Pusdiena

Satversmes grozījumi par administratīvās imunitātes atcelšanu kavējas

Pusdiena

Obama pēc slaktiņa Sanbernardino: Masu apšaudes ASV kļuvušas par sistemātisku parādību

Reizniece-Ozola atbalsta gāzes pārvades sistēmas aktīvu nonākšanu valsts īpašumā

Reizniece-Ozola atbalsta gāzes pārvades sistēmas aktīvu nonākšanu valsts īpašumā

Iespējams, Latvijas valstij būtu lietderīgi kļūt par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma akciju turētāju – šādu viedokli trešdien, 2.decembrī, notikušajā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē paudusi ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola. Savukārt no vairākiem deputātiem izskanējusi iecere par to, ka “Latvijas gāzes” reorganizācijai, iespējams, būtu nepieciešams papildu laiks.

Ekonomikas ministrijai un “Latvijas gāzei” pagaidām tā arī nav izdevies atrisināt domstarpības par to, kā būtu jānotiek reformām dabasgāzes tirgū. Lai gan “Latvijas gāze” apliecina, ka nekādā veidā nekavēs dabasgāzes tirgus atvēršanu, ministrija joprojām uzstāj, ka uzņēmums būtu jāreorganizē jau līdz monopola termiņa beigām 2017.gada aprīlī.

Lēmumu par to, ka  2017. gada 3. aprīlī jāatver gāzes tirgus, Saeima pieņēma pirms pusotra gada. Tagad parlamentā diskutē par principiem, kad un kā sadalīt šobrīd monopolstāvoklī esošo uzņēmumu “Latvijas gāze”, lai atvērtais tirgus varētu patiešām darboties.

Paredzēts, ka līdz ar tirgus atvēršanu uzņēmumu sadalīs divās daļās - vien īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas, otrs pildīs pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus. Turklāt otrais juridiski būs jāatdala no “Latvijas gāzes”.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka Latvijai būtu lietderīgi kļūt par šī uzņēmuma stratēģisko investoru, jo tādējādi valsts varētu strādāt patērētāju interesēs.

Tomēr “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis iebilst paredzētajam sadalīšanas datumam, prasot vismaz sešus līdz deviņus papildus mēnešus. Viņaprāt pirms tirgus atvēršanas privātam uzņēmumam neko nevar piespiest.

Kalvītis uzsver, ka uzņēmuma akcionāri ir gatavi sākt reorganizācijai gatavoties jau laicīgi, bet nepiekrīt tam, ka kompānijai reorganizācija tiktu uzspiesta ar likumu jau pirms 2017.gada. “Pat ja fiziski mēs šobrīd pieņemtu likumu, kurā uzdotu par pienākumu privātai kompānijai sākt sadalīšanas procesu, šāds balsojums visdrīzāk akcionāru pilnsapulcē nav iespējams un nekāda reorganizācija ātrāk par 2017.gada 3.aprīli nav iespējama. Pretējā gadījumā – ja valsts uzstāj uz šādiem principiem, ir ļoti liels risks starptautiskai tiesvedībai. Mēs esam gatavi  visus priekšdarbus sākt līdz 3.aprīlim un 3.aprīlī, kad beidzas ekskluzivitātes līgums, esam gatavi sākt fizisku sadalīšanu. Tam būtu nepieciešami seši līdz deviņi mēneši,” sacīja Kalvītis.

“Es esmu saņēmis ceļa karti no saviem akcionāriem., kuri uzskata, ka viņu tiesības ir šobrīd aizskartas ar šādu rīcību no Latvijas valsts, un tā kā viņu tiesības ir aizsargātas ar 20 gadu līgumu, es vēlreiz varu pateikt, ka tas var novest pie tiesvedības,” brīdināja Kalvītis.

Plašas diskusijas bija arī par jautājumu, cik ilgā laikā pēc tirgus atvēršanas “Latvijas gāzei” būtu jāpārdod tai piederošie gāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvi. Aigars Kalvītis prognozēja, ka ministrijas iecerētājā pārdošanas termiņā pircējs tiem, visticamāk, neatradīsies.

Par sankcijām brīdina arī ekonomikas ministre. Otrdien Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas vēstuli, kurā norādīts, ka atkāpe, kas ļāva Latvijai atlikt gāzes tirgus atvēršanu, vairs nav spēkā.

“Ja jebkādas darbības sāks darīt tikai pēc 3. aprīļa, nu tad ir skaidrs, ka mēs varam rēķināties arī ar pārkāpuma procedūrām. Un kurš tad apmaksās tās soda sankcijas, ko Eiropas Savienība ir uzlikusi Latvija valstij?! Tie būs patērētāji! [..] Kalvīša kungs grib, lai mēs izrakstam rēķinu patērētājiem, jo esošie monopolisti grib sev ekskluzīvas iespējas maksimāli ilgi,” pauda ministre.

Tiesa, ekonomikas ministre arī pauda viedokli, ka atbalstītu risinājumu, lai par uzņēmuma aktīvu īpašnieku kļūst pati valsts. “Valdībai vēl jālemj, vai valsts grib kļūt par stratēģiskā uzņēmuma investoru, tāds lēmums vēl nav pieņemts. Manuprāt, labs brīdis būs tieši tad, kad Saeima būs pieņēmusi likumu – būs skaidri spēles nosacījumi.

Bet mans personiskais viedoklis, ka valstij būtu jākļūst par stratēģiskā uzņēmuma investoru. Tad savukārt jēga valstij ir, ja tā darbojas un ir īpašnieks no stratēģiska viedokļa ļoti svarīgai daļai  – tas ir, pārvada sistēmas operators un Inčukalns,” sacīja Dana Reizniece-Ozola.

Asās diskusijas ministrijas un gāzes kompānijas vidū un nedrošība par iespējamo tiesvedību Saeimas komisijas deputātus mudināja apspriest iespēju piedāvāt “Latvijas gāzei” papildu laiku uzņēmuma reorganizācijai. “Man, piemēram, nešķistu trīs mēnešu termiņu pārbīdes nekas tāds absolūti neiespējams, nekas noziedzīgs pret tautu un patērētāju. Līdz ar to, ja ar šādiem trim mēnešiem mēs atrisinām jebkuru tiesvedības uzsākšanu, es dotu trīs mēnešus klāt pie termiņa,” pauda deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība).

Atbilstoši likumam un Eiropas Savienības normatīviem, pat ja “Latvijas gāze” līdz 2017.gada aprīlim netiktu reorganizēta, tai jebkurā gadījumā nebūtu tiesību jebkādā veidā liegt Latvijas tirgū ienākt konkurējošajiem uzņēmumiem. Tomēr uzņēmuma reorganizāciju politiķi vērtē kā nozīmīgu priekšnosacījumu tam, lai bijušajam monopolistam nesaglabātos nekādas priekšrocības.

Tiesa, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver, ka šobrīd valsts un uzņēmums ir iestiguši strīdā par otršķirīgu jautājumu. Un svarīgais ir tas, Latvijas patērētājiem pēc iespējas ātrāk būtu iespējas iegādāties dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. “Pirmkārt, svarīgākais jautājums ir par nacionālo un apgādes drošību un iekļaušanos starptautiskajos tirgos, un tur mēs esam pie pirmā punkta, kāpēc privatizēja “Latvijas gāzi” – lai nostiprinātu stratēģiskās pozīcijas Eiropas tirgū. Toreiz tas likās kaut kas fantastisks. Otrs ir par to, lai Latvijas patērētājiem būtu juridiskās tiesības iegādāties gāzi, kur viņi uzskata to par pareizu. Un industrijas struktūra ir trešais un patērētājiem nesvarīgs jautājums,” norāda Ozoliņš.

Izšķiršanās, kurā pusē nostāties tagad būs Saeimas deputātu ziņā. Līdz nākamai nedēļai Saeimas juridiskajam birojam uzdots izpētīt līgumus, lai saprastu, kuram ir taisnība. Taču deputātu izteikumi šodien liecināja, ka Kalvītis Saeimā varētu būt atradis dzirdīgas ausis.

“Tie termiņi nav būtiski -   trīs mēneši, seši mēneši, ko deputāti saka, ka varētu atlikt šo liberalizāciju juridisko apsvērumu dēļ. Vai tas tā notiks, redzēsim nākamajā sēdē, par ko mēs arī lēmām, ko mēs kā atbildīgā komisija, lai izslēgtu juridisko riskus, varētu tieši “Latvijas gāzes:  juridisko sadalīšanu par trijiem, sešiem mēnešiem pārlikt. Bet to deputāti, lai izšķiras balsojumā”,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš ( Nacionālā apvienība).

Nākamnedēļ ekonomikas ministrei gan vēl paredzēta arī tikšanās ar “Latvijas gāzes” akcionāriem – kompānijām “Ruhrgas”, “Gazprom” un "Itera Latvija", un viņa cer, ka par šobrīd nosprausto termiņu ievērošanu izdosies vienoties ar viņiem, jo Aigars Kalvītis kā “Latvijas gāzes” vadītājs ir akcionāru gribas izpildītājs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti