateikt, ka diemžēl valdība ar mums nav apspriedusies. Domāju, ka bez organizētas, pārdomātas plānošanas pilnībā izpildīt šādu plānu būs sarežģīti. To arī pierāda citi pasākumi, kad valdība plāno kādas aktivitātes bez uzņēmēju līdzdalības.”

Vienlaikus Henriks Danusevičs norāda, ka sistēmu iedzīvotāju apgādei ar pirmās nepieciešamības precēm ir iespējams izveidot arī bez ļoti lieliem naudas ieguldījumiem. “Domāju, ka šādu plānu apgādei var izveidot bez īpašiem naudas ieguldījumiem, jo viss atkarīgs no tā, kādas preces un kādos termiņos ir jāsagādā. Pieļauju, ka ir virkne preces, kurām var izveidot shēmu, kā tās ātri piegādāt, ja nepieciešama ir izveidojusies.”

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka iedzīvotāju ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts budžetam radītu izmaksas aptuveni 120 miljonu eiro apjomā mēnesī, bet rezervju sistēmas uzturēšanai nepieciešamās izmaksas veidotu ap 12 miljoniem eiro gadā. Aptuvenās apgādes izmaksas vienam iedzīvotājam mēnesī valsts apdraudējuma izsludināšanas gadījumā veidotu attiecīgi 77 eiro bērniem vecumā līdz diviem gadiem, 40 eiro bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam, un 62 eiro pieaugušajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti