Saeimas deputāti strīdīgi vērtē ziņojumu par Zolitūdes traģēdiju

Saeimas deputāti ceturtdien pēc asām debatēm parlamentā dažādi vērtēja Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas izstrādāto ziņojumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. Galvenais strīdus ābols bija morāli atbildīgo nosaukšana gala ziņojumā.

Vēl pirms diskusijām par ziņojumu Saeimas sēdes sākumā daļa deputātu rosināja izņemt debates no darba kārtības.   Galvenokārt ierosinājums bija saistīts ar vairāku politiķu iebildumiem pret konkrētu amatpersonu uzvārdu minēšanu ziņojumā. Deputāts Aleksejs Loskutovs aicinājumu atteikties no atbildīgo amatpersonu pieminēšanas ziņojumā pamatoja ar tiesību normām. 

“Komisijas locekļi pārkāpuši nevainīguma prezumpciju, komisijas darbā notikuši atsevišķi procedūras pārkāpumi, kas varēja ietekmēt galaziņojuma saturu. Vēlos citēt Satversmes komentārus Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ringolda Baloža [parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja – red.] redakcijā: “Ikvienā tiesiskā un demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, saskaņā ar kuru nevienu personu nevar atzīt par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.” Arī komisijas ziņojuma projektā iekļauts, ka komisija, pildot savu uzdevumu, ievēro minēto principu, un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam,”  sacīja Loskutovs. 

Tikai ar divu deputātu balsu pārsvaru, Saeima atbalstīja ziņojuma izskatīšanu plenārsēdē. Jau pēc nedēļas būtu beigušās komisijas pilnvaras.

Debatēs deputāts Jānis Upenieks („Vienotība”) uzsvēra, ka viņam ir kauns par atsevišķiem kolēģiem, kuri izmanto 54 cilvēku nāvi savu politisko mērķu labad.

Viņš pauda, ka jau sākumā šaubījies par komisijas spējām sasniegt vērtīgu iznākumu. „Komisija ir izveidota savu politisko spalvu spodrināšanai,” norādīja Upenieks. Pēc viņa teiktā, pat upuru tuvinieki komisijas darbu ir atzinuši par cirku.

Viņš arī kritizēja komisijas vēlmi nosaukt atbildīgos par traģēdiju.

Saeimas deputāts Jānis Upenieks par Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu un secinājumiem

Upeniekam piekrita partijas biedrs Inesis Boķis („Vienotība”). Viņš retoriski vaicāja, kāpēc par atbildīgajiem nav nosaukti būvuzņēmumu vadītāji un būvdarbu vadītāji. „Ar to viss komisijas ziņojums ir daļēji sabojāts,” teica Boķis.

Lai arī ne tik kritiski par ziņojumu izteicās Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), taču arī viņš uzsvēra, ka ne visi potenciāli vainīgie ir nosaukti. „Nekad atbildīgi nav tie, kuri no šiem bluķiem [būvju sastāvdaļām] gūst peļņu,” norādīja Latkovskis. Viņš aicināja Saeimu veidot analītisko dienestu, kur speciālisti augstvērtīgi skatītu dažādus jautājumus, jo Saeimas deputātu spriedumi par dažādiem tematiem bieži vien ir sadzīviskā līmenī.

Vienlaikus izskanēja pozitīvi atzinumi. Piemēram, Aleksandrs Kiršteins pauda, ka šis ir viens no labākajiem kādas Saeimas parlamentārās komisijas ziņojumiem. Tomēr arī viņš aicināja vairāk uzmanības pievērst valstī pastāvošajiem būvnormatīviem, kā arī izglītības sistēmai, kas, pēc viņa ieskata, nenodrošina kvalitatīvu ekspertu sagatavošanu.

Morāli atbildīgo nosaukšanu ziņojumā aizstāvēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis. Viņš argumentēja, ka morāla atbildība nenozīmē tiešu vainu – tā nozīmē atbildību par saviem politiskajiem lēmumiem, kas, komisijas ieskatā, sekmēja traģēdiju. Tomēr ir nepieciešams ieviest dažādus jauninājumus un uzlabojumus būvuzraudzībā un citās sfērās, secināts ziņojumā.

Balodis uzskata, ka ziņojumā ir pietiekami skaidri norādīts ar kādu mērķi minētas amatpersonas un to nevar pielīdzināt oficiālai apsūdzībai. Balodis arī neslēpa, ka ziņojumā pieminētas arī amatpersonas, kuras valsts pieļautās kļūmes centušās novērst.

“Jāsaka, ka ziņojumā ir arī baltie tēli jeb atbildīgie valstsvīri, kas centās kavēt valsts kontroles vājināšanu, kas, iespējams, novērstu šo asiņaino traģēdiju. Tā Ministru kabineta sēdē, kad tika pieņemts lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, toreizējais ministrs, tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka tas nav tālredzīgs lēmums. Dažus gadus vēlāk, vēl pirms traģēdijas, atsevišķi deputāti – atkal Raimonds Vējonis, kā arī Andris Bērziņš un Ingmārs Līdaka, kā arī citi deputāti – rosināja atjaunot Valsts būvinspekciju. Bet Saeimas vairākums lēma citādāk,” stāstīja Balodis. 

Viņš arī veltīja asus vārdus komisijas un tās darba kritiķiem. Kad no publiska kauna nav izdevies pasargāt amatpersonas, kas ir morāli atbildīgas par traģēdiju, lietā tiek likti administratīvi šķēršļi, - viņš atgādināja par komisijas bijušā sekretāra Inta Dāldera („Vienotība”) atteikšanos parakstīt gala ziņojumu pēc tam, kad kļuva zināms, ka tajā iekļaus morāli atbildīgo amatpersonu sarakstu. „Šī reprezentatīvā dokumenta noraušana mums nodarītu tikai kaunu,” teica Balodis, piebilzdams, ka tas neatbilstu Eiropas parlamentu labas prakses piemēriem.

Saeimas deputāts Ringolds Balodis par Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu un secinājumiem

Galaziņojumā norādīts, ka par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas ir septiņas personas - bijušais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars ("Vienotība") un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāri Anrijs Matīss ("Vienotība") un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai"), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Ziņojumā arī ir uzsvērts, ka lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, ir jāveic būtiski uzlabojumi tādās jomās kā būvniecības un lobēšanas regulējums, par būvniecības uzraudzību atbildīgo iestāžu darbs, kā arī ievērojami jāatjauno un jāmodernizē glābšanas dienestu aprīkojums.

Infografika:  Ko Zolitūdes gruvešos atrada deputāti – ziņojums par sistēmiskām plaisām:

Komisijas deputāti vairāk kā 80 lappusēs apkopojuši secinājumus par Zolitūdes  traģēdiju. Tajā minēti vairāki rosinājumi, kā uzlabot drošības situāciju saistībā ar būvniecību Latvijā.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt