EK viceprezidents: Enerģētikas savienība veicinās enerģētisko drošību un konkurētspēju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefcovičs šodien nācis klajā ar pirmo ziņojumu par progresu Eiropas Enerģētikas savienības (EES) veidošanas procesā.

Šī gada laikā komisija īstenoja aktīvas konsultācijas ar dalībvalstīm par topošās Enerģētikas savienības pamatprincipiem, un, kā norāda komisārs Šefcovičs, pirmos enerģētikas savienība rezultātus Eiropas pilsoņi izjutīs jau nākamgad. Komisārs uzsvēra, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka Enerģētikas savienības galvenie mērķi nemainīgi būs enerģētiskās drošības un konkurētspējas veicināšana.

Vēstījumu klātienē Briselē uzklausīja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis, atzīmējot, ka pirmais iespaids rāda lēnāku progresu, nekā domāts. Taču nozīmīgi principi ir iezīmējušies. Pirmkārt, Eiropai joprojām jāieņem vadošā loma ceļā uz zemu oglekļa dioksīda izmešu ekonomiku. Vienlaikus gan vides aspekti jāspēj salāgot ar uzņēmējdarbības interesēm un attīstību, darbavietu radīšanu un izaugsmi. EK iecerējusi nākamgad līdz vasarai prezentēt tiesību aktu paketi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti līdz 2030.gadam.

Otrkārt, pēc Šefčoviča teiktā, virzībā uz attiecīgo mērķu sasniegšanu jākoncentrējas uz patērētāju interesēm tāpēc, ka no patēriņa viedokļa enerģijas tirgus Eiropa nedarbojas pietiekami labi - jāatvieglo piegādātāju maiņa, jāveicina patērētājiem saprotami, vienkārši rēķini.

Treškārt, jāturpina ņemt vērā ģeopolitiskā situācijā pasaulē un aktīvi jāstrādā pie piegādātāju diversifikācijas, jāizveido stratēģija attiecībā uz gāzes piegādēm, ko EK iecerējusi prezentēt nākamgad februārī. EK viceprezidents uzsvēra, ka būtiski ir arī atvieglot pārrobežu enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu, piemērām, jāpaātrina nepieciešamo atļauju iegūšanas process.

Savukārt, ceturtkārt, jāliek pamats stabilai pārvaldības sistēmai, kas investoriem sagādās vajadzīgo paredzamību un caurredzamību. Nepieciešams dalībvalstīm strādāt pie ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijas, kas atvieglotu kopēju attīstības plānošanu - patlaban ilgtermiņa stratēģija šajās nozarēs ir vien trešdaļai Eiropas Savienības valstu.

"2016.būs gads, kad EES nesīs konkrētus rezultātus," uzsvēris Šefčovičs.

Latvijas Radio korespondents ziņojumā arī saklausījis signālu par topošo gāzes vadu „Nord Stream2”, ko plāno Krievija un vairākas Eiropas valstis, - šis projekts  neatbilst Eiropas Savienības enerģētikas politikas pamatprincipiem, arī Enerģētikas savienības idejai, tas nedažādo enerģijas piegādes, bet pat apdraud dažu dalībvalstu intereses, tāpēc EK meklē iespējas projektu piebremzēt. Tas tiks pakļauts ļoti stingrai uzraudzībai un izvērtēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti