Ekonomists: Pastāv iespēja - dabasgāzes tirgu var pilnībā atvērt vien ap 2019.gadu

Pat aktīvi turpinot visus sagatavošanās soļus dabasgāzes tirgus liberalizācijai, pastāv risks, ka pilnībā to izdosies īstenot vien ap 2019.gadu, un bažas raisa fakts, ka Latvijai pietrūkst skaidras vīzijas par to, kā strādās dabasgāzes tirgus pēc atvēršanas – šādi viedokļi izskanējuši no ekspertiem nesen notikušās organizācijas “Ekonomistu apvienība 2010” diskusijā. 

Tiesa, tiek arī uzsvērts, ka šobrīd vērojamā monopoluzņēmuma pretošanās plānotajām pārmaiņām mudina domāt, ka “Latvijas gāzei” ir pamats bažām par iespējamo konkurenci.   

Par spīti nereti izskanošajai kritikai un arī faktam, ka atsevišķu likuma normu izstrāde notikusi lēnāk, nekā cerēts, kopumā atbildīgo institūciju darbs, gatavojoties dabasgāzes tirgus atvēršanai, ir raksturojams kā apņēmīgs – tā uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, partijas „Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce. Tiesa, Pūce norāda, ka pilnībā pabeigt ieceres gāzes liberalizācijas jomā Latvijai var izdoties tikai ap 2019.gadu.

“Man personīgi šķiet, ka pat pieņemot, ka Latvijas Saeima, valdība ir ļoti efektīva, un regulators ir ļoti efektīvs un ātri virza procesus, tomēr, ievērojot noteiktos termiņus, kuri it īpaši regulatoram ir noteikti likumā un arī regulā,  es teiktu, ka, ja mēs 2019.gada sākumā būsim atvēruši dabasgāzes tirgu, tad mēs būsim visu izdarījuši godam, nevis vilcinājušies. Žēl, ka, protams, mēs to būtu varējuši izdarīt ātrāk, ja vien tas process būtu bijis ātrāks,” klāstīja Pūce.

Savukārt siltumapgādes un atkritumu apsaimniekošanas jomā strādājošais uzņēmējs Guntars Kokorevičs ar bažām vērtē faktu, ka Latvijai pietrūkst pārliecinošas vīzijas par to, kā funkcionēs dabasgāzes tirgus pēc tā atvēršanas.

“Man ir sajūta, par liberalizāciju runājot, ka mēs ejam uz pasākumu, par kuru mēs īsti nezinām, ko mēs gribam sasniegt. Mēs darām varbūt tāpēc, ka tas ir jādara, bet vai mēs sagaidām arī kādu efektu – es domāju, ka mēs tikai ceram līdzīgi kā ar OIK fondu, ka viņš pildīsies tā un netērēsies tā. Manuprāt, ar to tirgus atvēršanu varētu būt līdzīgi,” pieļāva Kokorevičs.

Tikmēr  “Latvenergo” prezidents Āris Žīgurs pievērš uzmanību tam, ka šī brīža monopolista “Latvijas gāzes” aktīvā pretdarbība patērētāju iespējām iegādāties dabasgāzi no citiem avotiem mudina domāt, ka “Latvijas gāzei” ir pamats baidīties no konkurences.

“Notiek ļoti intensīva darbība. Jautājums – ja jau esošais pārdevējs jūtas tik stiprs un tik unikāls un viņa cena tik zema un pievilcīga, tad kāpēc jābaidās atļaut nopirkt no cita tirgotāja. Acīmredzot nu tā gluži nav, ka šī vienīgā piegādātāja piedāvātā iespēja ir tā pati labākā,” sprieda Žīgurs.

Jau ziņots, ka Saeima  22.oktobrī, pirmajā lasījumā akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz principus dabasgāzes tirgus atvēršanai no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma AS "Latvijas gāze" sadalīšanas nosacījumus. 

Uzņēmums “Latvijas gāze” uzsver, ka noteikti neiebilst pret tirgus atvēršanu, tomēr par nepamatoti īsu uzskata tam atvēlēto laiku uzņēmuma reorganizācijai, kas paredz no kompānijas atdalīt un pārdot dabasgāzes pārvades sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

Savukārt Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Ivars Ščerbickis pauda bažas par to, ka jaunie likuma grozījumi var mazināt apgādes drošību, jo tirgotāju ieinteresētība Inčukalnā uzglabāt pietiekami daudz gāzes šobrīd ir nepietiekama.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti