VID budžeta plāna neizpildi skaidro ar nepadarītiem mājasdarbiem

Jaunākie nodokļu iekasēšanas dati apliecina jau iepriekšējos mēnešos novēroto ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, un kā uztraucošākais ir jāvērtē tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas tempu palēnināšanās. Tā, komentējot deviņu mēnešu nodokļu iekasēšanas rezultātus, atklāj Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas situāciju cer uzlabot ar cīņu pret ēnu ekonomiku. 

Iedzīvotāju ieņēmumu līmenis un arī nodokļu nomaksa šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā ir bijis stabils un piedzīvojis pat nelielu kāpumu, tomēr kā satraucošs ir jāvērtē fakts, ka ir samazinājušies PVN ieņēmumi. Ar šo nodokļu ieņēmumiem klājies vissliktāk.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda, ka daļēji nodokļu ieņēmumu samazinājumu var izskaidrot ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, bet daļēji arī ar atsevišķiem likumdevēju neizpildītajiem mājasdarbiem - tas liedzis iekasēt jau plānotos ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas.

Tas atpaliek no plāna par 50 miljoniem. Par laimi citu nodokļu plāns, piemēram ar akcīzes nodokli tiek pārpildīts, citādi kopējais iztrūkums būtu vēl lielāks.  Par šo iztrūkumu Valsts ieņēmumu dienests  gan esot tikai daļēji atbildīgs

„Budžetam ir divas praktiski līdzvērtīgas ieņēmumu daļas - nodokļi un nenodokļu maksājumi. Ja nodokļu ieņēmumus VID var ietekmēt, tad pārējos tikai uzskaita, bet nevar ietekmēt,” norādīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Nenodokļu ieņēmumus veido piemēram nodevas un citi maksājumi ko par saviem pakalpojumiem saņem valsts iestādes. To apjoms ir atkarīgs arī no tautsaimniecība izaugsmes, ja cilvēki un uzņēmumi rosās mazāk aktīvi tiem arī mazāk nepieciešami minētie pakalpojumi. Tā kā stādot šī gada budžetu tika rēķināts, ka iekšzemes kopprodukts augs gandrīz par piektdaļu straujāk, nekā tas tas izrādījās dabā, tad tagad  vērojamais iztrūkums ir saprotams. Interesanti, ka budžetam skādējis patērētājiem patīkamais degvielas cenu samazinājums, jo tas dramatiski ietekmējis tieši pievienotās vērtība nodokļa ieņēmumus.  Buksē arī ēnu ekonomikas apkarošana, kurai nav sagādāti  vairāki VID prasītie instrumenti normatīvo aktu izmaiņās, lai apkarotu fiktīvos uzņēmumus.

„Finanšu  ministrijā to jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns un cerams, tas drīz tiks prezentēts premjerei,” saka Pētersone.

Ēnu ekonomikas apkarotāju novērojumi liecina, ka krāpnieku uzņēmumos uzņēmumu amatpersonām aizvien biežāk tiem izmantoti ārvalstu iedzīvotāji, kā arī jaunieši, kuriem nav nostiprinājusies atbildības sajūta.

Tomēr aktuālas ir arī citas sfēras. "Pirmārt, par kases aparātiem. Šobrīd ir tāds stopkrāns norauts. (..) Tā kā [attiecīgie normatīvi] netika pieņemti, tad šogad tie [jaunie kases aparāti] nedarbojas un ietekme uz budžetu nav izpildāma," klāstīja VID vadītāja. Tāpat šajā gadā netika ieviesta prasība kredītiestādē sniegt noteiktu informāciju VID - šī prasība stāsies spēkā tikai nākamgad.

Analizējot PVN ieņēmumu struktūru, var secināt, ka kopumā Latvijas eksporta darījumu apjoms joprojām turpina palielināties, tostarp arī uz tirgiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, norāda VID vadītāja.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" norādīja, ka nodokļu ieņēmumu apjoms liecina par ēnu ekonomikas samazināšanos. Piemēram, ir pieauguši ieņēmumi no tabakas un naftas produktiem, sacīja Čerņeckis. „Tas tiešām liecina par ēnu ekonomikas samazināšanos šajās jomās,” sacīja Čerņeckis.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens slavēja VID veikumu, norādot, ka galvenais mērķis paliek ēnu ekonomikas mazināšana. Ja ES ēnu ekonomika ir vidēji 18%, tad Latvijā tas šobrīd 23%. Tādējādi piecu gadu laikā tam vajadzētu sarukt līdz 18% jeb ik gadu pa procentam.

Viņš skaidroja, ka ir jāatrod vidusceļš starp diviem ceļiem, kā uzņēmums piespiež maksāt nodokļus. Pirmais ir skrūvju piegriešana, otrais – pārliecināšana. Savukārt nodokļu jautājumu eksperte Lienīte Caune uzsvēra, ka aizvien nav atrisinātas daudzas sistēmiskas problēmas VID. Tāpēc ir apbrīnojami, ja VID arī šādos apstākļos spēj sasniegt labus rezultātus. „Ja es sēdētu Pētersones kundzes vai Čerņecka kunga vietā, es nezinātu, ka administrēt nodokļus neesošā sistēmā,” viņa teica.

Tiesa, pēc uzņēmēju domām, Latvijas nedienas nodokļu jomā lielā mērā ir saistāmas arī ar Latvijas nodokļu politikas neprognozējamību. Latvija ar to ir bēdīgi slavena, iepriekš intervijā Latvijas Radio uzsvēra Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ģirts Greiškalns.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada deviņiem mēnešiem, Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 4,5%, tomēr saskaņā ar šī gada plānu pieaugumam būtu bijis jābūt 5,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt