Tiesa, vienlaikus tiek uzsvērts, ka sarunas kopumā ir produktīvas.
Lai gan jau pirms nedēļas Eiropas Savienības līderi aicināja Grieķiju pasteigties ar tai nepieciešamajām reformām, kas tiek uzskatītas par galveno priekšnosacījumu tam, lai Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevumu divu miljardu eiro apjomā, Grieķijai un tās kreditoriem joprojām nav izdevies vienoties par visiem jautājumiem. Pirms nedēļas Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms atklāja - lai gan progress ir ievērojams, par konkrētiem termiņiem runāt ir pāragri.
Eirozonas kreditori jau ir panākuši vienošanos par daudziem jautājumiem, tomēr ir vēl ne mazums risināmu jautājumu. Tāpēc pagaidām vēl lēmums par nākamā aizdevuma piešķiršanu netiks pieņemts.
Kā vienu no joprojām vēl neatrisinātajiem jautājumiem Eiropas amatpersonas min Grieķijas ierosinātās maksātnespējas normas. Pēc kreditoru domām, Grieķijas ierosinājumi attiecībā uz mazturīgu kredītņēmēju aizsardzību ir pārāk dāsni, jo, pēc aptuvenām aplēsēm, tie skartu aptuveni 60 procentus no visiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.
Saistībā ar to Grieķija un kreditori apspriež ierosinājumus, kas neļautu kreditoriem regulējumu izmantot ļaunprātīgi. Grieķijas valdība baidās no pārmērīgi stingra regulējuma ieviešanas, bažījoties, ka tas varētu veicināt lielāku iedzīvotāju atbalstu galēji labējiem politiskajiem spēkiem. Savukārt kreditori norāda, ka bez vienošanās par maksātnespējas regulējumu nav iespējams nodrošināt atbalstu Grieķijas bankām, jo pārāk liberāls regulējums var veicināt strauju slikto kredītu apjoma pieaugumu bankās.
Joprojām nav skaidrs, kad tieši vienošanās varētu tikt panākta. Eiropas Komisijas pārstāve Annika Breitharta norādīja, ka cer uz būtisku sarunu progresu jau nākamajās dienās, bet neuzņēmās minēt konkrētus termiņus.
“Pēdējo dienu laikā ir sasniegts vērā ņemams progress, un Eirogrupas darba grupa jau ir ieplānojusi tikšanos otrdien, kuras laikā ceram sasniegt vēl lielāku progresu. Tas, cerams, ļaus institūcijām pabeigt darbu pie galīgā novērtējuma, savukārt dalībvalstīm ļaus uzsākt attiecīgo gala lēmumu pieņemšanu,” sacīja Breitharta.
Jaunākie dati par Grieķijas ekonomiku liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī valsts ekonomika ir piedzīvojusi lejupslīdi par 0,5 procentiem pretstatā 0,4 procentu kāpumam iepriekšējā ceturksnī.
Analītiķu vērtējumā, rādītājs ir ievērojami labāks nekā gaidīts un liecina par to, ka vasarā valstī ieviestie ierobežojumi banku darbībā ir izrādījušies mazāk postoši, nekā prognozēts, un galvenokārt ir skāruši mazos uzņēmumus. Grieķijas valdība šobrīd prognozē, ka valsts ekonomika šogad kopumā varētu samazināties par aptuveni 1%, nevis par 3% , ka tika prognozēts iepriekš.
