Kamēr Valsts policija vilcienu iepirkuma lietā ir piemērojusi aizdomās turētā statusu četriem bijušajiem uzņēmuma “Pasažieru vilciens” (PV) valdes locekļiem, Valsts kontrole secina, ka vismaz daļēji Latvijas neveiksmes iepirkumā ir ietekmējusi arī “Pasažieru vilciena” akcionāra - Satiksmes ministrijas (SM) darbība.
Saeimas Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija pirmdien uzklausīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvju ziņojumu par dienesta kapacitāti ārkārtas situācijās un katastrofās un arī adresēja mediķiem pārmetums par darba plānošanu traģēdijas laikā, informēja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis.
Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi virkni izmaiņu un uzlabojumu sabiedrībā pretrunīgu vērtējumu guvušajā maksātnespējas sistēmā. Starp jaunievedumiem ir, piemēram, elektroniskās izsoles, kuru mērķis ir novērst negodprātīgu izsoļu norisi, kā arī nejaušības principa ieviešana maksātnespējas administratora nozīmēšanā.
Eiropas Parlamenta (EP) likumdošanas komiteja apstiprinājusi priekšlikumu, kas paredz izmaiņas tā sauktajā Eiropas Procedūrā maza apmēra prasībām. Šīs procedūras mērķis ir vienkāršot nelielu naudas summu piedziņu Eiropas Savienības robežās, tādējādi ļaujot pilnvērtīgāk strādāt Eiropas vienotajam tirgum.
Lai gan jau vairākus gadus lauvas tiesa no Latvijas eksportētās produkcijas nonāk Eiropas Savienībā, uzņēmēju vidū nemazinās interese arī par eksportu Austrumu virzienā. Arī neskaitot Krieviju, pārējās bijušās Padomju Savienības republikas joprojām ir nozīmīgi noieta tirgi Latvijas pārtikas ražotājiem. Latvijas uzņēmēji spēj iekarot tādu valstu kā Armēnijas vai Ukrainas patērētāju uzticību un šajās valstīs saskata perspektīvas arī nākotnē.
Eiropas Savienība nākamajos gados ir noskaņota radikāli samazināt savu atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm, nodrošinoties pat ar vairāk nekā 10 dažādiem alternatīviem dabasgāzes piegādes avotiem – tā Rīgā notikušajā Eiropas Savienības (ES) neformālajā enerģētikas ministru sanāksmē atklāja Eiropas Komisija (EK). Savukārt Baltijas valstīm ES apņemšanās nākotnē nozīmēs lielāku atbalstu elektropārvades sistēmas ciešākai integrācijai ar ES.
Lai stiprinātu lauku saimniecību konsultāciju sistēmas, kas ir ļoti svarīgas Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniecības attīstībai, Eiropas Savienības dalībvalstis un Austrumu partnerības valstis - Gruzija, Moldova, Ukraina, Armēnija un Gruzija - ir vienojušās par ciešāku sadarbību lauku konsultāciju jomā.
Siguldas novada dome nolēmusi pārtraukt līgumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Siguldas izglītības iestādēm ar Lietuvas uzņēmējiem piederošo uzņēmumu “Kretingos maistas”, jo novada izglītības iestādes ēdnīcās pēdējo pārbaužu laikā konstatēti pārkāpumi. Savukārt Siguldas pašvaldība iebilst pret uzņēmēja pieļauto iespēju, ka pārmetumi uzņēmuma ir saistīti ar konkurences cīņu.
Valdība otrdien atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto plānu Latgales reģiona izaugsmei, kas paredz radīt 818 jaunas darbvietas un piesaistīt privātās investīcijas 52,18 miljonu eiro apmērā. Tiesa, jautājums par to, vai reģionā uzņēmējiem varētu tikt piešķirtas arī nodokļu atlaides, joprojām saglabājas atvērts.
Pagājušonedēļ notikušās Somijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanās laikā abas valstis apliecināja, ka dabasgāzes sistēmas starpsavienojuma un reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība joprojām ir viena no abu valstu sadarbības prioritātēm. Tomēr jau ilgāku laiku par savulaik asas diskusijas izraisījušo projektu nav jaunu ziņu.
Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei ir atņemta pielaide valsts noslēpumam, pirmdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem pavēstīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Dreimane solījusi pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par pielaides anulēšanu.
Vētraini noritējušajās sabiedriskajās apspriešanās par “Rail Baltica” projektu daļai sabiedrībai nepamanīts palika fakts, ka vienlaikus ar dzelzceļa līniju iedzīvotājiem bija iespēja izteikties arī par topošo Igaunijas – Latvijas elektropārvades 3.starpsavienojuma projektu, kura maršruts daļēji pārklāsies ar “Rail Baltica”.
Lai gan kopumā tendences Latvijas ekonomikā ļautu palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro, uzņēmēju organizācijas pievērš uzmanību tam, ka šī soļa ietekme uz iedzīvotāju labklājību būtu visai ierobežota un vienlaikus vajadzētu domāt par neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu palielināšanu ģimenēm ar bērniem.
Ekonomikas ministrija atzinusi, ka Latvijas ekonomikas situācija jau no nākamā gada ļautu palielināt minimālo algu no esošajiem 360 eiro līdz 375 eiro, tāpēc, visai ticams, jautājums nonāks politiķu darba kārtībā. Uzņēmēju un ekspertu viedoklis par ieceri šobrīd gan ir neviennozīmīgs, un tas tiek raksturots kā galvenokārt simbolisks solis.
Viens no Eiropas Savienības dienaskārtības galvenajiem jautājumiem, Enerģētikas savienības izveide, dalībvalstīm nesīs ne tikai ieguvumus lielākas drošības un attīstīta tirgus veidā, bet arī jaunus izaicinājumus, jo, kā norāda eksperti, dalībvalstīm gaidāmās konkurences apsvērumu dēļ var nākties arī pārskatīt izmantotos enerģijas avotus.